Ekonomisti: inflācijas kāpuma atslābums varētu pienākt pavasarī  (16)

Novembra 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 2,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada novembrī, salīdzinot ar 2020.gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai, kā arī veselības aprūpei.

Sīkāki ekspertu komentāri - galerijā!

Swedbank ekonomiste Laura Orleāne

Novembrī reģistrētais inflācijas pieauguma temps jau atkal ir pārsniedzis iepriekšējās prognozes. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā mēnesī vidējais cenu līmenis pieauga par 7.5%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Mēneša griezumā reģistrēts pieaugums 1.1% apmērā. Galvenie inflācijas virzītājspēki nav mainījušies. Pēdējā mēneša laikā jau atkal saasinājusies energokrīze Eiropā - pieprasījums pēc energoresursiem pārsniedz piedāvājumu.

Būtiskākais patēriņa cenu virzītājs novembrī bija ar mājokli saistītās izmaksas (+15%). Eiropas dabasgāzes cenas pagājušajā mēnesī nolaidās no oktobra pīķa, taču līmenis vēljoprojām saglabājas augsts. Pēc krituma mēneša sākumā, elektrības cenas Nordpool biržā reģistrējušas iepriekš neredzētu cenu līmeni. Šī mēneša sākumā elektrības cena uzstādījusi visu laiku rekordu – 7. decembra vidējā cena sasniedza 469 EUR/MWh. Pieaugošo elektrības rēķinu rezultātā valdība meklē risinājumu krīzes mīkstināšanai, to skaitā ir pavīdējis priekšlikums par PVN likmes samazināšanu elektrībai no 21% uz 5%.

PVN likmes samazināšana mīkstinātu radušos krīzi, taču joprojām jāsaka, ka drīzāk atbalstāms būtu dāsnāks mērķēts atbalsts. Energoresursu cenu kāpums ir ļoti sāpīgs tieši nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kam lielāku daļu no patēriņa groza veido maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt vidējam strādājošajam joprojām situācija ir panesama, gan tādēļ, ka vidēji algas joprojām aug straujāk nekā cenas, gan tādēļ, ka biržas cenu izmaiņas tiešā veidā neatspoguļojas rēķinos. Īpaši ņemot vērā to, ka salīdzinoši nelielai daļai mājsaimniecību Latvijā ir mainīgais tarifs (vien ap 15%). Tas nozīmē, ka, lai gan ar lielākiem rēķiniem iedzīvotāji jau sastopas un vēl sastapsies, cenu kāpumi, ko redz vidējais patērētājs, ir mērenāki nekā biržas svārstības.

Otrs būtiskākais patēriņa cenu pieauguma veicinātājs pagājušajā mēnesī bija ar transportu saistītās izmaksas (+18.7%), ko ietekmē izmaiņas pasaules naftas cenās. Degvielas cena Latvijā gada griezumā pieauga par 39.1%. Lielāko daļu novembra naftas cena turējās virs 80 dolāriem par barelu, bet mēneša beigās reģistrēja strauju kritumu.

Novembra beigās ASV paziņoja par naftas stratēģisko rezervju palaišanu tirgū, ar mērķi samazināt naftas cenu un slāpēt patēriņa cenu pieaugumu. Tomēr lielāka ietekme nekā ASV valdības manevram bija jaunatklātajam covid-19 Omicron paveidam, kas, radot bažas par nākotnes pieprasījumu, veicināja ievērojamu kritumu naftas cenās novembra beigās. Turklāt OPEC+ dalībvalstis pēdējā tikšanās reizē nolēma, ka pieturēsies pie iepriekš apstiprinātā plāna palielināt naftas ražošanu par 400 000 bareliem mēnesī, neskatoties uz vīrusa draudiem. Arī šis lēmums rada lejupvērstu spiedienu uz naftas cenām.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas novembrī pieauga par 5.6%, bet mēneša griezumā reģistrēts 1.5% pieaugums. Apvienoto Nāciju pasaules pārtikas cenu indekss novembrī atkal ir uzstādījis jaunu desmitgades rekordu, kas ietekmē pārtikas cenas arī Latvijā. Pasaules pārtikas cenas pagājušajā mēnesī lielākoties virzīja augošais pieprasījums pēc graudiem un piena produktiem. Savu artavu pasaules pārtikas cenu kāpumā sniedz arī piegādes ķēžu pārrāvumi.

Energoresursu krīzes rezultātā augošais cenu līmenis rada satraukumu visur. Eiro zonas inflācija Novembrī sasniedza 4.9% - augstāko jebkad reģistrēto mēneša rādītāju. Eiropas Centrālā banka ir apstiprinājusi iepriekš izteikto nostāju, ka inflācijas pieaugums ir pārejošs un norāda, ka novembrī reģistrētais rādītājs ir Eiro zonas inflācijas pīķis. Cenu līmenis 2022. gada laikā samazināsies līdz centrālas bankas noteiktajai 2% atzīmei. Tā rezultātā procentu likmes nākamgad, visticamāk, netiks celtas.

Gaidām, ka enerģijas cenas samazināsies vien nākamā gada pavasarī un inflācija Latvijā pīķi sasniegs nākamā gada sākumā. Swedbank prognozē, ka patēriņa cenu pieaugums 2021. gada būs 3.1% bet 2022. gadā inflācija sasniegs 4.5%.

"Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā. Salīdzinājumā - 2020. gada novembrī degvielas cenas Latvijā ir augušas par 39,1 %, dabasgāzes - 38,9 %, elektrības - 24 % un siltumenerģijas - 26,3 %. Vienlaikus pēdējās dienās Nordpool biržā elektrības cenas Latvijā ir sasniegušas vēl nebijušus augstumus un atsevišķās stundās elektrības cena ir pārsniegusi pat 1 eiro par kilovatstundu. Bez energoresursiem novembrī turpināja palielināties arī pārtikas cenas, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 6,2 %. Šis pieaugums gan jau iepriekš bija gaidāms, un tas pamatā ir saistīts ar pēdējā gada laikā kāpušajām pārtikas cenām pasaulē. Pārtikas cenas pasaulē šobrīd turpina palielināties, tādēļ, manuprāt, nav izslēgts, ka nākamā gada sākumā pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu sasniegt 10 %.

Pašreizējais energoresursu cenu līmenis, ja tas saglabāsies ilgākā laika periodā, nozīmēs ne tikai tālāku cenu kāpumu, bet būtiski apdraudēs arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespējas. Elektrības cenas šogad augušas visā Eiropā, taču pēdējo dienu aukstais laiks un ražošanas jaudu ierobežotā pieejamība reģionā ir ievērojami pacēlušas elektrības cenas tieši Baltijas valstīs un arī Somijā. Augstais cenu līmenis šobrīd ir atgādinājums, ka Baltijā elektrības ražošanas jaudas nav pietiekamas pašu patēriņam. Piemēram, 2019. gadā Baltija importēja aptuveni 40 % no patērētās elektrības. Vienlaikus virzība uz klimata mērķu sasniegšanu noteikti nozīmēs ievērojami plašāku ekonomikas elektrifikāciju, savukārt Igaunijai būs vēl vairāk jāmazina degslānekļa izmantošana, un paralēli līdz 2025. gadam ir plānota atslēgšanās no Krievijas energoapgādes sistēmas. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jādomā par investīcijām jaunās elektroenerģijas ražošanas jaudās.

Inflācijas augstākais līmenis Latvijā, visticamāk, tiks sasniegts nākamā gada pirmajos mēnešos, kad patēriņu cenu inflācija varētu pietuvoties pat 10 %, savukārt gada otrajā pusē cenu kāpuma tempam vajadzētu mazināties. Taču inflācijas sarukšana varētu nenotikt tik strauji, kā tiek cerēts. Novembrī inflācija turpināja paplašināties un, piemēram, pakalpojumu cenas novembrī palielinājās par 3,8 %, kas ir viens no straujākajiem pakalpojumu cenu kāpumiem pēdējo 10 gadu laikā. Tikmēr ražotāju cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 20 % un ražotājiem ir liels spiediens nodot izmaksu kāpumu patērētājiem. Tādēļ ir svarīgi, ka šobrīd ne tikai cenas aug, bet gan patērētāji, gan uzņēmēji apzinās, ka cenas aug. Tas ļauj vieglāk celt cenas, un tas arī tiks darīts. Labā ziņa ir tā, ka pasaulē šobrīd ir apstājies naftas cenu kāpumus, taču citās jomās situācija ir mazāk iepriecinoša. Piemēram, dabasgāzes piegādes kontraktu cenas Eiropā uz nākošo vasaru ir lētākas, nekā šī brīža cenas, taču joprojām ir būtiski virs iepriekšējo 10 gadu vidējā līmeņa. Tādēļ elektrības un siltumenerģijas cenas varētu arī strauji nesarukt. Savukārt līdz ar energoresursu cenām Eiropā strauji augušas minerālmēslu cenas, tādēļ arī nākamgad varam sagaidīt tālāku pārtikas cenu kāpumu. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā 2022. gadā varētu būt 5-7 % robežās, taču nezināmo ir ļoti daudz un iespējami dažādi pārsteigumi. Un ļoti sarežģītā situācijā šobrīd ir arī politikas veidotāji, jo ierobežot inflāciju, neapturot izaugsmi, būs ļoti izaicinoši, un finanšu tirgos jau sāk pāradīties arī pa kādam recesijas signālam tuvāko 2-3 gadu laikā

Latvijas bankas ekonomiste Ieva Opmane

Pašlaik, pieaugot vidējā atalgojuma līmenim un sadārdzinoties ražošanas izmaksām, inflāciju balsta gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori. Novembrī tās gada pieaugums sasniedza jau 7.5%.

Palielinoties atalgojumam nodarbinātajiem, pieaug gan pieprasījums, gan ražotāju izmaksas, kas veicina cenu kāpumu. Izmaksas sadārdzina arī augstās enerģijas un izejvielu cenas un pasaulē novērojamie pārrāvumi piegāžu ķēdēs. Šis ražotājiem un pircējiem ir grūts periods. Gaidāms, ka nākamā gada laikā, ražotājiem pielāgojoties un palielinoties pārvadājumu kapacitātei, piegāžu ķēžu problēmas izzudīs, ļaujot gan vieglāk (un lētāk) piekļūt izejvielām, gan eksportētājiem nogādāt savu produkciju pie pircējiem. Tomēr pašlaik aktuālākais ir jautājums, kas notiek ar enerģijas cenām.

Ja iepriekš daudzi cilvēki ik dienu sekoja līdzi jaunākajai Covid-19 saslimstības statistikai, pašlaik arvien lielāku interesi rosina "Nord Pool" biržas Latvijas reģiona elektroenerģijas cena, un ar zināmu regularitāti dzirdam par to jauniem rekordiem. Iestājoties aukstākiem laikam un tuvojoties gada tumšākajam periodam, elektroenerģijas un siltuma cenas kļūst arvien aktuālākas. Laika apstākļi pēdējos mēnešos nav bijuši labvēlīgi alternatīvu elektroenerģijas veidu ražošanai, arī novembrī Latvijā hidroelektroenerģijas izstrāde bija salīdzinoši zema. Turklāt situāciju saasina gan globāli faktori (dabasgāzes, ogļu un CO2 emisijas kvotu cenu pieaugumi), gan notikumi kaimiņos – Lietuvas noteiktie ierobežojumi elektroenerģijas importam no Krievijas un Baltkrievijas.

Arī agrāk enerģijas cenas ir bijušas ļoti svārstīgas un vairāki no iepriekš minētajiem faktoriem, kas ietekmē enerģijas cenu, ir mainīgi, piemēram, labvēlīgi laika apstākļi varētu palielināt alternatīvo enerģijas veidu pienesumu piedāvājumā, kā arī dati par nākotnes darījumiem energoproduktiem norāda, ka tirgus sagaida to cenu sarukumu. Tuvākajos mēnešos vēl saskarsimies ar salīdzinoši strauju cenu pieaugumu, tomēr to ietekmējošo faktoru analīze liecina, ka nākamā gada laikā tas varētu mazināties.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš

Patēriņa cenu gada inflācija novembrī pieauga no 6,0 līdz 7,5%, un tik straujš inflācijas lēciens šajā cenu kāpuma ciklā vēl nebija piedzīvots. To nosaka gan ievērojamā mēneša inflācija (1,1%), gan bāzes efekts – pirms gada šajā laikā bija deflācija, lai cik neticami tas šobrīd neizklausītos.

Galvenais dzinējs cenu kāpumam ir mājokļos patērētās enerģijas izmaksas. Mājokļu uzturēšana kopumā novembrī bija par 15% dārgāka nekā pirms gada, kas ir lielākais kāpums kopš 2009. gada aprīļa. Šī izdevumu pozīcija bija spēcīgākā inflācijas veicinātāja arī mēneša griezumā, sadārdzinoties par 2,9%. Diemžēl paziņojumi par elektrības cenu pārrēķināšanu turpina pienākt, enerģija turpinās dzīt inflāciju augšup arī decembrī.

Vidējā elektrības vairumcena Nordpool Latvijas apgabalā novembrī bija 167 eiro par MWh, kas vairāk nekā trīskārt pārsniedz vidējo cenu pēdējo trīs gadu laikā. Taču decembrī jau piedzīvoti īpaši neprātīgi cenu rekordi, atsevišķās stundās virs 600 un pat virs 1000 eiro par MWh. Atliek cerēt uz siltāku laiku un solīto atkusni, kas liktu straujāk griezties hidroelektrostaciju turbīnām un noturētu decembra vidējo cenu saprāta robežās.

Mājokļu un transporta izmaksas, kuru pamatā tāpat ir enerģijas cenas, veidoja gandrīz divas trešdaļas no kopējā cenu kāpuma gada griezumā novembrī. Šie posteņi un pārtika, kuras izmaksas arī stipri ietekmē enerģija, veidoja vairāk nekā 4/5 dzīves dārdzības pieauguma. Lielākajā daļā patēriņa groza cenu kāpums joprojām ir mērens, taču tas ir vājš mierinājums ģimenēm, kam lielu daļu tēriņu veido degviela, elektrība, gāze vai ar gāzes palīdzību ražots siltums. Elektrības gada inflācija novembrī sasniedza 24% (pirms mēneša 18,1%), siltumam 26,3% (17,8%), bet gāzei 39% (37,6%). Savukārt transporta degvielu cenas novembrī pieauga vēl par 3,3%, sasniedzot gada augstāko punktu, tomēr vismaz šajā kategorijā decembrī varētu būt neliels izmaksu kritums. Novembrī degvielas gada inflācija bija 39,1%.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu dārdzības izmaiņas uz vispārējās cenu vētras fona šobrīd nešķiet šokējošas, taču nenoliedzami pastiprina pirktspējas krīzi cilvēkiem ar samērā zemiem ienākumiem. Šīs preču grupas cenu kāpums ir straujākais kopš 2017. gada augusta. Atsevišķu produktu sadārdzinājums ir pat vēl daudz lielāks, acīm plaši ieplesties liek kartupeļu cenu pieaugums par 50,2%, taču šis vienalga ir samērā lēts produkts, kura patēriņš laika gaitā ir ievērojami samazinājies. Daudz nepatīkamāks varētu būt piena produktu sadārdzinājums par 10,9%. Tāpat kā mājokļa izmaksām, arī pārtikai cenas turpina kāpt, salīdzinājumā ar oktobri pieaugot par 1,5%.

Lielākajai daļai preču un pakalpojumu kategoriju cenu kāpums ir samērā mērens. Piemēram, veselības aprūpe gada laikā sadārdzinājusies par 3,0%, sakari par 1,6%, atpūta un kultūra 2,9%, izglītība par 1,8%, restorāni un viesnīcas par 4,1%, dažādas preces un pakalpojumi par 3,6%.

Ja ģimenes patērētā siltuma avots ir biomasa (malka, šķelda, granulas) un tā lieto efektīvas elektriskās ierīces un apgaismojumu, bet pārvietojas ar sabiedrisko transportu, tās dzīves dārdzības kāpums var būt ļoti mērens. Šādā situācijā risinājums ir iespējami vairāk sniegt mērķētu palīdzību pabalstu veidā patērētājiem, kam elektrība un fosilā enerģija tieši vai netieši veido īpaši lielu daļu no izdevumiem. Politiķu šobrīd apspriestā PVN samazināšana elektrībai šādā situācijā ir apsverama, bet atrisinās vien samērā nelielu daļu problēmas. Tā kā trūcīgām ģimenēm izdevumi par apkuri sezonas laikā mēdz būt krietni lielāki par elektrības tēriņiem, tad nopietni apsverams atbalsta veids varētu būt iespēja uz dažiem mēnešiem atlikt maksājumus par siltumu visiem. Šādu atbalsta veidu varētu būt samērā viegli pārvaldīt, uzņēmumi varētu robu apgrozāmajos līdzekļos finansēt ar valsts garantētiem aizņēmumiem. Gāzes un elektrības cenas šādā līmenī nebūs mūžīgi, par to gaidāmo normalizēšanos signalizē nākotnes darījumi tirgos, piemēram, elektrības cena ierastajā diapazonā varētu atgriezties līdz vasarai. Taču, tā kā nākamo gadu sāksim ar ļoti augstu cenu līmeni, 2022. gada vidējā inflācija diemžēl varētu pārsniegt 5%, lai arī enerģijas cenas jau pavasarī visdrīzāk sāks virzīties lejup. Taču ļoti atšķirīgā cenu līmeņa līkne nākamajā gadā savukārt nodrošinās izdevīgu sākumpunktu 2023. gadam, kad vidējā inflācija būs ļoti mērena - OECD prognozē, ka tā varētu būt 1%.

"SEB" ekonomists Dainis Gašpuitis

Novembrī inflācijas kāpiens Latvijā sasniedza sen nepieredzētu līmeni - 7,5%. Noteicošā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija trim grupām – ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, transportam un pārtikai, kas veidoja 6.19 procentpunktus no kopējā pieauguma. Arī pārējās grupās tika novērots kāpums, taču uz šo trīs grupu fona tas ir salīdzinoši maznozīmīgs, kaut šādos apstākļos jebkurš papildus pieaugums pastiprina negatīvo ietekmi uz pirktspēju.

Visu eirozonu ir sasniegusi rekordaugsta inflācija, kas nav pieredzēta kopš eiro ieviešanas. Enerģijas cenas ir visu uzmanības centrā, jo cenas rudens laikā ir burtiski uzšāvušās debesīs. Ir grūti noprognozēt precīzi, cik lielā mērā enerģijas sadārdzināšanās tiks pārlikta uz patērētāju pleciem. Jo ilgāk tās turēsies sakāpinātas, jo lielāks slogs uz patērētājiem tiks pārlikts. Valdību mēģinājumi ierobežot cenas un atvieglot mājsaimniecību slogu liecina, ka galīgais ieguldījums inflācijā varētu būt mazāks, nekā uzrāda faktiskās cenas. ECB norāda, ka novembrī novērota piesardzīga piegādes termiņu samazināšanās precēm un citiem materiāliem. Ja tas turpināsies, atgriešanās normālā stāvoklī ļaus cenu spiedienam mazināties. Attiecībā uz enerģijas cenām būtiskākais faktors būs laikapstākļi un ģeopolitika, kas ietekmēs Eiropā gāzes cenu. Augstajām dabasgāzes cenām ir tieša ietekme arī uz naftas cenām, jo vajadzības gadījumā tiek izmantota kā alternatīva. Tā kā saistība starp naftu un dabasgāzi šogad ir neparasti spēcīga, auksti laikapstākļi var būt nopietns iemesls straujam naftas cenas kāpumam. Tādejādi potenciālais atslābums, visdrīzāk, var sekot marta beigās, aprīļa sākumā. Perspektīvā gāzes cenas var saglabāties paaugstinātas un normalizēties pakāpeniski - tuvāko trīs gadu laikā, neizslēdzot arī krasas svārstības abos virzienos īstermiņā.

Negaidīti augstā inflācija kļūst par arvien lielāku izaicinājumu politikas veidotājiem, jo rada jaunus riskus ekonomikas atveseļošanās gaitai. Pārlieku agresīva inflācijas apkarošana var būt kaitīga ekonomikai, bet, ļaujot tai ieskrieties, to būs grūti atkal ielikt rāmjos. Tādēļ Starptautiskais Valūtas fonds nepārprotami ir norādījis Fed vairāk pievērsties inflācijas riskiem un mudinājis paātrināt aktīvu iegādes samazināšanu un pārcelt pirmo likmju paaugstināšanu. Neskatoties uz to, ka paaugstinātas inflācijas riski ir auguši un licis mazāk lietot apzīmējumu “pārejoša” kopējais skatījums tomēr saglabājas, ka nākamā gada laikā inflācija atkal pagriezīsies pretējā virzienā. Omicron izplatība, visticamāk, aizkavēs situācijas normalizēšanos, attiecīgi radot lejupvērstu risku nodarbinātībai un ekonomiskajai aktivitātei, uzturot piegādes traucējumus. Svarīgs faktors ir Ķīna un tās agresīvās Covid-19 ierobežojumu politikas dēļ, jo pat neliela saslimstība tiek iegrožota ar stingru lokdaunu. Tādejādi spēcīgais pieprasījums pēc precēm uzturēs inflācijas spiedienu.

Neskatoties uz augsto inflāciju tai, visdrīzāk, Latvijā panākt vidējās pirktspējas krišanos neizdosies, kaut pieaugs to darbinieku skaits, kam algu kāpums nespēs nokompensēt cenu kāpumu, īpaši nesaudzējot tos, kam ienākumi ir zemi vai paliks nemainīgi. Lai arī inflācijas kāpums ir sen nepieredzēts, tās augstākais punkts nav aiz kalniem. Šķiet, ka tā savas virsotnes varētu sasniegt nākamā gada sākumā, kad tai būtu jāpavēršas pretējā virzienā.