"Stingri ierobežojumi, protams, ekonomikai nepalīdz, tomēr kritumu ekonomikā gada pēdējā ceturksnī negaidām," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa norāda, ka atkal būtiskāk cietīs jau iepriekš smagāk skartās pakalpojumu un tirdzniecības nozares. Tomēr liela daļa ekonomikas var turpināt darboties, un pērnās ziemas piemērs rāda, ka uzņēmumi un iedzīvotāji spēj pielāgoties. Pat ar ļoti izstieptiem ierobežojumiem pērnziem IKP kritums nebija novērojams – tāpēc kritums netiek gaidīts arī mēnesi ilgo, kaut arī strikto ierobežojumu dēļ. Izaugsmes tempi gan būs daudz lēnāki, nekā novēroti pavasara beigās un vasaras laikā. Kopējo gada beigu rezultātu ietekmēs tas, cik strauji noritēs vakcinācija un cik brīvi varēsim dzīvot pēc 15. novembra.
"Tiešā veidā dažāda veida pakalpojumi, ēdināšana, izmitināšana un mazumtirdzniecība veido aptuveni 10% no IKP. Taču šo nozaru darbība nav apturēta pilnībā un uzņēmumi ir labāk pielāgojušies, piemēram, attālinātai tirdzniecībai. Tuvākajās nedēļās situācija ekonomikā būtiski neatšķirsies no šī gada sākuma, kad šī gada pirmajā ceturksnī IKP samazinājās par 1,6%. Šoreiz ietekme varētu būt vēl mazāka, jo rūpniecībā, būvniecībā un citās pakalpojumu nozarēs pieprasījums ir spēcīgs. Vienlaikus ir skaidrs, ka mājsēdei laikā, kad citās Eiropas valstīs tiek atcelti jebkādi ierobežojumi, būs būtiskas netiešas sekas. Cilvēki ar augstākiem ienākumiem var izvēlēties šo laiku pavadīt, strādāt un mācīties ārpus Latvijas," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv