Finiša taisnē nonācis konkurss par to, kurš turpmākos piecus gadus apsaimniekos Latvijas galvenos autoceļus. Līdz šim absolūts monopols šai ziņā bija valstij piederošajam uzņēmumam "Latvijas autoceļu uzturētājs".
"Delfi Bizness" jau ziņoja, ka autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu iepirkuma 19 daļās saņemti 44 piedāvājumi. Piegādātājiem, kuri iegūs tiesības slēgt līgumus, darbi būs jāsāk sešu mēnešu laikā, bet ne agrāk kā 2022. gada 1. maijā. Līgumu termiņš būs 60 mēneši no darbu sākšanas. Konkursa rezultāti vēl nav paziņoti.
Tirgus atvēršana radījusi lielu pārsteigumu, jo "Latvijas autoceļu uzturētāja" iesniegtie cenu piedāvājumi ir par vairākiem miljoniem mazāki, nekā par šiem pašiem darbiem uzņēmums prasīja līdz šim. Un tam varētu būt vismaz divi iemesli - vai nu valsts uzņēmums konkursā iesniedzis nepamatoti zemas cenas vai arī līdz šim cenas bijušas uzskrūvētas, secina "Nekā personīga".
Pēc visu pretendentu piedāvājuma atvēršanas atklājies, ka provizoriski absolūts uzvarētājs ar izdevīgāko cenu 16 no 19 lotēm ir "Latvijas autoceļu uzturētājs". Tikai trīs iepirkumu sadaļās vēl zemākas cenas bijušas privātām kompānijām. Talsu un Ventspils nodaļā vinnējis "Saldus ceļinieks" kopā ar igauņu uzņēmumu "TREV2Grupp", Limbažos - "Binders", bet Daugavpilī izdevīgāko cenu iesniedza "Clean R" .
Budžetu plānoja konkursa organizētājs "Latvijas valsts ceļi", par pamatu ņemot monopolista "Latvijas Autoceļu uzturētājs" tērēto naudu identiskiem darbiem iepriekšējos gados.
Vislielākā starpība ir Rīgā – vairāk nekā pieci miljoni eiro (budžets 27 milj. eiro, piedāvātā cena – 21,77 milj. eiro). Kuldīgas un Saldus nodaļā šī atšķirība ir tikpat iespaidīga un samazinātā summa tuvojas pieciem miljoniem.
Par piektdaļu lētāk
Visās iepirkuma sadaļās samazinājums ir vidēji 15 līdz 20 %. Kopumā šī starpība piecos gados veido iespaidīgu summu - 50 miljonus eiro.
"Negribu nevienu nekur apvainot, bet es teikšu tikai tā, ka monopolcenas ir kaut kas tāds, ko ir vērts apšaubīt. Bet, ja tas samazinājums ir par 20%, tad ir jādomā, kā tos darbus veiks," izteicās Biedrības " Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš
Vai nu "Latvijas autoceļu uzturētājs" līdz šim ir neefektīvi pārvaldīts un izmaksas bijušas "uzskrūvētas", vai arī uzņēmums tagad konkursā piedāvā dempinga cenas.
"Latvijas autoceļu uzturētājam" ir plaša tehniskā bāze un tā pēdējos gados arvien papildināta. Bērziņš pieļauj, ka tas deva zināmas priekšrocības iepretim privātajiem, kuru rīcībā tik daudz jaudīgas tehnikas nav.
"Būtu jocīgi, ka uzņēmums ar milzīgo pieredzi nevarētu iesniegt konkurētspējīgu piedāvājumu" , tā prognozējamo uzvaru šajā konkursā komentē "Latvijas autoceļu uzturētāja" vadītājs Vilnis Vitkovskis. Kamēr formāli konkurss vēl nav noslēdzies, detalizētāku informāciju viņš nesniegs.
Nav iespējas, ka nosolot kādu konkrētu līgumu, pēc tam varētu mēģināt pieprasīt kādus papildus līdzekļus. To vienkārši nepieļauj iepirkumu likums, izteicās Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis (JKP).
Sākas tiesa
"Latvijas autoceļu uzturētājs" ir viens no retajiem valsts uzņēmumiem, kas ik gadu beidz ar peļņu. Pagājušajā gadā tā bija turpat 3 miljoniem eiro. Uzņēmums pērk vērtīgu tehniku un ceļu uzturēšanai nepieciešamos materiālus. Daudzi no iepirkumiem apšaubīti kā pārāk dārgi un negodīgi. Viens no tādiem maksāja amatus "Latvijas autoceļu uzturētājs" vadībai. KNAB sāka izmeklēšanu par 9 miljonu līgumu ar Latgales ietekmīgo kompāniju "Vlakon". Par bezdarbību apsūdzēja līguma slēdzēju Vladimiru Kononovu, bijušo "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētāju. Un šonedēļ sākas tiesas prāva.
"Nekā personīga" zināms, ka no tiesvedības izspruka valdes locekle Anastasija Udalova. Viņa amatu uzņēmumā atstāja tikai dienu pirms KNAB kratīšanām "Latvijas autoceļu uzturētājā". Udalova kļuvusi par kosmētikas ražotāja "Dzintars Production" līdzīpašnieci, bet Kononovs, kuru uzreiz pēc darba "Latvijas autoceļu uzturētājā" savā uzņēmumā iekārtoja Udalovas vīrs Oļegs Osinovskis, tagad esot vienkāršs pensionārs, vēsta raidījums
"Latvijas valsts ceļi" konkursa rezultātus par ceļu uzturēšanu pieciem gadiem vēl nav pasludinājuši, jo patlaban notiek pretendentu piedāvājumu vērtēšana. Taču nozares profesionāļi lēš, ka nekādu lielu izmaiņu vairs nebūs, jo ir maz ticams, ka kāds no pieredzējušajiem pretendentiem tiks diskvalificēts neatbilstošu formalitāšu dēļ.