2021. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bijis 7,2 %, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada sākuma, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,2 procentpunktiem.
Šā gada 3. ceturksnī bija 67,9 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2021. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,9 %) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (7,2 %). 3. ceturksnī Latvijā saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā tas bija 5,7 %, bet Lietuvā – 6,7 %.
Katrs trešais bezdarbnieks ir bez darba vismaz gadu
2021. gada 3. ceturksnī 33,8 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem. Tas ir par 10,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,8 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,3 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, ir samazinājies par 4,0 tūkstošiem un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 4,5 tūkstošiem.
3. ceturksnī bija 22,6 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku – par 1,1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada un par 3,0 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,4 % – par 6,6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tas ir palielinājies par 6,8 procentpunktiem.
No visiem bezdarbniekiem 13,4 % bija jaunieši
2021. gada 3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 13,4 % bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā palielinājies par 2,6 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 0,5 procentpunktiem. Jauniešu bezdarba līmenis bija 14,9 %, kas ir par 0,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada, bet par 1,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 0,3 tūkstošiem, bet samazinājies par 0,4 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni.
35,6 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,4 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju – ekonomiski neaktīvi
2021. gada 3. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,5 %) jeb 435,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 12,5 tūkstošiem jeb 2,8 %, bet gada laikā – palielinājies par 20,3 tūkstošiem jeb 4,9 %.
5,1 tūkstotis jeb 1,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,5 %, bet 2021. gada 2. ceturksnī – 1,5 %.
2021. gada 3. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,8 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem – 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
