Delfi foto misc. - 80663
Foto: Pixabay
Būtiski samazinoties klientu un darba apjomam, kā arī neziņā par nākotni daļa Latvijas ēdināšanas uzņēmumu darbinieku pieņēmuši lēmumu doties strādāt uz ārzemēm, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) aptauja. 68% ēdināšanas uzņēmumu jau pametis vismaz viens darbinieks, kas devies prom no Latvijas.

"Latvijas Restorānu biedrība jau rudens sākumā brīdināja valdību, ka saglabājot drastiskos ierobežojumus nozarei un nesniedzot atbilstošu valsts atbalstu, ne tikai atsevišķi ēdināšanas uzņēmumi sāks strauji zaudēt darbiniekus, bet sāksies visas viesmīlības nozares neatgriezenisks sabrukums. Cilvēki dosies prom no Latvijas un vairs tuvākajā laikā neatgriezīsies. Ja nekas nemainīsies, tad līdz pavasarim nozare varētu zaudēt vismaz pusi visu strādājošo," uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

LRB aptauja, kurā piedalījās 137 ēdināšanas uzņēmumi, liecina, ka 46% uzņēmumu uz ārzemēm ir devušies vismaz 3 darbinieki, bet 19% uzņēmumu pametuši un peļņā ārpus Latvijas aizbraukuši no 3 līdz 6 darbinieki. Diemžēl ir arī tādi uzņēmumi, kuros vairāk nekā 10 darbinieki izvēlējušies doties prom no valsts.

"Tā turpinot, pavasarī Latvijā ēdināšanas nozarē būs katastrofa, jo pašlaik jau lielākajā daļā Eiropas valstu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ir atsākuši strādāt ar pilnu jaudu. Lietuvā un Igaunijā viesnīcas un restorāni ir pilni ar ārvalstu un pašmāju tūristiem, tāpēc darbinieki ir ļoti pieprasīti. Tāpēc Latvijas ēdināšanas uzņēmumu darbinieku migrācija uz citām valstīm ir tikai dažu mēnešu jautājums, jo 97% nozarē strādājošo ir vakcinējušies un, piemēram, Dānijā pavāra stundu likme ir 23 eiro, Somijā un Anglijā - 18 eiro," norāda restorānu ķēdes "Vairāk Saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

LRB uzsver, ka šajā situācijā ēdināšanas nozares uzņēmēji ir bezspēcīgi, jo viņu rokās nav neviena instrumenta, kas ļautu noturēt darbiniekus.

Tāpat aizliegums uzņēmumiem strādāt tirdzniecības centros nedēļas nogalēs, kā arī testu nepieciešamība jauniešiem ļoti ietekmē visas nozares apgrozījumu. Stingrie ierobežojumi arī ierobežo darba kolektīvu Ziemassvētku pasākumu skaitu un decembris, kas tradicionāli ēdinātājiem bijis labs mēnesis, būs ļoti bēdīgs.

Lai arī cilvēku skaits pie galdiņa tiks nedaudz palielināts uz bērnu rēķina, tomēr ēdinātāji joprojām tiek nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī, jo privāti pasākumi ar līdz 10 cilvēku dalību ir atļauti mājsaimniecībām. Vienlaikus telpu, komunālās un citas fiksētās izmaksas ēdinātājiem paliek nemainīgas, bet rēķini par gāzi un elektrību ir strauji pieauguši, norāda ēdinātāji.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!