Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Veselības ministriju iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15. novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.
Tā kā rit jau otrā "mājsēdes" nedēļa, biedrība arī aicina atbildīgās institūcijas nekavēties ar finansiālā atbalsta izmaksu ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.
"Biedrība jau jūlijā aicināja Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju savlaicīgi sagatavot viesmīlības nozares darbības plānu rudens un ziemas sezonai, paredzot skaidrus nozares darbības nosacījumus dažādas epidemioloģiskās situācijas un vakcinācijas aptveres apstākļos, vienlaikus ar ierobežojumiem lemjot arī par atbalsta pasākumu tūlītēju sniegšanu. Diemžēl tas netika izdarīts, un, neraugoties uz teju 90% darbinieku vakcināciju, Latvijas ēdināšanas nozare atkal ir dīkstāvē un cer iespējami ātri saņemt atbalstu, kamēr lielākajā daļā Eiropas valstu kafejnīcas un restorāni jau strādā bez jebkādiem ierobežojumiem," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.
LRB uzskata, ka atbildīgajām ministrijām, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pētījumus un epidemioloģisko situāciju Latvijā un Eiropas valstu praksi, ir nekavējoties jāizstrādā jauns ēdināšanas nozares darbības plāns vismaz tuvākajiem sešiem mēnešiem. Biedrība pauž gatavību iesaistīties plāna tapšanā, lai pēc 15. novembra ēdināšanas nozare varētu atsākt normālu saimniecisko darbību.
"Apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, esam sapratuši, ka esam vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem pat "zaļajā režīmā" izvirza teju neizpildāmas vai izmaksu ietilpīgas prasības, kuru zinātniskais pamatojums ir stipri apšaubāms. Piemēram, 3 m attālums starp galdiņiem vai starpsienas, cilvēku skaits pie viena galdiņa, telpu kvadrātmetri uz cilvēku u.c. Tā rezultātā ēdināšanas uzņēmumi var strādāt tikai ar 30-50% jaudu, bet fiksētās izmaksas, piemēram, par telpām un komunālajiem maksājumiem, ir jāsedz par visiem 100%," norāda LRB viceprezidents Lauris Aleksejevs.
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkst. cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro. Arī Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā nozare nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 100 miljonu eiro, vairāk nekā saņēma valsts atbalstu veidā, liecina LDDK dati par 2020. gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
