"Pirms krīzes šī valdība un valsts pārvalde aizsāka akciju, kuras mērķis bija samazināt valsts pārvaldes "futbolu" un administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, diemžēl Covid-19 krīze ir uzskatāmi parādījusi, ka nekas Latvijas politiskajā kultūrā nav mainījies. LRB šajos divos gados valsts augstākajām amatpersonām ir nosūtījusi desmitiem vēstuļu, kas tā arī palikušas bez atbildes un klātienes sarunas. Tā rezultātā esam nonākuši pie "sejspļāves" jeb dramatiskas situācijas uzņēmējdarbībā," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.
LRB uzskata, ka Covid-19 pandēmijas stingrie ierobežojošie pasākumi (kopš 2020. gada 13. marta) un nepietiekamais valsts atbalsts (pretēji Eiropas Komisijas rekomendācijām), radījuši ne tikai krīzi ēdināšanas uzņēmumos, bet draud sagraut izcilu un eksportspējīgu nozari, kas pirms Covid-19 pandēmijas veidoja 2% no Latvijas Iekšzemes kopprodukta.
"Ēdināšanas nozare ir neskaitāmas reizes vērsusies pie valdības vadītāja, bet saņēmuši tikai informāciju, ka mūsu pieprasījums tiek pārsūtīts citiem ministriem vai ministrijām atbildes sniegšanai. Ne reizi nav saņemta atbilde pēc būtības, kas ietvertu premjera stratēģisko vīziju, kā risināt ļoti kritisko un daudziem uzņēmējiem fatālo situāciju nozarē, kurā lielākā daļa ir vietējo uzņēmēju un, kas nodarbina 25 000 valsts iedzīvotāju," teikts LRB paziņojumā.
Saskaņā VID datiem Latvijā darbojas vairāk nekā 2500 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 30 tūkstošus cilvēku, 5,6% no privātajā sektorā strādājošiem un 3,4% no visiem darbiniekiem Latvijā. Latvijas viesmīlības nozare 2019. gadā, pirms Covid-19 pandēmijas, Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro. Arī Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā nozare nodokļos valstij samaksāja vairāk nekā 100 miljonu eiro, vairāk nekā saņēma valsts atbalstu veidā, atsaucoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas datiem par 2020. gadu, uzsver LRB.
Jāpiebilst, ka pēdējo nedēļu laikā atbalstu no valsts ar skaidriem noteikumiem pieprasījušas ar vairākas citas nozaru asociācijas. Uzņēmēji jau iepriekš pauda nostāju, ka pieeja valsts atbalstam diskriminē mazos uzņēmumus, turklāt arī lieliem uzņēmumiem nepieciešama atbalsta programma, kas balstītos uz jau spēkā esošajām programmām Latvijā un Eiropas Savienības atbalsta noteikumiem, ko praksē pārņēmušas vairākas citas dalībvalstis, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).
Jau rakstījām, ka arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš nesen aicināja piešķirt adekvātu atbalstu arī lieliem uzņēmumiem.
Savukārt Bāru asociācija lūgusi valdību ļaut atsākt darbību "zaļajā režīmā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
