No janvāra par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu Getliņos būs jāmaksā par 87% vairāk

Salīdzinot ar spēkā esošo tarifu pie DRN likmes 65 eiro par tonnu, jaunais tarifs no nākamā gada 10.janvāra par nešķirotu sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā "Getliņi" būs par 87% lielāks jeb 124,6 eiro par tonnu (pie DRN likmes 80 eiro par tonnu).

Jaunie tarifi attieksies uz Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā radītajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, kas nonāk poligonā "Getliņi" no Rīgas, kā arī Ādažu, Mārupes, Ķekavas, Ropažu, Ogres, Siguldas (izņemot Krimuldas un Lēdurgas pagastu), Olaines, Salaspils, Saulkrastu novada un no daļas no Bauskas novada administratīvajām teritorijām - Bauskas pilsētas un Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Vecsaules pagasta.

Izvērtēšanas procesa laikā tarifs nākamajam gadam tika samazināts par 10%, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu. Rezultātā tarifs ar DRN (pie DRN likmes eiro par tonnu) samazinājās par 13,13 eiro par tonnu. Izvērtējot tarifu, SPRK secināja, ka tas ir pamatots un aprēķināts tādā apmērā, lai segtu "Getliņi EKO" sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma izmaksas.

Savukārt no 2023. gada 1. janvāra tarifs būs 135,5 eiro par tonnu (pie DRN likmes 95 eiro par tonnu).

"Getliņi EKO" tarifa izmaiņas saistītas gan ar DRN izmaksu pieaugumu no 2022.gada 1.janvāra un DRN proporcijas pieaugumu, gan ar kopējo izmaksu pieaugumu, lai segtu regulētā pakalpojuma izmaksas un nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām.

Lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) prasības, "Getliņi EKO" ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu veicis būtiskas investīcijas poligona infrastruktūrā. Proti, ES bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei neatzīst lētās bioreaktoru tehnoloģijas, kas poligonā "Getliņi" tiek lietotas kopš 2016.gada. Tajās ievietoto bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes cikls ilgst septiņus līdz 15 gadus, tāpēc tarifā iekļautas uzkrājuma izmaksas DRN saistību izpildei, kas būs jāpilda pēc pārstrādes cikla beigām. Attiecīgi šogad darbs sākts poligona jaunajā pārstrādes kompleksā. Tajā bioloģiski noārdāmie atkritumi tiek pārstrādāti divu mēnešu laikā, iegūstot biogāzi, no kuras komersants koģenerācijas procesā ražo siltumu un elektrību, kā arī tautsaimniecībā atgriežamu komposta materiālu.

SPRK skaidro, ka poligonā veikti arī būtiski ieguldījumi, lai samazinātu ietekmi uz vidi. Piemēram, esošo bioloģiskās attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un darbības atjaunošana, lai samazinātu infiltrāta piesārņojuma koncentrāciju pirms to novadīšanas centralizētajos SIA "Rīgas ūdens" tīklos.

Lai novērstu piesārņojumu virszemes ūdeņos, kas nonāk Daugavā, veikta konteinertipa attīrīšanas iekārtu uzstādīšanas novadgrāvī uzkrātā ūdens regulārai attīrīšanai. Bet, lai ierobežotu kaitīgo vielu izplatību ārpus poligona, uzsākta specializētā autotransporta, kas ieved poligonā atkritumus, šasijas un ritošās daļas mazgāšana.

Ņemot vērā, ka tarifā iekļautās izmaksas tiek samazinātas par ienākumu, ko komersants gūst ar nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tieši un netieši saistītajās nozarēs - elektroenerģijas un dārzeņu ražošana -, tad būtisku ietekmi uz tarifa pieaugumu radījušas arī izmaiņas normatīvajos aktos no šā gada 1.janvāra. Tā rezultātā "Getliņi EKO" obligātā iepirkuma ietvaros var realizēt tikai 42% no saražotās elektroenerģijas (atbilstoši siltuma izmantošanas lietderībai), bet pārējā elektroenerģija jārealizē tirgū.

Pieaugušas arī piesārņojuma komponentes izmaksas, ko "Getliņi EKO" maksā par kanalizācijas tīklos ievadītajiem notekūdeņiem. Tāpat palielinājušās arī izmaksas sabiedrības izglītošanai vides jautājumos, personāla un citas izmaksas regulētā pakalpojuma nodrošināšanai.

DRN proporcija starp poligonā apglabāto un pieņemto nešķiroto atkritumu daudzumu tarifā pieaugusi no 38% līdz 73%, jo papildus jāapglabā atkritumi, kas atsijāti pēc apstrādes bioloģiski noārdāmo atkritumu kompleksā un vairs nav derīgi tālākai pārstrādei. Arī kompleksa jauda ir ierobežota tik lielas no nešķirotu sadzīves atkritumu plūsmas atšķirotās bioloģiski noārdāmo atkritumu frakcijas tālākai apstrādei.

SPRK Ūdenssaimniecības, depozīta sistēmas un atkritumu departamenta direktore Agnese Kozlovska norāda, ka Latvija ir apņēmusies līdz 2035.gadam poligonos apglabāt tikai 10% no valstī radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Tādēļ atkritumu radītājiem būtu būtiski jāpalielina atkritumu dalītas vākšanas apjomi, lai atkritumi tiktu nogādāti pārstrādei un pēc iespējas mazāk tie būtu jānogādā poligonā apglabāšanai.

Nešķirotie sadzīves atkritumi ir galvenā frakcija, ko nogādā atkritumu poligonos, tādēļ valsts noteikusi ikgadēju DRN likmes pieaugumu, kas jāmaksā par atkritumu apglabāšanu. Līdz ar to tarifs par atkritumu apglabāšanu arvien pieaugs, brīdina Kozlovska. Šis tarifs ir viena no atkritumu apsaimniekošanas maksas sastāvdaļām, tādēļ arī atkritumu radītājiem ir jārēķinās ar ikgadēju maksas pieaugumu.

Tarifu projekta izvērtēšanas laikā SPRK vairākkārt lūdza komersantam papildu informāciju, kas tika arī saņemta kopā ar izmaksu skaidrojumiem, pamatojošiem dokumentiem un precizētu tarifu projektu. Precizētajā aprēķinā ņemts vērā obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu samazinājums no 2022.gada 1.janvāra un citas izmaiņas aktuālajos līgumos.

SPRK apstiprina sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifu, un tā ir tikai viena no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas sastāvdaļām, ko par atkritumiem maksā iedzīvotāji. Pārējās atkritumu apsaimniekošanas maksas sastāvdaļas apstiprina pašvaldības atbilstoši līgumam starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju. Tādēļ atkritumu apsaimniekošanas maksa, ko atkritumu radītāji maksā par savu radīto atkritumu apsaimniekošanu katrā no Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām, ir atšķirīga.

"Getliņi eko" šā gada deviņos mēnešos strādājis ar 22,608 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2020.gada deviņos mēnešos, kā arī ar 484 989 eiro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Informācija "firmas.lv" liecina, ka uzņēmums reģistrēts 1997.gada novembrī, un tā pamatkapitāls ir 6,009 miljoni eiro. Kontrolpakete jeb 97,7% uzņēmuma kapitāla pieder Rīgas domei, bet 2,3% - Ropažu novada domei.