Cenu kāpums veicinājis rekordus importā un eksportā; darbaspēka trūkums var 'noraut bremzi'  (4)

"Latvijas eksports šogad aug vienā ātrumā ar pasaules tirdzniecību, un pēdējo mēnešu tendences Latvijas eksportā labi atspoguļo norises rūpniecībā. Preču fiziskie eksporta apjomi aug, taču cenu faktori dominē un spēcīgais eksporta kāpums šobrīd pārsvarā notiek uz ļoti strauji augošo resursu cenu rēķina. Taču cenas aug gan eksportam, gan importam, un septembrī Latvijas preču imports palielinājās 24,6 %. Elektrības cenu kāpums vien Latvijai augustā un septembrī ir izmaksājis gandrīz 70 miljonus eiro, un importa kāpuma dēļ šogad ir jūtami pasliktinājusies Latvijas ārējās tirdzniecības bilance," skaidro "Citadale" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Septembrī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujākie eksporta pieaugumi fiksēti nozarēs un preču grupās, kur pasaulē ir augušas cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu koka izstrādājumu eksports septembrī palielinājās par 84,3 %, dzelzs un tērauda – par 91,2 %, un dzelzs izstrādājumu – par 27,6 %. Papildus tam septembrī par 2,4 % palielinājās arī graudaugu eksports, kur nedaudz zemāku graudu ražu šogad palīdzēja kompensēt cenu kāpums. "Tāpat septembrī par 2,2 reizēm palielinājās naftas un citu energoresursu eksports, taču tas pamatā ir reeksports un tik pat strauju septembrī palielinājās arī šo produktu imports," saka Āboliņš.

Pieprasījuma normalizēšanās, patēriņa cenu kāpums, un mazāka ekonomikas sildīšana no valstu, kā arī centrālo banku puses, visticamāk, nozīmēs mazāku vai lēnāk augušu pieprasījumu pēc precēm. Manuprāt, nav izslēgts, ka atsevišķās jomās nākamā gada laikā tirgus varētu strauji piesātināsies, un preču deficīta vietā sāks veidoties pārpalikums. Arī resursu cenu svārstības šogad ir ļoti netipiski lielas. Piemēram, kokmateriālu cenas ASV, dabasgāzes cenas Eiropā un dzelzs rūdas cenas Ķīnā šogad ir gan strauji augušas, gan tik pat negaidīti sarukušas. Tas pats var notikt arī ar mūsu eksporta precēm, piemēram, koka izstrādājumiem, tādēļ nevar izslēgt, ka eiro izteiksmē Latvijas eksports nākamgada varētu arī samazināties," prognozē Āboliņš.

Arī "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece straujo kāpumu eksportā un importā skaidro ar cenu kāpumu. "Lai gan šo rādītāju nevaram attiecināt uz pilnīgi visu preču eksportu, tas liek nojaust, ka eksports, izslēdzot cenu efektu, ir bijis vien dažus procentus lielāks nekā pirms gada. Eksporta atbalsts kopējai ekonomikas izaugsmei mazinās. Savukārt importa cenas augustā par 15% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. No tā varam secināt, ka importa apjomu pieaugums varētu būt tuvāk 10%," uzskata bankas "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa skaidro, ka eksporta vērtību audzēt septembrī visvairāk palīdzēja koksnes un tās produktu eksports, jo šī ir arī tā preču grupa, kur novērojams visjaudīgākais cenu kāpums, proti, par 60%. "Eiropas Komisijas un CSP aptaujas liecina, ka pieprasījums pēc koksnes produktiem saglabājas augstā līmenī. Tomēr ražošanu vairāk un vairāk ierobežo darbaspēka trūkums. Pasaulē koksnes cenas šobrīd ir ievērojami atkāpušās no maija pīķa. Aptaujās parādās signāli iespējamam produkcijas cenu kritumam arī pie mums. Zemākas cenas atspoguļosies arī lēnākā koksnes produktu eksporta vērtības kāpumā. Kopējo eksporta sniegumu cēla arī pieaugums minerālproduktu, galvenokārt naftas produktu, kā arī parasto metālu eksportā. Arī šajās reeksporta preču grupās cenu izmaiņas spēlē galveno vijoli.

Septembris tradicionāli ir viens no ražīgākajiem mēnešiem graudaugu un rapša eksportēšanā. Šo lauksaimniecības produktu eksporta vērtība samazinājās vien par 2%, salīdzinot ar pērnā gada rekordiem. Redzam, ka cenu kāpums ir gandrīz pilnībā spējis nokompensēt šī gada ražas apjomu un kvalitātes kritumu. Eksportējam mazāk, bet saņemam gandrīz tikpat daudz kā pērn," rezumē ekonomiste.

Savukārt importā ar nozīmīgākajiem pieaugumiem izcēlās minerālprodukti, ķīmiskās rūpniecības ražojumi, kā arī parastie metāli un to izstrādājumi.

"Piegāžu ķēžu problēmas arvien vairāk ierobežo ražojošo nozaru izaugsmi daudzviet pasaulē. Izaugsme objektīvi kļūst lēnāka, tomēr neapstājas. Globālais pieprasījums saglabājas spēcīgs. Tas rada iespējas. Latvijas eksportētāji ļoti veiksmīgi šīs iespējas izmantoja pērn, kad spēja palielināt savas tirgus daļas pasaulē, it īpaši Eiropā. Šī gada pirmajā pusē vairs praktiski neredzam tālāku uzlabojumu. Skriet uz priekšu kļūst grūtāk, jo trūkst izejvielu, ražošanas komponenšu, to piegādes aizņem daudz vairāk laika nekā iepriekš, izmaksas aug un jādomā, kā tās nodot tālāk pircējam. Situāciju saasina arī pašmāju darbaspēka trūkums, kas izpaužas lielākās darbaspēka izmaksās. Tomēr mūsu situācija nav unikāla, ar šādiem izaicinājumiem saskaras ļoti daudzi mūsu konkurenti citās valstīs. Jautājums ir par to, kurš būs izveicīgāks, kurš labāk saskatīs un realizēs iespējas un kurš mācēs gudrāk investēt, lai risinātu ne tikai šodienas, bet arī nākotnes izaicinājumus. Tie arvien vairāk būs saistīti ar klimata politiku un ilgtspējīgu saimniekošanu," komentē Bucenice.