Investīciju apjoms deviņos mēnešos sasniedzis 500 miljonus eiro

"Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot "Zaļā koridora" principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijā šogad ir ienākuši tādi uzņēmumi kā Karcher, kas ražo dažādas tīrīšanas iekārtas Jelgavas novadā, Forpet Baltica, kas no pārstrādāta PET iepakojuma ar inovatīvu tehnoloģiju palīdzību Ventspilī ražos videi draudzīgu vienreiz lietojamo iepakojumu, bet Pulsar Optics ir uzsākusi termokameru ražošanu Daugavpilī. Savukārt zivju pārstrādes uzņēmums Syfood Liepājā plāno izveidot no 500 līdz pat 800 jaunām darba vietām, bet pārtikas produktu ražotājs "Orkla", investējot jaunas ražotnes izveidē Ādažos, nodrošinās funkcionālu un ērta darba vidi vismaz 100 ražotnē strādājošajiem.

"Zaļā koridora" iniciatīva prioritārajiem investīciju projektiem tika apstiprināta šā gada februārī, bet jau šobrīd ir atbalstīti deviņi projekti, kuru kopējais investīciju apjoms ir 98 miljoni eiro. Uzņēmumos, kuri īstenos šos projektus, tiks izveidotas 629 jaunas darba vietas.

Investoru interese bijusi ne tikai par Rīgu, bet arī par Liepāju, Ventspili, Daugavpili, Jelgavu, Rēzekni, Ogri, Jēkabpili, Ādažiem un citām Latvijas teritorijām. Lai sekmīgi turpinātu uzsāktās aktivitātes, ir būtiski nodrošināt, lai arī pandēmijas apstākļos publiskais sektors spēj ātri un kvalitatīvi pieņemt lēmumus. Tādēļ Ekonomikas ministrija strādā pie priekšlikumiem kas atvieglos uzņēmēju investīciju nodomu īstenošanu dzīvē, nodrošinot "Zaļā koridora" regulējuma, kurš aptuveni divas reizes paātrina visas administratīvās procedūras, ieviešanu ne tikai kā krīzes risinājumu, bet arī kā pastāvīgu regulējumu.

"Latvijai ir vairākas konkurētspējas priekšrocības, uzrunājot potenciālos investorus. Mums ir sabalansēta nodokļu politika, labas valodu zināšanas, virkne efektīvu atbalsta instrumentu, tomēr joprojām ne visos gadījumos esam pietiekami elastīgi migrācijas un finanšu pakalpojumu jautājumos. Mums jāuzlabo arī spēja ātri reaģēt, jo tas ir izšķiroši svarīgi, ja vēlamies pretendēt uz liela apjoma projektiem ar augstu pievienoto vērtību, kur Latvijā tiktu izvietota ne tikai ražošanas struktūrvienības, bet arī uzņēmumu produktu izstrādes nodaļas. Tāpat būtisks aspekts ir LIAA konkurētspējas stiprināšana, lai nodrošinātu augstākā līmeņa pakalpojumus gan investoriem, gan Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, jo rezultātu kvalitāte ir tieša veidā saistīta ar augstas kvalifikācijas cilvēkresursu piesaisti, kas spēj kvalitatīvi apkalpot esošos un potenciālos klientus. Tādēļ plānojam virzīt priekšlikumus par LIAA juridiskā darbības modeļa pilnveidošanu, ar mērķi uzlabot LIAA funkcionalitāti un finansēšanas kārtību," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Investīciju piesaistes jomā turpinās darbs ar Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri vēlas savu darbību pārcelt uz Latviju. Līdz š.g. oktobrim par pilnīgu vai daļēju biznesa pārcelšanu lēmumu bija pieņēmuši 29 uzņēmumi, no kuriem 26 ir jauni uzņēmumi, bet 3 savu darbību Latvijā ir paplašinājuši. Reģistrācijas jautājumus, tostarp saistībā ar bankas kontu atvēršanu, ir noslēguši 16 uzņēmumi no Baltkrievijas. Kopumā uz Latviju plānots pārcelt 1263 darbiniekus.

Šobrīd LIAA ir labas iestrādes ar vairākiem projektiem tādās nozarēs kā biznesa pakalpojumu centri, būvmateriālu ražošana, elektronisko iekārtu ražošana, kokapstrāde, metālapstrāde, kā arī vairākās citās jomās. Kā tendence iezīmējas uz ilgtspēju vērsti projekti, īpaši viedās enerģētikas jomā, piemēram, iecerēts izveidot trīs vēja enerģijas parkus, kuri tiks izvietoti jūrā. Kopējais šobrīd izstrādes stadijā esošo investīciju projektu apjoms pārsniedz trīs miljardus eiro, no kuriem lielāko daļu veido tieši atjaunojamās enerģijas projekti.

Prognozes liecina, ka tuvākajos gados turpināsies šogad novērojamā tendence - daudzi uzņēmumi saīsina savas ražošanas ķēdes un vēlas attīstīt ražotnes tuvāk saviem mērķa tirgiem. Tas ļauj Latvijai veiksmīgi konkurēt investīciju piesaistes jomā.