2021. gada sākumā Latvijā bija 1 063 939 tradicionālie mājokļi (dzīvokļi vai privātmājas), un no tiem 811 tūkstoši jeb 76,2% mājokļu apdzīvo Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas un mājokļu skaitīšanas dati.
Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju ir 32,3 m2, kas ir par 4 m2 vairāk nekā 2011. gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā (2011. gadā – 28,3 m2).
Pēdējo 10 gadu laikā par 21,1% mazinājies mājokļu skaits, kur platība uz vienu iemītnieku ir mazāka par 30 m2 – no 464,4 tūkst. 2011. gadā uz 366,5 tūkst. 2021. gadā. Mājokļu skaits ar platību no 30 m2 uz vienu iemītnieku ir pieaudzis par trešdaļu jeb 33,6% (attiecīgi no 332,3 tūkst. līdz 443,9 tūkst.).
Dzīvojamās platības uz iemītnieku pieaugums saistāms ar iedzīvotāju skaita samazinājumu, kamēr apdzīvotu mājokļu skaits ir pat nedaudz pieaudzis (807,8 tūkst. 2011. gadā un 811 tūkst. 2021. gadā). Ievērojami palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo vieni, un pašu mājokļu platība pieaugusi.
Lielākā platība uz iemītnieku – 39,8 m2 – ir Pierīgā, kur kopš 2011. gada ir lielākais platības uz iemītnieku pieaugums salīdzinājumā ar citiem reģioniem (par 5,95 m2). Savukārt Rīgā ir vismazākā platība uz iemītnieku – 28,35 m2, lai gan tai ir otrs lielākais platības uz iemītnieku pieaugums (par 4,4 m2). Vidzemē platība uz iemītnieku ir 34,3 m2, Zemgalē – 31,5 m2, Kurzemē – 31,3 m2, Latgalē – 30,9 m2.
Visās republikas pilsētās, izņemot Jūrmalu, platība uz iemītnieku ir mazāka par vidējo Latvijā – zem 32,3 m2. Jūrmalā tā ir 36,7 m2 uz iemītnieku. Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā – 26,8 m2, bet lielākā – Garkalnes novadā – 75,6 m2 uz iemītnieku jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
