Ekonomisti: strādājošo iedzīvotāju pirktspēja saglabāsies augsta, bet 'kamieļa tauki' tērēsies  (4)

"Patērētāja mijiedarbību ar mazumtirdzniecības nozari nu jau apmēram pusotru gadu varētu salīdzināt ar kamieļa piemērotību dzīvei tuksnesī – kaut kādos brīžos tam kupros jāspēj sakrāt pietiekami daudz tauku, lai izturētu nezināma ilguma pārgājienus bez iespējas baroties," tēlaini esošo situāciju raksturo Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste. Viņasprāt, nebūtu pārsteigums, ja daļa sabiedrības šajā laikā jau būtu pieradusi dzīvot galējībās – pēkšņi veikt vairāk pirkumu, iespējams, pat īsti neapdomājot patērēšanas iespējas (atceramies apģērbu un apavu pirkšanas bumu jūnijā), un tad pēkšņi – tikai nepieciešamāko. Šobrīd mazumtirdzniecības vieglā rīta skrējiena ceļā atkal uzradusies siena, atgādinot, ka tas tomēr ir barjerskrējiens, un tas vēl nav galā: ir atjaunoti ierobežojumi Covid-19 izplatības dēļ.

"Kāpēc vieglais rīta skrējiens? Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka mazumtirdzniecība 3. ceturksnī attīstījās krietni lēnākā tempā nekā 2. ceturksnī, tostarp septembrī pret iepriekšējo mēnesi vērojams 0.4% apgrozījuma kāpums salīdzināmās cenās (izlīdzināti dati). Lēnāka attīstība salīdzinājumā ar aktivitātes kāpumu 2. ceturkšņa laikā bija gaidāma, ņemot vērā, ka lielākais ierobežojumu kontrasts mazumtirdzniecībai klātienē jau piedzīvots starp 2. un 1. ceturksni, kamēr vairākiem citiem pakalpojumiem – drīzāk starp 3. un 2. ceturksni. Proti, ar pulcēšanās ierobežojumiem saistīto pakalpojumu brīvlaišana un faktiskās saslimstības mazināšanās daudzās valstīs veicināja lielākas līdzekļu daļas novirzīšanu ceļošanai, dalībai kultūras un izklaides pasākumos.

Patērētāja un tirgotāja spēja pielāgoties vēl gluži nenozīmē lielu sajūsmu. To, ka kaut kas tomēr nav īsti labi – vai būtu runa par jau redzēta scenārija atkārtošanās tuvumu, saslimstībai no jauna augot, vai par nodokļu pārmaiņām – mazumtirdzniecības noskaņojuma rādītāji atspoguļoja jau vasaras otrajā pusē. Nozares optimisms tā arī nav atgriezies: nākotnes darbības vērtējums oktobra aptaujā kritās īpaši strauji, pasliktinājās citu aptaujā aptverto aspektu vērtējums, un saglabājas kāpums cenu līmeņa gaidās. Kas oktobra aptaujas brīdī iepriecinājis patērētājus, nav īsti skaidrs. Patērētāju noskaņojums pēkšņi būtiski uzlabojās, un grūti ticēt, ka jauna mazumtirgotāja darbības uzsākšana Latvijā tam būtu bijis pietiekams iemesls.

Parasti runā par to, ko Ziemsvētku vecītis varētu atnest. Varbūt šoreiz tas varētu arī kaut ko aiznest? Iespējams, tie būs tikai daži ierobežojumi tiem, kas līdz svētkiem būs atbilstoši uzvedušies; maz ticams, ka pandēmijas aiznešana vecītim varētu būt pa spēkam. Tikmēr patērētāju spēkos ir iepriecināt sevi un savus mīļos ar turēšanos pie labas veselības, pārdomātiem, racionāliem un ilgtspējīgiem pirkumiem. Ņemot vērā, ka mazumtirdzniecība ir starp jomām, kurās attālinātā darbība ir bijusi vieglāk īstenojama nekā daudzos citos pakalpojumos, apgrozījuma līmenis nozarē pārsniedz to, kāds bija pirms pandēmijas. Mājsēdei aizņemot mazāko daļu no ceturkšņa, 4. ceturksnī kopumā mazumtirdzniecībā varētu saglabāties visai augsta aktivitāte, uz ko norāda arī Latvijas Bankas eksperimentālā statistika par veikto maksājumu summu Latvijā ar Latvijas kredītiestāžu izdotajām maksājumu kartēm: maksājumi būtiski pieauga īsi pirms mājsēdes sākuma. Ņemot vērā šos apsvērumus, straujāka izaugsme līdz ar ierobežojumu mazināšanos gaidāma citos pakalpojumos," uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Paula.

Būtiskākā izaugsme pagājušajā mēnesī novērota mazumtirdzniecībai pa pastu vai interneta veikalos (+22.6%). Kultūras pasākuma apmeklēšana, kā arī klātienes darba rezultātā būtisks pieaugums septembrī reģistrēts arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+11.1%). Būvmateriālu un santehnikas tirdzniecība pieaugusi par 10%, iedzīvotājiem uzlabojot vai iekārtojot mājokli. Pārtikas preču tirdzniecība turpināja reģistrēt mīnusus (-1.9%). Iespējams, ka rudens sākumā cilvēki turpināja izmantot iespēju ieturēt maltīti ārpus mājas. Lietoto preču kategorija vēl joprojām atrodas ne tikai zem pirms-krīzes, bet arī zem pagājušā gada līmeņa (-2.3%). Laura Orleāne,
"Swedbank" ekonomiste prognozē, ka, ņemot vērā spēkā stājušos ierobežojumus, atkopties no pandēmijas šai kategorijai tik drīz neizdosies.

"Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos iezagsies mīnusi. Google pētījuma dati uzrāda mobilitātes samazināšanos vēl pirms stingru ierobežojumu ieviešanas, un, turpinoties samazināties iedzīvotāju mobilitātei, saruks arī patēriņš. Vīrusa izplatības un ierobežojumu rezultātā oktobrī reģistrēts straujš kritums mazumtirgotāju noskaņojuma rādītajos un tuvāko 3 mēnešu aktivitātes novērtējumā.

"Swedbank" karšu dati par oktobra pirmo pusi norāda, ka sākusies lejupslīde kopējā patēriņa apjomā. Pagaidām tēriņi saglabājas krietni virs pirms-pandēmijas un arī virs pērnā gada līmeņa, taču stingrāku ierobežojumu rezultātā oktobra otrajā pusē gaidāms straujāks kritums.

Veikalu atkal-atvēršanas virzīs uz augšu mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu augšupeju. Šobrīd valdībās plānā ietilpst mīkstināt daļu ierobežojumu vakcinētajiem iedzīvotājiem novembra vidū, taču pie šī brīža epidemioloģiskās situācijas ir grūti paredzēt, cik reālistiska būs mazumtirgotāju darbības atsākšana. Izaugsmes tempi atkarīgi ne tikai no tā, kad varēs atsākt tirgošanu, bet arī no tā, ar cik plašiem ierobežojumiem nākotnē saskarsies gan vakcinētie, gan nevakcinētie iedzīvotāji. Nozīmīga būs arī kopējā sabiedrības vakcinācijas aptvere. Jāatzīmē, ka pandēmija nav jaunums ne pircējiem, ne tirgotājiem un attālinātai tirgošanai ir pielāgojušies daudzi. Svētku sezona gada nogalē veicinās mazumtirdzniecības izaugsmi, taču, ja epidemioloģiskā situācija neuzlabosies un slimnīcas joprojām būs pārslogotas, sekas redzēsim arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos.

Arī vērotais cenu pieaugums var ietekmēt iedzīvotāju pirktspēju. Prognozējam, ka vidējais cenu pieaugums būs zemāks nekā vidējās algas kāpums, tādēļ strādājošo iedzīvotāju pirktspēja saglabāsies augsta. Taču zemāku ienākumu mājsaimniecībām un pensionāriem cenu kāpums visdrīzāk radīs robu pirktspējā. Tas nozīmē, ka mazumtirdzniecības apjomus tuvākajos mēnešos apdraud ne tikai vīruss un ierobežojumi, bet arī inflācija," uzsver Orleāne.