Ik gadu infrastruktūras uzturēšanā ieguldot 20-25 miljonus eiro, ir pietiekami, lai iekārtas nesasniegtu kritisko vecumu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.
Viņa teica, ka AST tīklu un iekārtu stāvoklis ir labs, un visa infrastruktūra tiek regulāri apsekota. Infrastruktūras uzturēšanā ik gadu tiek ieguldīti 20-25 miljonus eiro.
"Protams, vienmēr pastāv bažas par kādu dabas katastrofu, un mēs arī šos riskus izvērtējam. Tomēr gandrīz visām apakšstacijām ir divpusēja barošana jeb tīkli pienāk no diviem sadales punktiem, apakšstacijās ir rezerves transformatori, un visbiežāk dažādu negadījumu rezultātā pārslēgšanās uz rezerves transformatoriem notiek automātiski," stāstīja Jēkabsone.
Viņa arī norādīja, ka AST pēdējos gados ir veicis ievērojamus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā - ir uzbūvēts "Kurzemes loks", kura kopējās izmaksas ir 128 miljoni eiro, šogad ir atklāts Igaunijas-Latvijas trešais starpsavienojums, kurš izmaksāja 83 miljonus eiro. Tāpat ir tapusi līnija no Rīgas TEC-2 uz Rīgas HES, kas kopumā izmaksāja 15 miljonus eiro. Ir aizsākts darbs pie 330 kilovoltu līniju no Valmieras uz Igauniju atjaunošanas darbiem, kur AST investēs ap 45 miljoniem eiro.
"Protams, ka katrai iekārtai ir savs kalpošanas laiks, bet es redzu, ka, ik gadus ieguldot 20 līdz 25 miljonus eiro, ir pietiekami, lai iekārtas nesasniegtu kritisko vecumu. Papildus katru gadu tiek veikta iekārtu darbaspējas izvērtēšana," teica Jēkabsone, piebilstot, ka, arī runājot par vētrām - "strādājot tādā vējā, kāds ir ierasts mūsu klimatiskajā joslā, problēmām nevajadzētu rasties".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
