Inflācija sasniedz jaunu desmitgades rekordu; Latviju apsteidz vien kaimiņvalstis  (13)

Inflācija Latvijā turpina augt ievērojami straujāk nekā prognozēts, un pašreizējais cenu kāpums ir pārspējis pat vispesimistiskākās prognozes šī gada sākumā, atzīst Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Eurostat" saskaņotā patēriņa cenu indeksa ātrais novērtējums par oktobri liecina, ka inflācija vēl augstāka bijusi tepat kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā, atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. "Par Lietuvas un Igaunijas noķeršanu parasti runā saistībā ar šo valstu neseno panākumu atkārtošanu investīciju piesaistē un eksporta pieaugumā Par laimi, Latvija ir atpalikusi arī kādā citā jomā – patēriņa cenu pieaugumā," piebalso "Luminor" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Igaunijā inflācija oktobrī sasniedza 7,0%, bet Lietuvā pat 8,2% (provizoriski dati).

Latvijas "cerības" noķert kaimiņvalstu inflācijas rādītājus nav pārliecinošas. Tās ir atšķirīgās ekonomikas cikla fāzēs, tajās ir daudz dinamiskāks mājokļu un kreditēšanas tirgus, Lietuvā arī daudz straujāk augošs patēriņš. Visur Baltijā un Eiropā inflāciju karsē importa izmaksu kāpums, bet algu un cenu spirāles stāvums atšķiras, paturpina Strautiņš.

Faktori, kas nosaka inflāciju dažādās Eiropas valstīs, ir līdzīgi, taču atšķiras ietekmes apjoms un arī to pārneses ātrums uz ekonomiku, piekrīt Opmane. Tuvojoties ziemas un apkures sezonai, skats uz tuvāko nākotni daudz cerīgāks nepaliek. Tā kā ekonomikā dažādas nozares ir savītas cieši kopā, enerģijas cenu pieaugums nenozīmē tikai to, ka degviela, dabas gāze vai elektroenerģija paliek dārgāka. Šo resursu sadārdzinājums kontekstā ar ierobežojumiem piegādes ķēdēs un konteinerpārvadājumu cenu pieaugumu ar laiku atspoguļojas arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumā, viņa skaidro.

AS "SEB banka"ekonomists Dainis Gašpuitis norāda uz atsevišķiem faktoriem, kas var piebremzēt vispārējo cenu kāpumu, taču secina, ka tuvākie mēneši arvien būs izaicinājumu pilni.

"Inflācijas augšupvērstais gājiens, kā prognozēts, turpinās un sevi vēl nav izsmēlis. Ilgi gaidītā epidemioloģiskās situācijas normalizācija, kas ļautu piegādes ķēdēm stabilizēties, ieilgst, vietām pat pasliktinoties. Piemēram, ASV no 10 apstrādes rūpniecības pārstāvju komentāriem attiecībā uz situāciju nozarē 9 ir par piegādes problēmām. Tiek ziņots, ka gandrīz 50 izejmateriāli oktobrī ir sadārdzinājušies un tikai viens – kokmateriāli – ir kļuvuši lētāki, atgriežoties "normālā" līmenī. Vēl priekšā ir ziema, no kā vēl izrietēs enerģijas cenu turpmākais virziens. Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam. Arī OPEC+ nav padevies spiedienam un decembrī nepaaugstinās ieguvi vairāk par iepriekš solītajiem 400 tūkst. bareliem. Neliels cerību stars ir ziņa, ka Austrālijā un Argentīnā varētu būt laba gaidāmā raža, kas nedaudz atvēsinātu pārtikas cenu kāpumu. Tomēr tas īstenotos vien nākamā gada pavasarī," viņš komentē.

Aplūkojot Latvijas datus sīkāk, "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne izceļ ar transportu saistītās izmaksas (+15,6%), ko virzīja pieaugums degvielas cenās (+33,4%). Oktobrī pasaules naftas cenās reģistrēts kāpums un mēneša nogalē cena pārsniedza 85 dolārus par barelu. Kaut arī novembra sākuma reģistrēts kritums, naftas cenas vēl joprojām saglabājas augstas – virs 80 dolāriem par barelu.

Augsto naftas cenu nodrošināja gan pasaulē augošais pieprasījums, gan energoresursu krīze. Ierobežotais dabasgāzes piedāvājums rada papildus spiedienu naftas pieprasījumam, turpinot virzīt naftas cenas augšup. OPEC ražotājvalstis ignorējušas ASV valdības lūgumu pēc straujāka ražošanas apjomu pieauguma un no decembra ražošanas apjomi tiks palielināti par 400 tūkst. bareliem dienā, turpinot mērenu ražošanas tempu izaugsmi, kas nav pietiekama, lai nodrošinātu šobrīd esošo tirgus pieprasījumu. OPEC dalībvalstis signalizējušas, ka negrasās risināt šī brīža enerģijas krīzi. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos naftas cenas būs svārstīgas, taču saglabāsies augstas, lēš Orleāne.

Neskatoties uz pēdējā laika korekciju dabasgāzes cenās, krīze turpinās. Kāpums reģistrēts gāzes, siltumenerģijas un elektrības cenās, paaugstinot visu iedzīvotāju komunālo pakalpojumu rēķinus. "Rīgas Siltums" plāno paaugstināt siltumenerģijas tarifu arī novembrī, tādējādi tālāk ceļot vidējo cenu līmeni. Ir izskanējušas ziņas, ka no 2022. gada 1. janvāra plānots samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par 65%. OIK veido vien daļu no kopējā elektrības maksājuma, tādēļ elektrības cenu līmenis samazināsies, taču būtisku kritumu tas, visticamāk, neizraisīs, spriež Orleāne.

Pārtikas cenas Latvijā oktobrī pieaugušas par 4,5%, bet mēneša griezumā reģistrēta 0,6% izaugsme. Izskatās, ka mazumtirdzniecības milža "Lidl" ienākšana tirgū un plašo akciju klāsts, kas bija pieejams visās lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās, nav būtiski ietekmējis pārtikas cenu līmeni, norāda Orleāne. Tikmēr Apvienoto Nāciju organizācijas pasaules pārtikas cenu indekss oktobrī uzstādījis jaunu rekordu, un šāds pasaules cenu kāpums ietekmē arī inflāciju Latvijā.

Energoresursu krīze būtiski ietekmējusi mēslojuma pieejamību, kas nākotnē radīs papildus spiedienu pārtikas cenām. Slāpekļa bāzes mēslojumu ražo izmantojot dabasgāzi vai ogles, šo resursu piedāvājumam saglabājoties zemam un cenām - augstām, mēslojumu ražošanas apjomi samazināsies, apgrūtinot pārtikas audzēšanu un palielinot izmaksas. Vienādojumam pievienojot piegādes ķēžu pārrāvumus, pasaules pārtikas cenas tuvākajā laikā diez vai samazināsies. Pasaules notikumu rezultātā, pārtikas cenu pieaugumu sajutīs arī pircēji Latvijā, viņa norāda uz risku.

Arī Strautiņš akcentē, ka diemžēl inflācijas pieaugums turpināsies, par ko liecina gan notikumi biržās, gan kaimiņvalstu "sasniegumi", gan ražotāju cenu kāpums. Tiesa, vairākās patērētājiem svarīgās un sociāli jūtīgās jomās ražotāju cenu inflācija ir salīdzinoši zemāka.

Pārtikas izejvielu cenas biržās ir augušas, taču šī nozare mazāk cieš no globālām komponentu piegādes problēmām, liela daļa izejvielu ir vietējas. Tāpat pieprasījums pēc pārtikas nevar tik krasi svārstīties, tieši pieprasījuma svārstības ir galvenais globālo cenu un piegāžu konvulsiju faktors, viņš norāda uz pozitīvajiem faktoriem.

Arī Latvijā ražotie apģērbi bija par 4,8% lētāki. Medikamentu cenu gada inflācija bija 3,9%, bet būvmateriāli bija par 4,1% dārgāki nekā pērn septembrī. Tas, ka koksnes cenas augušas par 51,2%, vairāk ietekmē investīciju izmaksas, tāpat iekārtu un mašīnu izmaksu kāpums par 70,7%, akcentē Strautiņš.

Tikmēr Āboliņš ir diezgan pesimsistisks, paredzot, ka arī pārtikas cenu inflācija Latvijā tuvākajos mēnešos pārsniegs 10 %."Diemžēl ārējo cenu spiediens pagaidām nav beidzies, un pēdējos mēnešos ir sākušas augt arī iekšējās cenas, jo oktobrī pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pakalpojumu cenu inflācija ir sasniegusi 3 %. Darba samaksa kāpums Latvijā šogad ir tuvu 10 %, savukārt reģistrētais bezdarbs septembrī noslīdējis līdz 6 %. Tas liek domāt, ka arī iekšējais cenu spiediens turpināsies.

Vienlaikus ražotāju cenu inflācija Latvijā šobrīd ir pārsniegusi 20 % un ražotājiem ne tikai Latvijā ir liels spiediens nodot izmaksu pieaugumu patērētājiem. Papildus tam pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 40 %, un dēļ straujā energoresursu cenu kāpuma pasaulē šobrīd strauji sākušas kāpt minerālmēslu cenas. Tas liek domāt, ka pasaules pārtikas cenu kāpums turpināsies un arī mums ir jārēķinās ar augstākām pārtikas cenām," viņš apraksta savu redzējumu.

"Vērtējot cenu pārmaiņu ietekmējošo faktoru prognozes, sagaidāms, ka nākamā gada otrajā pusē inflācijas pieauguma tempi būs mērenāki, jo dabasgāzes un citu energoresursu cenu pieaugums būs mazāks. Vienlaikus pat pandēmijas ierobežojumu ietekmētajā Latvijas tautsaimniecībā šajā un nākamajā gadā vērojams tāds vidējās algas pieaugums, kas, visticamāk, būs augstāks par inflāciju. Jau pieaugušas un vēl plānots palielināt algas vai piemaksas vairāku sabiedriskā sektora profesiju pārstāvjiem. Privātajā sektorā vairāku nozaru pārstāvji, īpaši apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, norāda uz atbilstoša darbaspēka trūkumu, kas rada spiedienu uz algu pieaugumu arī šajā sektorā. Protams, to neizjūt visi iedzīvotāji, tāpēc atsevišķām iedzīvotāju grupām tomēr būs vērojams pirktspējas samazinājums," atzīst Opmane.

Gašpuitis piekrīt redzējumam, ka darba tirgū situācija turpinās uzlaboties, velkot uz augšu arī algas, tāpēc vidējā pirktspēja varētu saglabāt pozitīvu bilanci, kaut pie šāda inflācijas attīstības tempa, iedzīvotāju īpatsvars, kuru pirktspēja turpina augt, strauji dils. "Skatoties no citas perspektīvas, tiem, kuru algas pērn nepieauga, šogad oktobrī tās ir sarukušas par 6%. Rezultātā nevienlīdzība un nabadzības riski strauji pieaug," atzīst ekonomists.

Atbalsta pasākumi tuvākajiem mēnešiem, īpaši enerģijas un komunālo maksājumu ziņā, būs ļoti aktuāli un esošos nāktos paplašināt. Iespējams, ka varētu izvairīties no visaptverošas valsts iesaistīšanās izmaksu kompensēšanā, tomēr instrumenti, kas ļautu iedzīvotājiem izlīdzināt maksājumu pieaugumu, noderētu. Tas ļautu mazināt stresu sabiedrībā un bremzētu nenokārtojamu parādu sloga uzkrāšanos. Respektīvi, šādu iespēju nepieciešamības gadījumā iedzīvotājs pats aktivizētu, spriež Gašpuitis.

"ECB joprojām uzskata, ka, neskatoties uz pašreizējo situāciju, inflācijas kāpums un inflācijas vidēja termiņa perspektīva joprojām ir mērena un nākamgad cenu kāpums atkal palēnināsies. Tuvākā pusgada laikā atliek cerēt, ka pandēmijas riski mazināsies, kas ļaus lēnām piegādes ķēdēm normalizēties, laikapstākļi būs labvēlīgi enerģijas ražošanai un patēriņam. Tūlītēju alternatīvu, kā izvairīties no pašreizējā cenu pieauguma, nav. Tādēļ tuvākie mēneši inflācijas ziņā būs ļoti izaicinoši," rezumē Gašpuitis.

Inflācijas rādītāji uzrāda jaunus rekordus katru mēnesi, taču augstākais punkts vēl nav sasniegts, piebalso Orleāne. Oktobra beigās dabasgāzes cenās reģistrēts kritums, taču cenu līmenis vēl joprojām saglabājas augsts. Energoresursu krīzi mīkstināt var pieaugoši ražošanas apjomi, zemāks pieprasījums kā tirgus sagaida vai arī palielināti importa apjomi no Krievijas, taču bāzes scenārijs joprojām ir tāds, ka visu ziemu pavadīsim paaugstinātu energoresursu cenu zīmē. Augstākie patēriņa cenu līmeņa pieauguma tempi, visticamāk, tiks reģistrēti nākamā gada sākumā, inflācijai pārsniedzot 7% atzīmi, prognozē ekonomiste.

Āboliņš atzīst, ka situācija globālajā ekonomikā ir ļoti neskaidra un to labi raksturo notikumi finanšu tirgos, kur energoresursu vai transporta cenas svārstības dažu dienu laikā var pārsniegt 30 %. Tas daļēji ir saistīts arī ar politiskajiem faktoriem un tādēļ izdarīt prognozes šobrīd ir ļoti grūti. Taču labā ziņa ir tā, ka elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā kopš oktobra sākuma ir sarukušas. To veicināja Krievijas solījumi palielināt dabasgāzes piegādes Eiropai, kā arī Ķīnas centieni samazināt ogļu cenas savā tirgū un palielināt to ieguvi, kas ir mazinājuši spiedienu uz sašķidrinātās gāzes cenām pasaulē. Tomēr enerģijas cenu krīze Eiropā pagaidām nav beigusies. Krievijas dabasgāzes piegādes pagaidām nav pieaugušas, un arī OPEC+ valstis nesteidzas celt naftas ieguvi. Tas liek domāt, ka nākamā gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 10 %, tomēr gada otrajā pusē inflācija, visticamāk, mazināsies un gadā kopumā varētu būt 4-6 % robežās.

Tikmēr palūkojoties dziļāk notiekošā iemeslos, Strautiņš norāda, ka pasaules ekonomikā ir grandioza sinhronizācijas problēma. Pieprasījums pēc precēm ir ļoti spēcīgs, to "karsē" gan ekonomikas stimulēšanas pasākumi, gan ierobežotās iespējas pirkt pakalpojumus, tāpēc cilvēki vairāk pērk preces. Tā kā ražotāji ir plānojuši jaudas "normāliem" apstākļiem, tik strauji palielināt ražošanu nav iespējams. To varētu paveikt ilgākā laikā, taču ražotāji nezina, cik ilgi tas turpināsies. Tāpēc viņi ir piesardzīgi ar ieguldījumiem ražošanas jaudu palielināšanā. Turklāt arī investīciju izmaksas ir ļoti pieaugušas. Tāpēc ražotājiem vien atliek izbaudīt augsto cenu periodu un atlikt stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Tas nav grūti, jo biržās kotēto uzņēmumu vidējā peļņa šobrīd tālu pārsniedz prognozes.

Situāciju vēl vairāk sarežģī sinhronizācijas problēma pārejā uz jaunajiem enerģijas avotiem, uzsver Strautiņš. Naftas ražotāju piesardzību nemazina šobrīd notiekošais cenu pieaugums. Lai atmaksātos ieguldījumi naftas un citu izejvielu ieguvē, ir vajadzīgi gadu desmiti. Taču naftas pieprasījuma perspektīvas tālākā nākotnē ir ļoti neskaidras, jo autoražotāji plāno pāriet uz elektriskās piedziņas tehnoloģijām, to prasa valdības un patērētāji.