Enerģētikas cenu krīze: līdzīgi scenāriji iespējami arī nākotnē

"Zaļajā kursā ietvertā virzība prom no fosilā kurināmā uz atjaunīgajiem resursiem nozīmē to, ka Eiropai pārejas posmā var būt grūtības nodrošināt stabilu enerģijas piedāvājumu. Iepriekš to nodrošināja ogļu stacijas vai atomelektrostacijas. Taču atteikšanās no šiem resursiem un aizvien lielāka paļaušanās uz nestabilo atjaunīgo resursu izmantošanu nozīmē, ka iespējamas lielākas svārstības sistēmā un cenās. Turklāt par pārejas resursu sauktā dabasgāze, lai gan palīdz balstīt sistēmu, tomēr arī ir saistīta ar riskiem," norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Viņa skaidro, ka tas tādēļ, ka aptuveni 40% no Eiropā patērētās dabasgāzes piegādā Krievija – kaimiņš, ar kuru Eiropai bieži ir atšķirīgi viedokļi. Ja politiskās attiecības strauji pasliktinās, Eiropas energodrošība ir apdraudēta. Tādēļ, visticamāk, šī krīze nebūs vienreizējs gadījums.

Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis piekrīt, ka, visticamāk, turpinot enerģētikas nozares pārkārtošanu, klimatisko un citu faktoru dēļ līdzīgi scenāriji iespējami arī nākotnē. "Šādas iespējas es neizslēgtu, un vēl jāredz, kādi secinājumi un noskaņojums par notikušo būs pavasarī. Zaļais kurss ir noteikts, bet zināma uzskatu un vērtību evolūcija ir iespējama, ko redzam, piemēram, attiecībā uz atomelektrostaciju (AES) lomu," teic Gašpuitis.