'Pārņemu māju un uzreiz esmu parādā.' Kādas problēmas pašlaik ir namu apsaimniekošanā?

Pagājušais gads apsaimniekotājam nav bijis viegls, jo nācies saskarties ar negācijām un vispārēju neapmierinātību, tomēr, ja skatās pēc biznesa rādītājiem, apgrozījums pieaudzis, arī pielāgoties jaunajiem apstākļiem izdevies – nokārtota atļauja sniegt dezinfekcijas pakalpojumus, tā aizpildot robu, ko radīja slēgtās un līdz ar to neuzkopjamās komerctelpas.

Intervijā Lukaševičs iezīmē vairākas nozares problēmas, kas nav sakārtotas gadiem un traucē biznesam. Piemēram, sadarbība ar lielajiem pakalpojumu sniedzējiem – atkritumu izvedējiem, siltumapgādes sniedzēju – esot smagnēja, turklāt, ja daudzdzīvokļu mājā ir daži parādnieki, apsaimniekotājs nevar pārskaitīt tikai no klientiem saņemto summu, lai arī likums to atļautu, jo citādi pakalpojumu nesaņems arī tie, kas maksājuši. Tādējādi parādu piedziņa gulst uz apsaimniekotāja pleciem. "Beidzas ar to, ka esam spiesti pārskaitīt visu, un apsaimniekotājs vienmēr ir ķīlnieks. Visi monopolisti sev ir sakārtojuši izdevīgu pozīciju un vienmēr saņem pilnu samaksu. Ja nesaņem, tad nepieslēdz, piemēram, apkuri. Protams, ir mājas, kur varam parādniekus ietekmēt – strādājam tā, kā to paredz likums." saka Lukaševičs, piebilstot: "Kā pārņemam jaunu māju, tā gandrīz vienmēr ir jauns apsaimniekošanas modelis."

Kāpēc šādas atšķirības? Likums it kā nosaka trīs modeļus apsaimniekošanai – iedzīvotāju biedrība, kooperatīvs vai apsaimniekotājs.

Nē, ir dažādi. Vienam zeme pieder, citam nepieder. Vienam ir līgums ar biedrību, bet pārējiem nav, ir tādi, kur visiem ir līgumi, arī jumta līgums ar biedrību. Un vēl, un vēl. Sākumā bijām domājuši, ka mums nevajag juristu uz pilnu slodzi, bet nu jau ir uz 1,5 slodzēm. Lai korekti māju pārņemtu, ir daudz darba.