Ja mantotu, laimētu loterijā vai jebkā citādi neplānoti iegūtu 4000 eiro, gandrīz trešdaļa (31%) Latvijas iedzīvotāju izvēlētos naudu ieguldīt esošās mājvietas uzlabošanā, bet ceturtā daļa (24%) nomaksātu esošās kredītsaistības, liecina "Luminor" bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.
Mājvietas labiekārtošana aktuālāka iedzīvotājiem virs 40 gadiem, savukārt aizdevuma atmaksāšana – vidēja gadagājuma cilvēkiem.
17% iedzīvotāju par iegūto naudu labprāt aizbrauktu ceļojumā, īpaši iedzīvotāji virs 50 gadiem, savukārt desmitā daļa aptaujāto iegādātos automašīnu vai naudu ieguldītu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei. Ļoti izteikti finansējums sava mājokļa iegādei nepieciešams jauniešiem līdz 30 gadu vecumam – laimestu pirmajai iemaksai būtu gatavi tērēt pat ceturtā daļa aptaujāto šajā vecuma grupā.
"Bankas veiktās aptaujas dati labi ataino dažāda vecuma grupu iedzīvotāju vajadzības un vēlmes, ko par neplānoti iegūto naudu varētu īstenot. Finansiāli neaizsargātākie ir iedzīvotāji līdz 30 gadiem un pēc 50 gadiem – šie aptaujātie iedzīvotāji naudu tērētu ikdienas vajadzībām. Gados vecākiem cilvēkiem, īpaši virs 60 gadiem, aktuāla mājokļa labiekārtošana, kurai ikdienā nav pietiekami resursu, kā arī ceļošana, kas daudziem, iespējams, ir nepiepildīts sapnis. Tāpat seniori daudz vairāk vēlētos naudu tērēt medicīnas pakalpojumiem, veselības, dzīvības vai mājokļa apdrošināšanai, palīdzētu radiniekiem vai draugiem," stāsta "Luminor" biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča.
Savukārt vidēja gadagājuma cilvēkiem, kuri nereti jau ir uzņēmušies kredītsaistības, aktuālāka aizdevuma atmaksa un esošās dzīvesvietas pilnveidošana. Turklāt iedzīvotāji starp 50-60 gadiem izteiktāk nekā citās vecuma grupās naudu vēlētos investēt sava biznesa attīstīšanai.
Vienlīdz aktuāla visās vecuma grupās ir vēlme veidot uzkrājumus – 14% aptaujāto naudu liktu krājkontā vai iegādātos vērtspapīrus.
"Aptaujas dati saskan ar bankas novērojumiem, proti, kamēr uzkrājumu veidošanai nav izteiktāka kādas noteiktas vecuma grupas cilvēkiem, par pensijas uzkrājumu iedzīvotāji sāk domāt, tikai kļūstot vecākiem. Lai gan, sākot veidot uzkrājumus jaunākā vecumā, daudz straujāk pieaugs pensijas kapitāls, tomēr iedzīvotāji šo bieži atliek uz vēlāku laiku," atzīst Ziniča.
Savukārt sava vai bērnu izglītošana visaktuālākā ir iedzīvotājiem no 40-50 gadiem, ja vidēji valstī šim mērķim iegūto naudu tērētu 9% iedzīvotāju, tad šajā vecuma grupā – 14%.
Aptauja ir veikta šā gada novembrī sadarbībā ar pētījumu centru "Norstat", aptaujājot 1011 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
