Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka, informē Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls".
Vidējo cenu būtiski ietekmēja novembra pēdējās dienas, kad 29. novembrī tika sasniegts jauns diennakts vidējās cenas rekords - 263,96 EUR/MWh.
29. novembra cenas lēciens bija vērojams arī apgabalos, kur iepriekš bija raksturīgas ievērojami zemākas cenas, piemēram, Norvēģijas cenu zonā NO4, kur šogad līdz 28. novembrim vidējā stundas cena bija 31,85 EUR/MWh, 29. novembrī tā uzlēca līdz 220,10 EUR/MWh. Šajā datumā diennakts vidējā elektroenerģijas cena Baltijā bija vienāda gan ar Somijas, gan Zviedrijas (SE4 un SE3) cenu zonām, kas liecina, ka šī augstā cena veidojās reģionāli, bet vietējo elektroenerģijas ražotāju ietekme uz elektroenerģijas cenu bija minimāla, ņemot elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visā Eiropā. Augstākā vidējā diennakts cena no Nord Pool biržā esošajām Eiropas valstīm bija Francijā, 29.novembrī sasniedzot pat 301,12 EUR/MWh.
Elektroenerģijas cenu pieauguma tendence vērojama visā Eiropā, un tam pamatā ir faktori, kas jau iepriekš noteica cenas pieaugumu – augstās gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas pieauga vēl, un, pazeminoties gaisa temperatūrai, pieauga elektroenerģijas patēriņš. Patēriņa pieaugums savukārt nozīmē, ka arvien vairāk elektroenerģijas bija jāsaražo ar fosilajiem energoresursiem, jo elektroenerģijas ražotāji, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, nespēja nosegt pieaugošo elektroenerģijas pieprasījumu minētajā laika periodā. Tādējādi, pieaugot elektroenerģijas patēriņam, elektroenerģijas cenas biržā arvien biežāk noteica elektroenerģijas ražotāji, kuri izmanto fosilos energoresursus, kuri, ņemot vērā augstas gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas, ir kļuvuši dārgāki. Kopumā Baltijā 47% no saražotās elektroenerģijas saskaņā ar ENTSO-E (Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru asociācija) datiem novembrī saražota no fosilajiem resursiem.
Jāatzīmē, ka papildus fosilo resursu izmantošanu ražošanā un līdz ar to arī cenu pieaugumu novembrī veicināja arī par 5% zemāka vēja ģenerācija Nord Pool biržas dalībvalstīs, salīdzinot ar 2020. gadu, kā arī mazāks ūdens uzkrājums Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju hidrorezervuāros - jau patlaban tas ir par 20% mazāks nekā pērn novembrī, līdz ar to ir būtiski samazinājušies arī HES ražošanas apjomi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
