Latvijas tautsaimniecības izaugsmi šogad prognozē līdz pat 5%  (72)

Šā gada 3. ceturksnī Latvija IKP pieauga par 4,8%, ko ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 1,3% un pakalpojumu nozarēs par 6,1%, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

“Nonākot lokdaunā, ekonomikas izaugsme gada pēdējā ceturksnī sabremzēsies un, visticamāk, pazemināti apgriezieni noturēsies līdz pavasarim, līdz ar infekcijas risku sarukšanu. Tam par pamatu būs ierobežojumu saglabāšana, kuru stingrības līmeni ir neiespējami noprognozēt,” komentē AS “SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ierobežojumi noteiktām patēriņa nozarēm sniegs iespējas darboties vien ar nepilnu jaudu. Tādējādi patēriņa izaugsme palēnināsies, ko ietekmēs vājāks mājsaimniecību noskaņojums un augsto enerģijas rēķinu ietekme uz to pirktspēju. Liels balsts būs apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme, kam par labu runā vismaz pašreizējā, epidemioloģiskā situācija lielākajā daļā Eiropas un spēcīgais pieprasījums, viņš uzskata. Tomēr jautājums ir, cik ilgi straujā izaugsme turpināsies. Globālā ekonomika saskaras ar veselu risku buķeti - komponenšu trūkumu, piegādes ķēžu traucējumiem, augstajām kravu pārvadājumu likmēm un enerģijas cenām. Pat, ja tas šobrīd tiešā veidā mūsu uzņēmējus daudz neskar, šo faktoru negatīvā ietekme uz kādu no posmiem var būt netieša. Tādēļ šobrīd prognožu skatījums ir piezemējies.

Centrālās bankas var ātrāk lemt par stimulējošās politikas pārskatīšanu un radīt svārstības finanšu tirgos. Tādējādi nepārdomātu lēmumu vai situācijas novērtējums no politikas veidotāju puses rada vēl vienu risku ekonomikas perspektīvām. “Taču joprojām spēkā esošie stimuli un ES fondi stabilizēs šo risku ietekmi un ekonomikas izaugsme nākamgad turpināsies. Būvniecība izvirzīsies par vienu no izaugsmei kritiskajām nozarēm. Ekonomika jau ir izgājusi pielāgošanās ciklus, kad veidojas jauni un nostiprinās esošie ekonomiskās darbības kanāli, kuri nav pakļauti vīrusa izplatībai, arī darba tirgū situācija turpina uzlaboties un transformēties. Tādēļ šobrīd saglabājam esošās IKP prognozes šim gadam 4.3% un 5.2% 2022. gadam. Kamēr vīrusa risks būs klātesošs, ekonomikā saglabāsies izteikts cikliskums, kad 1. un 4. ceturksnī izaugsme pieplok, bet 2. un 3. strauji atjaunojas. Liels izaicinājums tuvākajā laikā būs īstenot izsvērtu valsts investīciju politiku, lai izlīdzinātu ES fondu līdzekļu ieplūdi būvniecībā, to pēc iespējas mazāk pārkarsējot un konsekventi virzīties klimata un digitalizācijas politikas mērķu sasniegšanā,” uzsver Gašpuitis.

Pēc “Luminor” bankas eksperta Pētera Strautiņa domām, par spīti ziņai par pēdējiem IKP datiem un arī jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem šī gada IKP pieaugums varētu būt apmēram 5%. Gada beigās ekonomiskā aktivitāte salīdzinājumā ar 3. ceturksni varētu noplakt par 1-2%, tas ir ņemts vērā. Luminor septembra sākuma prognoze paredz IKP pieaugumu par 5,1%. Nākamgad varam gaidīt ļoti līdzīgu rezultātu.

Kopējais noskaņojuma indekss (ESI) mūsu galvenajā tirgū Eiropas Savienībā ir superaugstā līmenī (117.6 punkti), tikai par 0,4 punktiem atpaliekot no visu laiku augstākā punkta. Tikai par 0,3 punktiem no vēsturiski augstākā punkta atpaliek noskaņojuma indekss Eiropas rūpniecībā, kurā notiekošais mūsu ekonomiku iespaido vistiešāk. Ļoti tuvu optimisma virsotnēm ir arī celtniecība, kas ir svarīgs noieta tirgus mūsu rūpniecībai. Eksporta pieprasījuma apstākļi šobrīd ir ļoti labi, sarežģījumi saistīti galvenokārt ar komponentu piegādēm, jo īpaši elektronikas industrijai.

Latvijas rūpniecībā 4. ceturkšņa sākumā ir visu laiku lielākais pasūtījumu portfelis, kas atbilst 4,5 mēnešu ražošanas apjomam. Tiek veikti ieguldījumi eksporta nozaru jaudas palielināšanā. Rīgā top biroji 120 tūkst. m² platībā, kur var radīt darbavietas vismaz 10 tūkst. cilvēku pakalpojumu eksporta nozarēs. Investori būvē rūpnīcas pilsētās, kuras tiešām cenšas panākt, lai tas notiktu.

Latvijas uzņēmumu un patērētāju vidū ir liela nenoteiktība, kopējais ekonomiskā optimisma un pesimisma līdzsvars pēdējo trīs mēnešus bijis ļoti tuvu nullei. Oktobrī ir atzīmēta visu laiku augstākā mājsaimniecību gatavība veidot uzkrājumus, kas loģiski saistīta ar remdenu vēlmi tērēt naudu. Līdz ar to arī liels patēriņa bums pēc ierobežojumu samazināšanas nav gaidāms. Turklāt patēriņam kaitēs arī augstās enerģijas cenas, jo īpaši nākamā gada pirmajā pusē, kad pienāks lielākā daļa augsto rēķinu. Savukārt nākamā gada beigās un 2023. gadā varētu būt enerģijas cenu deflācija, par to signalizē nākotnes darījumu cenas.

Latvijas ekonomika attīstīsies. Taču sabiedrības piedāvāto iespēju uzlabošanās var palīdzēt tikai tiem, kas paši sev cenšas palīdzēt, tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan uzņēmumiem, pilsētām un novadiem. Izdzīvos pilsētas, kurās būs realitātei atbilstoša attīstības politika, rezumē Strautiņš.

Latvijas ekonomika šobrīd ir par 1,6 % lielāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, savukārt atzīmē bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Latvijai ir viens no labākajiem sniegumiem ES, lai arī Lietuvā un Igaunijā ekonomika ir atguvusies vēl straujāk. Šī gada pēdējā ceturksnī izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs pašreizējā mājsēdē un ierobežojumi, taču to palīdzēs kompensēt valdības atbalsta pasākumu, un, pēc viņa prognozēm, Latvijas IKP šogad kopumā varētu palielināties par 4,5 %.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir labāks nekā gaidīts gada sākumā, un arī prognozes 2022. gadam ir pozitīvas. Pēc Āboliņa domām, Latvijas IKP nākamgad varētu augt par 4 %, tomēr izaugsmei parādās arvien vairāk risku un pēdējos mēnešos 2022. gada ekonomikas izaugsmes prognozes jau tiek koriģētas uz leju. Covid-19 uzliesmojums Latvijā noteikti ir būtiskais risks šobrīd. Tomēr šis nav pirmais vilnis un daudz uzņēmumi jau ir pielāgojušies attālinātam darbam. Tikmēr valsts plāno kompensēt zaudējumus un tādēļ īstermiņa ekonomiskas zaudējumi, visticamāk, būs pārejoši, un tos lielā mērā kompensēs valsts parāda tālāks pieaugums.

Ilgākā termiņā Latvijas ekonomikas attīstību negatīvi varētu ietekmēt faktori, kurus ir grūti izmērīt. Šis jau ir trešais mācību gads, kurā nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgas mācības skolās. Tāpat ierobežojumi var negatīvi ietekmē investīcijas un mūsu spēju izmantot augošo ārējo tirgu sniegtās iespējas. Šos jautājumus šobrīd cenšamies kompensēt ar papildus naudas tērēšanu. Piemēram, nākamā gada valsts budžetā tiek plānots 25 % investīciju pieaugums. Tas veicinās ekonomikas atkopšanos, taču varētu pastiprināt arī cenu pieauguma spiedienu un veicināt arī jaunu ekonomikas nesabalansētību veidošanos.

Bez Covid-19 ļoti lielas bažas rada arī straujais inflācijas kāpums un enerģijas cenu šoks pasaulē. Latvijā, ja energoresursu cenas paliek pašreizējā līmenī, izaugsme nākamgad varētu būt par 1-2 % mazāka nekā šobrīd plānots, bet patēriņa cenu inflācija varētu pārsniegt 5-6 %. Protams, cenu kāpums ir saistīts ar ļoti daudziem faktoriem, un ir liela nenoteiktība par to, cik noturīgs būs pašreizējais inflācijas kāpums pasaulē. Daļa cenu kāpumu pasaulē ir saistīta ar negaidītu strauju pieprasījumu atkopošanos un ierobežotu ražošanu, kas pagaidām netiek līdzi šim pieprasījumam. Šāds piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība ir pārejoša. Cenu kāpumi mazinās pieprasījumu, un ekonomikas atbalsta mazināšana no valsts puses, kā arī ierobežojumu atcelšana palīdzēs normalizēt pieprasījumu pasaules ekonomikā. Tas ļauj cerētu, ka inflācija tomēr būs pārejoša un izaugsme pietiekami noturīga, taču nenoteiktība pasaules ekonomikā ir ļoti liela.

Trešā ceturkšņa izaugsmi balstīja galvenokārt pakalpojumu nozares, kurās reģistrēta izaugsme 6.1% apmērā. Te, protams, palīdzējuši mazāki ierobežojumi, kas ļāvuši daudzām nozarēm brīvāk darboties un uzrādīt samērā strauju izaugsmi, komentē “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Arī pērnā vasara tika aizvadīta visai brīvā režīmā, līdz ar to arī pieauguma tempi uz pagājušā gada fona vairs nežilbina tik ļoti kā otrajā ceturksnī. Joprojām vairāk cietušajās nozarēs pārdošanas apjomi nav atgriezušies pirmskrīzes līmenī. Piemēram, pasažieru skaits lidostā šī gada 3. ceturksnī bija par 57% zemāks nekā šai periodā 2019. gadā.

Piezemēto kopējo rezultātu skaidro ražojošās nozares. Noteikti nav palīdzējis fakts, ka lauksaimniecībā šogad raža nav bijusi tik laba kā pērn. Arī enerģētika kopējo ekonomikas rezultātu pabojājusi, elektroenerģijas ražošanai pret pērno gadu sarūkot par piektdaļu. Lai gan būvnieku stabili augstie noskaņojuma rādītāji liek domāt, ka būvniecībai trešais ceturksnis bijis veiksmīgs, acīmredzot ar to nav pieticis, lai nodrošinātu straujāku uzrāvienu ekonomikas ražojošajā pusē.

Apstrādes rūpniecībā rezultāti jūlijā un augustā bijuši stabili labi. Preču eksportā nominālie pieauguma tempi bijuši fantastiski, taču arvien vairāk skaidrojami ar cenu, bet mazāk – apjomu kāpumu, un tieši pēdējais ir tas, kas balsta reālo ekonomikas izaugsmi.

Pasaulē ekonomiskās izaugsmes ceļā nostājusies virkne sarežģījumu. Arī Latvijā redzam, ka piegāžu ķēžu problēmas uzņēmumi jūt arvien izteiktāk. Tomēr Latvijā iekārtu un materiālu trūkumu kā būtisku ierobežojošu faktoru min nedaudz mazāk nekā piektā daļa aptaujāto apstrādes rūpniecības uzņēmumu, kamēr Vācijā tie ir pat 86% uzņēmumu. Pašlaik šīs globālās tendences Latvijas ekonomiku iespaido salīdzinoši mazākā mērā nekā, piemēram, Vāciju, un daži uzņēmumi pat atzīst, ka ir no tām ieguvēji. Tomēr būtiska bremzēšanās mūsu tirdzniecības partneros var atsaukties arī uz pašu rezultātiem.

Gada nogale diemžēl iesākusies vīrusa zīmē un tas nesola labākus IKP tempus. Gaidām, ka patēriņā būs būtiska bremzēšanās, jo vismaz uz mēnesi daudzas nozares ir apstādinātas, savukārt tad, kad darbība varēs tikt atsākta, tas, visdrīzāk, būs vien daļēji. Ja vien eksportā neredzēsim būtisku sabremzēšanos, gaidām, ka ekonomikā būs izaugsme. To nodrošinās jau pierādītā ekonomikas spēja pielāgoties ierobežojumiem, pieejamais valsts atbalsts, un arī fakts, ka pat ļoti ieilgušo ierobežojumu laikā pērnajā ziemā ekonomika turpināja uzrādīt pozitīvus pieauguma tempus pret iepriekšējo ceturksni. Šogad ekonomikas izaugsme būs nedaudz virs “Swedbank” augustā prognozētajiem 4.0%. Arī nākamais gads, kura laikā ES fondu ieplūdes Latvijā būtiski augs, nesīs labus rezultātus, taču, pieauguma temps varētu būt lēnāks nekā augustā prognozētie 5%.

Tautsaimniecības izaugsmes 3. ceturkšņa ātrā novērtējuma izmantošana tendenču sazīmēšanai varētu līdzināties centienam virzīties uz priekšu, skatienam paliekot piekaltam atpakaļskata spogulim, saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula. Tikmēr aktualitātes jau ir pavisam citas, piemēram, jauno pulcēšanās ierobežojumu efektivitāte, enerģijas un izejmateriālu izmaksas, ražošanas un piegāžu ķēžu traucējumi.

Spēkā esošie pulcēšanās ierobežojumi no jauna skar gan nozares, kas vieglāk spēja pielāgoties attālinātajai darbībai, un tādējādi to "galva jau bija pacelta krietni virs ūdens" (piemēram, tirdzniecība), gan jomas, kuras attālināti nespēj pilnvērtīgi funkcionēt, padarot to atgriešanos pie ierastā darbības apjoma vēl ilgāku (piemēram, atpūta, kultūra).

Sviedrus no pieres raušot, pārslodzē turpina funkcionēt veselības aprūpes joma, un nozares izaugsmi gadā kopumā, visticamāk, būs grūti aprakstīt, neizmantojot kādu oksimoronu. Būtu tik saprotami pozitīvu izaugsmi uztvert ar prieku, tomēr daļu prieka aizēno izaugsmes saturs: nenogurstoša sabiedrības cīņa ar slimību, zaudēta dzīves kvalitāte un spēku izsīkums gan pacientiem, gan to aprūpētājiem. Līdzīgi spējai rast prieku par to, ka nozare no ražošanas apjoma viedokļa būtiski neaug (vai izaugsmei būtiski mainās saturs) pamazām būtu jādzimst attiecībā uz enerģētiku. Tās darbību arvien vairāk ietekmēs zaļā kursa īstenošana, tostarp energoefektivitātes uzlabošana. Šie varētu būt starp piemēriem, kas rāda, ka IKP izmantošanai izaugsmes un attīstības vērtēšanā ir savi limiti.

Saskaņā ar oktobrī veikto Eiropas Komisijas noskaņojuma aptauju datiem, neraugoties uz enerģijas cenu kāpumu, kā arī jauno pulcēšanās ierobežojumu spēkā stāšanos, uzlabojies patērētāju noskaņojums. Tikmēr ar ierobežojumu atjaunošanu daudz saprotamāk varētu skaidrot to, ka pesimistiskāki kļuvuši aptaujātie mazumtirgotāji. Būvniecībā un rūpniecībā turpina augt darbaspēka trūkuma kā attīstību kavējoša faktora vērtējums. Paralēli augot izmaksām, šo faktoru kopums atsevišķos gadījumos jau kalpo kā iemesls, lai uzņēmumi atteiktos no būvniecības projektu īstenošanas. Vienlaikus plānotais mājsēdes laiks aizņem mazāko daļu no 4. ceturkšņa, kā arī tautsaimniecības dalībnieku pielāgošanās un pieejamais valdības atbalsts varētu ļaut izvairīties no ekonomiskās lejupslīdes gada nogalē.