Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (Republikas laukumā 2, Rīgā) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Turklāt nekustamā īpašuma (NĪ) pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Tie ir būtiskākie secinājumi pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.
VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ), kurai nodota ZM ēkas praktiskā pārvaldīšana, nosakot telpu nomas maksu, nav ievērojusi normatīvo aktu prasības un nav guvusi visus par valsts īpašumu piekrītošos ienākumus. Tāpat nav pievērsta pienācīga rūpība neizmantoto telpu iznomāšanai, informē VK. ZM un tās padotības iestādes segušas izdevumus, kas būtu jāsedz privātajiem nomniekiem. Apsaimniekošanas darbu veikšanai ZMNĪ ilgstoši ir piesaistījusi vienu apakšuzņēmēju, kuram ir arī citas saistības attiecībā uz ZM iestāžu nodrošinājumu ar telpām.
"Valsts kā īpašnieces interesēs būtu nodrošināt īpašuma saglabāšanu un atbilstību iestāžu vajadzībām, kā arī saglabāt valsts kapitāla vērtību visā tā ekspluatācijas laikā. Ja nekustamā īpašuma sakārtošanu turpina atlikt, tad nākotnē jārēķinās ar būtiski lielākiem izdevumiem progresējošu ēkas bojājumu dēļ, kā arī būvmateriālu, būvniecības un rekonstrukcijas izmaksu pieauguma dēļ. Diemžēl Zemkopības ministrija nav izvirzījusi mērķus ēkas pārvaldīšanai, nav formulējusi stratēģisku skatījumu par īpašuma attīstību un pārvaldīšanu, kā arī nav veikusi detalizētu analīzi par pārvaldīšanas izdevumiem un faktiski nepieciešamajiem ieguldījumiem ēkā, lai nodrošinātu tās ilgtspēju. Vai jūs, ja būtu ēkas Daugavas krastmalā īpašnieks, pieļautu tādu rīcību ar sava īpašuma pārvaldīšanu? Visticamāk – nē," vērtē Inga Vilka, VK padomes locekle, Ceturtā revīzijas departamenta direktore.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
