Tirgotāji aicina valdību izstrādāt programmu arī lielo uzņēmumu atbalstam  (18)

Jāatgādina, ka arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš nesen aicināja piešķirt adekvātu atbalstu arī lieliem uzņēmumiem.

LTA piedāvāja palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazajiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosakot apmēra minimumu 75% no uzņēmuma apgrozījuma krituma un maksimumu – 100% no uzņēmumu krituma.

Tāpat LTA uzskata, ka pārējiem uzņēmumiem atbalstam jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosakot apmēra minimumu 50% no uzņēmuma apgrozījuma kritumā un maksimumu – 75% no uzņēmuma apgrozījuma krituma.

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas pagaidu regulējumu par atbalsta veidiem uzņēmumiem, LTA rosina izskatīt vairākus atbalsta pasākumus Covid-19 ierobežojumu skartajiem Latvijas lielajiem uzņēmumiem.

Piedāvātais vienotais kritērijs atbalsta saņemšanai ir attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma samazinājums periodā, kurā piemērots tirdzniecības aizliegums. Atbalsts būtu jāpiemēro, ja apgrozījuma kritums ir vismaz 30% salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. gadā, vai salīdzinot ar iepriekšējo mēnešu vidējo rādītāju 2021. gadā.

Asociācija aicina atbalsta pasākumos ietvert nodokļu un sociālo apdrošināšanas iemaksu termiņa atlikšanu par maksājumiem, kas attiecas uz 2021. gada pēdējo ceturksni, kā arī atbalstu, lai segtu uzņēmumu fiksētās izmaksas, kas radušās tirdzniecības ierobežojumu periodā.

Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma īres maksājumi ir viena no lielākajām ierobežojumu skarto uzņēmumu fiksēto izmaksu pozīcijām, pašlaik izstrādē esošā īrnieku atbalsta programma būtu vismaz jāpaplašina, lai ietvertu arī atsevišķas tirdzniecības vietas, kuras ietekmē mājsēde, nevis tikai tirdzniecības centrus. Tādējādi pārliecinoties, ka nepieciešamais atbalsts sasniedz visus ierobežojumu skartos tirgotājus, uzskata tirgotāji.

"Visticamāk, šī būs liela problēma vairumam mazumtirgotāju, kas lielāko daļu gada peļņas gūst tieši šajā pirmssvētku periodā. Šie ir būtiski zaudējumi vienam no svarīgākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā un nepārdomāti lēmumi var radīt patiesi negatīvas sekas, tāpēc aicinām valdību uzklausīt nozari, lai pēc iespējas ātrāk, nodrošināt iekļaujošus un viegli administrējamus atbalsta kritērijus. Tāpat arī nepieciešams novērst iespējamās interpretācijas problēmas, ar ko tirgotāji saskarās iepriekšējā pandēmijas vilnī, piesakoties valsts sniegtajam atbalstam," uzskata LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Tirgotāji aicina Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un valdību kopumā sniegt pietiekamu atbalstu uzņēmējiem, norādot, ka citādi valsts var saskarties ar mazumtirdzniecības sektora nespēju pilnvērtīgi atjaunot savu darbību, ierobežojumiem beidzoties, kas atstātu nopietnas sekas Latvijas ekonomikā. Papildus, nozare aicina atsākt pilnvērtīgu darbību pēc 15. novembra, ievērojot visus epidemioloģiskās drošības prasības, kas bija spēkā līdz mājsēdes ieviešanai.

Jāatgādina, ka, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, valstī no šā gada 11. oktobra līdz nākamā gada 11. janvārim ir izsludināta ārkārtējā situācija. Patlaban ir spēkā tā dēvētā mājsēde, kad būtiski ierobežotas iedzīvotāju pārvietošanās iespējas, kā arī diennakts tumšajās stundās noteikta komandantstunda.

Otrdien valdība veica virkni grozījumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, ar kuriem noteiktas prasības dzīvei pēc mājsēdes jeb sākot no 15. novembra. Valdības pārstāvji jau iepriekš pauda, ka pamatā dzīve pēc mājsēdes kļūs vieglāka personām ar Covid-19 sertifikātu.