Ekonomisti: Algas daudzās nozarēs turpinās kāpt; palielināsies nevienlīdzība  (44)

"Šī gada 3. ceturkšņa algu dati rāda, ka Latvijas ekonomika, par spīti nebeidzamajiem pasaules izaicinājumiem, strādā algota darba veicēju labā. Vidējā alga un kopējais atalgojums aug straujāk par ekonomiku. Tas atspoguļo asu uzņēmumu konkurenci par mūsu ekonomikas vērtīgāko resursu – cilvēku laiku. Turpmākajos gados šī konkurence vēl saasināsies. Darbinieku trūkums jau ir kļuvis par galveno ražošanu ierobežojošo faktoru rūpniecībā, iespējams, sekos arī citas nozares," prognozē "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Kopējais darba samaksas fonds ir audzis par 11,1% jeb par 7,3% reālā izteiksmē. Tas ir izcils rādītājs, te gan jāņem vērā, ka pērn 3. ceturksnī algu fonds auga tikai par 3%. "Līdz ar to abu gadu vidējais kopējā atalgojuma kāpums atbilst pieaugumam vienā "normālā" gadā bez lielu ārkārtas notikumu ietekmes. Taču divos gados kopumā notikušais algu kāpums krietni pārsniedz kopējo IKP pieaugumu šajā laikā, kas bija tikai 2,6%," skaidro ekonomists.

Samaksa par nostrādāto stundu ir augusi par 4,4%, tikai nedaudz vairāk par inflāciju 3.ceturksnī (3,8%). "Varētu bilst, ka cilvēki ir bijuši spiesti strādāt vairāk, lai gūtu jel kādu pirktspējas kāpumu. Taču ir acīmredzami, ka lēnais stundas likmes pieaugums daļēji atspoguļo faktiski nostrādātā darba laika oficiālu atzīšanu. Brīdī, kad ir jāmaksā VSAOI vismaz no minimālās pilnas slodzes algas, mazinās motivācija neuzrādīt visu nostrādāto laiku. Zīmīgi, ka CSP vēstī par ievērojamu (par 4-5%) stundas likmes samazināšanos vairākās nozarēs, kurā varētu būt augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – viesnīcas un restorāni, nozare "citi pakalpojumi" (galvenokārt pakalpojumi, kurus privātpersonām sniedz mazie uzņēmumi), nekustamie īpašumi. Tātad minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nenoliedzami ir ļoti skarbs politikas instruments ar ievērojamiem trūkumiem, tiešām varētu būt samazinājis ēnu ekonomiku," analizē Strautiņš, piebilstot, ka skatoties nozaru dalījumā, turpinās lielisks atalgojuma kāpums medicīnā (26,3%) un, iespējams, ka nozarē ienākumi joprojām nav pietiekami lieli, lai darba piedāvājums mūsu valstī būtu konkurētspējīgs ar citu zemju sniegtajām iespējām. "Taču nozarē strādājošajiem nebūtu pamata sūdzēties, ka nodokļu maksātāji par viņiem vispār nerūpējas un politiķi nepilda nevienu solījumu - piecu gadu laikā algas medicīnā ir vairāk nekā divkāršojušās.

Ļoti pievilcīgs un arī līdzīgs (attiecīgi 13,7% un 13,9%) ir algu kāpums divās eksporta nozarēs, kuras sekmīgi šķeļ globālo krīžu viļņus un pamazām kļūst par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju – programmēšanā un profesionālajos pakalpojumos. Pēdējos piecos gados atalgojums abās nozarēs audzis apmēram par divām trešdaļām. Zīmīgi, ka programmētāju atalgojums ir pārsniedzis banku sektora vidējo. Savukārt profesionālo pakalpojumu nozares sektorā, kas visvairāk saistīts ar eksportu (centrālo biroju darbība un konsultācijas), vidējā alga sasniegusi gandrīz 2000 eiro, piecos gados augot par 93%. Skatoties sīkākā nozaru dalījumā, izcils algu kāpums (24,3%) ir bijis arī ūdens transportā, acīmredzot saistībā ar pandēmijas radīto milzu pieprasījumu pēc jūrniekiem."

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, savukārt min, ka ziņas par algu kāpumu ir vienas no lielāko rezonansi raisošajām ziņām ik ceturksni. "Vairumam tās liek piedomāt par savu pieredzi un personīgās algas izmaiņas dinamiku. Nevienu vien pamudina arī mainīt savu vietu darba tirgū, īpaši, ja pārmaiņas rezultējas augstākā algā. Taču ne visiem darba samaksa tiek pārskatīta katru gadu, bet kolēģu algu pacelšana ietekmē kopējo statistiku. Šobrīd, paaugstinoties inflācijai, vietām parādās jautājums par iespēju algu pārskatīt jau divreiz gadā. Īpaši zemāk atalgotajās profesijās. Tā varētu pastiprināties, ja izveidosies jau noturīgas paaugstinātas inflācijas apstākļi. Tikmēr vidējās algas pieaugumu diktē visai labvēlīgie apstākļi ekonomikā un darbinieku deficīts, īpaši nozarēs, kur jau algu līmenis ir virs valsts vidējā. Šādas tendences tuvāko gadu laikā pat pastiprināsies. Kāpums kļūs arvien jūtamāks arī krīzes skartajās nozarēs – darbinieku trūkuma dēļ, gan arī nostabilizēsies darbības apstākļi. Pandēmija ir likusi palielināt algas veselības jomā, kur algu pieaugums ir bijis visstraujākais – 24,3%. Algu pieaugums valsts sektorā, gan minimālās algas kāpums būs svarīgs faktors vidējās samaksas pieaugumā arī 2022. gadā. Nepatīkami ir redzēt izglītības zemās pozīcijas, kas norāda uz nepieciešamību steidzami un būtiski celt algas un reizē arī motivāciju nozarē strādājošajiem, lai saglabātos pamatotas cerības uz pozitīvām ekonomikas perspektīvām," uzsver Gašpuitis.

Jāpiezīmē, ka pandēmija ir ietekmējusi darba samaksas struktūru – pieaugot lielo algu saņēmēju un samazinoties zemo algu saņēmēju skaitam, kas ir vairojis nevienlīdzību. "Straujajam algu kāpumam turpina cieši sekot inflācija. Tomēr, šķiet, ka tā nespēs panākt vidējās pirktspējas krišanos, kaut pieaugs to darbinieku skaits, kam algu kāpums nespēs nokompensēt cenu kāpumu, īpaši nesaudzējot tos, kam ienākumi ir zemi un paliks nemainīgi," prognozē "SEB banka" ekonomists.

Arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece, uzsver, ka arvienlielāku lomu algu pieauguma stāstā sāk spēlēt darba tirgus atkopšanās un darbaspēka trūkums. Un tāpat kā kolēģi prognozē, ka nākamajā gadā šis kļūs par noteicošo algu kāpuma virzītāju.

"Darba tirgus arvien vairāk atkopojas no iepriekšējiem pandēmijas viļņiem. Bezdarba līmenis ir zems, un nostrādāto stundu skaits trešajā ceturksnī beidzot pārsniedza 2019. gada līmeni. Strādājošo skaits gan joprojām ir mazāks, daļēji iedzīvotāju skaita krituma dēļ, daļēji tāpēc, ka daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju pandēmijas laikā pēc savas izvēles vai vajadzības spiesti ir atstājuši darba tirgu. Jo zemāks bezdarbs un jo mazāk cilvēku vēlas vai var strādāt, jo akūtāks darbaspēka trūkums. Saskaņā ar CSP un Eiropas Komisijas apkopotajām aptaujām darbaspēka trūkums šī gada laikā ir būtiski audzis. Ap 30% uzņēmumu apstrādes rūpniecībā un būvniecībā atzīmē, ka grūtības atrast darbiniekus ierobežo šo uzņēmumu ražošanas apjomus. Pakalpojumu nozarēs kopumā darbaspēka trūkumu sāpīgi izjūt aptuveni 15% uzņēmumu, bet atsevišķās jomās kā, piemēram, programmēšanā vai auto transporta pakalpojumos (šoferi), tas ir būtiski augstāks. Apstākļos, kad darbinieku trūkst, uzņēmumi bieži vien ir gatavi maksāt vairāk, lai darbiniekus piesaistītu vai noturētu."

Situācija nozarēs atšķiras. Nozarēs ar zemāko algu pieaugumu inflācija jau ļoti tuvu min uz papēžiem, noēdot lielāko daļu algas pieauguma. "Visstraujāk, par 24%, neto alga auga veselības aprūpē. Tas ir cieši saistīts ar algu celšanu un neskaitāmo virsstundu apmaksu mediķiem. Ļoti iespējams, ka ceturtajā ceturksnī ieraudzīsim vēl straujāku pieauguma tempu, ņemot vērā slimnīcu noslodzes pieaugumu. Vidējās algas kāpums profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, mākslas, izklaides un atpūtas jomas pārstāvjiem, tirdzniecības sektorā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē strādājošajiem svārstījās no 11-13%. Šajās nozarēs algas auga straujāk nekā tautsaimniecībā vidēji. Savukārt vislēnāk, no 4-7% algas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes, gaisa kondicionēšanas, citu pakalpojumu, nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas nozarēs, kā arī izmitināšanā un ēdināšanā," komentē ekonomiste.

Viņasprāt, atsevišķās nozarēs inflācijas kāpums tuvākajā laikā pārspēs algu pieaugumu, un tur strādājošo pirktspēja samazināsies. "Gaidāms, ka tas būs īslaicīgi. Šī brīža prognozes rāda, ka inflācija no saviem augstumiem sāks atkāpties pavasarī."