Vidējā alga, kas ir šodienas ziņas "galvenā nagla", ir augusi par 10,4%, sasniedzot 1280 eiro. Lietuvā algas 3. ceturksnī pieauga par 9,9%. Igaunijā par 7,8%. Pēdējo piecu gadu laikā vidējā alga Latvijā augusi par 49%, bet desmit gados – par 93%. Ekonomisti, komentējot Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) sniegtos datus, sauc notikušo par likumsakarīgu un prognozē arī turpmāku algu kāpumu darbaspēka trūkuma dēļ.
Ekonomika strādā darbinieku labā
"Šī gada 3. ceturkšņa algu dati rāda, ka Latvijas ekonomika, par spīti nebeidzamajiem pasaules izaicinājumiem, strādā algota darba veicēju labā. Vidējā alga un kopējais atalgojums aug straujāk par ekonomiku. Tas atspoguļo asu uzņēmumu konkurenci par mūsu ekonomikas vērtīgāko resursu – cilvēku laiku. Turpmākajos gados šī konkurence vēl saasināsies. Darbinieku trūkums jau ir kļuvis par galveno ražošanu ierobežojošo faktoru rūpniecībā, iespējams, sekos arī citas nozares," prognozē "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Kopējais darba samaksas fonds ir audzis par 11,1% jeb par 7,3% reālā izteiksmē. Tas ir izcils rādītājs, te gan jāņem vērā, ka pērn 3. ceturksnī algu fonds auga tikai par 3%. "Līdz ar to abu gadu vidējais kopējā atalgojuma kāpums atbilst pieaugumam vienā "normālā" gadā bez lielu ārkārtas notikumu ietekmes. Taču divos gados kopumā notikušais algu kāpums krietni pārsniedz kopējo IKP pieaugumu šajā laikā, kas bija tikai 2,6%," skaidro ekonomists.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
