'Neste' vadītājs: Latvijā degvielas patēriņā dīzeļdegviela turpina nostiprināt vadošās pozīcijas  (2)

"Ja vasaras laikā apmēram trīs ceturtdaļas no patēriņa veido dīzeļdegviela, tad ziemas laikā jau gandrīz 80% no kopējās patērētās degvielas ir dīzeļdegviela," pauda Beiziķis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka benzīna patēriņš Latvijā turpina samazināties, kamēr dīzeļdegvielas patēriņš pieaug, līdz ar to arī kopējā proporcija ir par labu dīzeļdegvielai, un dīzeļdegviela vēl vairāk nostiprina savas pozīcijas. Arī gāzes patēriņš, ko izmanto transportā, samazinās līdzīgi benzīna patēriņam.

Jautāts, vai varētu vairāk parādīties alternatīvie degvielas veidi, Beiziķis norādīja, ka, piemēram, atjaunojamās dīzeļdegvielas "Neste MY" realizācijas apmēri ik gadu Latvijā pieaug. "Šo degvielu mēs pievienojam fosilajai dīzeļdegvielai no marta līdz oktobra beigām. Vasaras periodā 7% atjaunojamās degvielas ir katrā litrā, kas tiek pārdots mūsu degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā un vairumtirdzniecībā. Mums pašlaik ir divas stacijas, kurās mēs tirgojam arī simtprocentīgi tīru atjaunojamo degvielu "Neste MY". Pieprasījums un interese ir," pauda "Neste Latvija" vadītājs.

Viņš piebilda, ka "Neste Latvija" ir vairāki sadarbības projekti ar komercklientiem, kuri savos transportlīdzekļos lieto tikai šo degvielu, kā arī ir privātpersonas, kuras lieto šo degvielu, taču atjaunojamā dīzeļdegviela "Neste MY" ir dārgāka. "Cenas starpības dēļ mēs nesagaidām, ka būs būtisks tās patēriņa pieaugums. Tomēr tā ir alternatīva, un ir ļoti rūpīgi jāseko, kā mainīsies gan Latvijas, gan Eiropas likumdošana, un, iespējams, mēs šo degvielu varēsim piedāvāt plašākā DUS tīklā, un arī jau ārpus Rīgas," minēja Beiziķis.

Savukārt, jautāts, vai Latvijā ir reāli sasniegt Eiropas "zaļos" mērķus, ņemot vērā, kāds Latvijā ir autoparks, Beiziķis pauda, ka tas ir atkarīgs no kuras puses uz to skatās.

"Ja mums būtu jānomaina liela daļa autoparka, jāinvestē tajā liela nauda, lai, piemēram, privātpersonu segmentā plaši iegādātos elektroautomašīnas, tad tas ir diezgan nereāli. Šīs mašīnas ir salīdzinoši dārgas, un vidējais nobraukums ar tām ir joprojām mazs. Latvijā vidējais mašīnas vecums ir virs 14 gadiem. Tādēļ es domāju, ka šāda autoparka nomaiņa nebūs iespējama ne 10, ne 15 gadu laikā. Savukārt, ja mēs skatāmies uz plāniem, ka akcīzes nodoklis tiek piesaistīts radīto izmešu apmēriem, tad, piemēram, tāda degviela kā "Neste MY" varētu būt ļoti konkurētspējīga arī ar fosilo dīzeļdegvielu. Nosakot akcīzes nodokli atkarībā no radītā vides piesārņojuma, tas būtu finansiāli daudz izdevīgāk," sacīja Beiziķis.

Vienlaikus "Neste Latvija" vadītājs minēja, ka pašlaik šis process Eiropā ir paātrinājies, bet vēl ir ļoti daudz lietu, kas ir jāsakārto, tostarp jāsagaida gan Eiropas direktīvas, gan to ieviešana Latvijas normatīvos, un tikai tad varētu sagaidīt izmaiņas Latvijas transporta sektorā.

"Pašlaik es redzu mums tikai divas alternatīvas, ko klientiem vieglo automašīnu sektorā var piedāvāt, - vai nu pāriet uz elektromašīnām, vai jau esošajām dīzeļa automašīnām patēriņā jāpalielina atjaunojamo degvielu īpatsvars. Arī mūsu kolēģi Somijā prognozē, ka pēc 20 gadiem fosilās dīzeļdegvielas apmērs transportā būs 40-50% apjomā," teica Beiziķis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka jaunajā Transporta enerģijas likumā būtu jāparedz skaidri nosacījumi ilgtermiņā, kādam jābūt transporta sektoram Latvijā, un šiem nosacījumiem ir jābūt balstītiem uz jau tagad esošo enerģijas un transporta pieejamības analīzi un tendencēm nākotnē. "Ir jāparedz, kādas automašīnas ražos un kādi ilgtspējīgi enerģijas avoti būs pieejami mūsu reģionā," sacīja Beiziķis.