No patērētāja skatupunkta cenu kāpums tuvākajos mēnešos kļūs arvien nepatīkamāks – inflācija augs, savu pīķi (virs 7%) sasniedzot nākamā gada pirmajos mēnešos. Būtiskākie devumi būs no augošajām degvielas cenām, dārgākiem komunālajiem maksājumiem un arī pārtikas preču sadārdzināšanās, prognozēts "Swedbank" ekonomikas apskatā.
Tomēr inflācijas vilnis pēc tam noplaks. Globālajām cenām nav iemesla ilgstoši turpināt tik strauji augt, norāda "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Turklāt atsevišķās grupās būs vērojams arī cenu kritums – piemēram, tirgus prognozē būtisku samazinājumu gāzes un elektroenerģijas cenās. Arī pārvadājumu izmaksas kritīs.
"Tas nozīmē, ka globālās cenas no būtiska Latvijas inflācijas virzītāja pārtaps par cenu kāpuma slāpētāju. No otras puses inflāciju turpinās uzturēt gan otrreizējie pasaules cenu kāpuma efekti, kas caur ražotajiem produktiem ar novēlošanos nonāk līdz patērētājam, gan nākotnē izteiktāk – arvien dārgākais darbaspēks," paredz Zorgenfreija.
Kopumā gada vidējās inflācijas prognozes 2021. un 2022. gadam "Swedbank" cēlusi līdz attiecīgi 3,1% un 4,5%. "Savukārt, pasaules cenu pārejošais raksturs nozīmē, ka 2023. gadā inflācijas prognozi samazinām līdz 2,4%," informē bankas ekonomiste.
Pirktspēja pat pie šādām – palielinātām – inflācijas prognozēm vidējam strādājošajam turpināšot augt.
"Algu kāpums šogad ir bijis straujš (2021. gadā kopumā prognozējam ap 9% kāpumu), īpaši tajās nozarēs, kur algas ir ap vidējo un zemākas. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju situācija turpinās uzlaboties arī nākamajos gados – bezdarbs strauji saruks un darbaspēka trūkuma apstākļos algu kāpums būs ap 8%. Daudz sarežģītākā situācijā ir maznodrošinātie, pensionāri un tie, kas paļaujas uz valsts pabalstiem. Tiem, lai "pārziemotu" šo augstākas inflācijas periodu, nepieciešams valsts atbalsts," uzsver ekonomiste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
