Covid-19 pandēmijas laikā tika daudz diskutēts par ēku apsaimniekošanas un biroja telpu izmantošanas nozīmi. Darba vide tika pielāgota jaunajai situācijai, veicot nelielas izmaiņas, bet lielākas investīcijas ēku projektēšanā un darba vidē tika atliktas līdz brīdim, kad biroja vides izmantošana pēc pandēmijas tiktu labāk izprasta, teikts ziņojumā.
Pandēmijas ietekmē biroja nomas platību nosacījumi ir mainījušies, taču dažus esošos līgumus nebija iespējams mainīt, piemēram, līgumus par uzņēmuma kafejnīcas telpu platībām. Tika samazinātas tikai mainīgās izmaksas, piemēram, izmaksas par klātienes sanāksmēm, taču šos izdevumus daļēji aizstāja lielākas izmaksas, kas radušās par mājas darba vietu ierīkošanu vai biroja papildu uzkopšanu. Tas liecina par dažu objektu apsaimniekošanas līgumu neelastību.
Tāpat kā iepriekšējos gados, Bulgārija ir pārliecinoši lētākā valsts Eiropā biroju telpu nomas ziņā. Bulgārijā ir viszemākās nomas maksas un darbaspēka izmaksas no visām Eiropas valstīm, līdz ar to uzņēmumu izdevumi ir tikai 2689 EUR uz vienu darbinieku. Horvātija ir otrajā vietā ekonomiskāko valstu sarakstā. Šeit uzņēmumi biroja izmaksām tērē 4037 EUR uz vienu darbinieku. Ungārija ierindojas trešajā vietā ar 4162 EUR par FTE . Kopējās darbaspēka izmaksas Austrumeiropā pieaug jau vairākus gadus.
Latvija ierindojās 9. vietā lētāka darbaspēka un nomas izmaksu reitingā ar 3280 eiro uz FTE (. vidējās izmaksas uz vienu pilnas slodzes ekvivalentu, Lietuva – 7. vietā ar 3070 eiro uz FTE, un Igaunija – 10. vietā reitingā ar 3381 eiro uz FTE.
Šveice ir visdārgākā valsts Eiropā, un tā ir pat palielinājusi savu maksu par FTE, salīdzinot ar tuvākajiem konkurentiem ‒ Norvēģiju un Zviedriju. Izmaksas pagājušajā gadā pieauga par 2% līdz 18 713 eiro par FTE. Izmaksas Norvēģijā samazinājās par 7% līdz 16 645 eiro par FTE, savukārt izmaksas Zviedrijā samazinājās par 5% līdz 16 231 eiro par FTE.