Jaunais 'lēti' mājokļu tirgū – 2000 eiro par kvadrātmetru  (29)

Aprēķini par vidējo jauno dzīvokļu cenu rāda, ka tā ir ap 1600 eiro/m², taču oficiālie dati Zemesgrāmatā parādās ar laika nobīdi. Tirgū aktuālie jaunie projekti tiek piedāvāti par cenu 1800-2100 eiro/m², tādējādi jaunā psiholoģiskā robeža, kas jāakceptē dzīvokļu meklētājiem, pircējiem ir 2000 eiro/m². Tādu viedokli "SEB bankas" diskusijā "Kustība nekustamo īpašumu tirgū" pauda "Arco Real Estate" un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Šogad viņa pārstāvētā kompānija novērojusi cenas pieaugumu visos nekustamā īpašuma segmentos, tostarp sagaida pieaugumu arī sērijveida dzīvokļu tirgū – ap 10%.

Šmits vismaz tuvākā gada laikā nesagaida cenu pazemināšanos. Tirgū t.s. burbuļa nav, jauno projektu segmentā, viņaprāt, drīzāk pat var runāt par stagnāciju. Tā kā ir augušās būvizmaksas un būvniecības materiālu cenu ir grūti prognozēt, attīstītāji ir atlikuši projektu realizāciju. Proti, vēl neilgu laiku pirms būvnieki pašizmaksu saukuši summu ap 950 eiro/m², šobrīd izskan pat 1300-1400 eiro/m².

Lai izmaksu kāpumu kompensētu, attīstītāji nevar proporcionāli pielikt klāt gala produkta – dzīvokļa – pārdošanas cenai, jo iedzīvotāju maksātspēja netiek līdzi, tāpēc uzņēmēji ir nogaidoši, cerot uz situācijas nostabilizēšanos. Attīstītāju peļņas marža Latvijā ir maza, dažkārt izdevīgāk ir nedarīt neko, skaidroja Šmits.

Starp citām šā gada tendencēm viņš izcēla arī to, ka noteikumus pašlaik diktē pārdevēji kā jau augošā tirgū ierasts.

"Delfi Bizness" jau ziņoja, ka aptauja, ko nule kā veikusi pētījumu kompānija "Kantar" veikusi sadarbībā ar "SEB banku", uzrādīja, ka mainīt esošo mājokli tuvākā gada laikā plāno 23% Latvijas iedzīvotāju. Gandrīz 30% no tiem, kuri gatavi mainīt mājokli, izvēlēsies īpašumu Rīgā vai Pierīgā.

Joprojām iedzīvotāju vidū ir populāra ideja par savas mājas būvniecību. Šajā gadījumā, pērkot zemi un, piemēram, meklējot kādu gatavu tipveida mājas risinājumu, Šmits ieteic konsultēties ar vērtētājiem par īpašuma nākotnes vērtību, jo tā nebūs kopsumma, ko veidos zemes pirkuma summa un ēkas cena, tā atšķirsies. Banka finansējumu piešķir, vadoties tieši no nākotnes vērtības.

Pēc SEB bankas pārstāvju novērojumiem, nauda nekustamā īpašuma sfērā kopumā ieplūst diezgan daudz, Covid-19 šim procesam vēl "pielēja degvielu".

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars noradīja uz vēl kādu tendencei – mājokļu tirgū noteikumus sāk diktēt jaunā paaudze. Jaunāki cilvēki neizskata iespēju dzīvot vecā mājā, viņiem ir svarīgs prestiža jautājums, viņi ir gatavi iegādāties dārgāku, energoefektīvāku mājokli, bet vēlāk mazāk maksāt par elektrību, siltumu, "lai nav jāizmet nauda vējā", skaidroja Škapars.

Šā gada 11 mēnešos parakstīto aizdevumu līgumu mājokļiem ir par 37% vairāk nekā iepriekšējā gadā, taču nav pamata uztraukumam, jo pērn, sākoties pandēmijai, bija vairāki "tukši" mēneši.

SEB portfelis ir palielinājies par 4%, līdzīgs temps ir kopumā tirgū. Portfeļa kvalitāte ir ļoti laba. Cilvēku maksāšanas disciplīna ir laba, problēmas ar darbu vai biznesu nav nepārvaramas, protams, ir nozares, kur klājas grūtāk, taču arī aizdevēji ir iemācījuši pārrunāt ar saviem klientiem, kā atkopties, kā risināt problēmas.

Pēc Škapara teiktā, latvieši ir čempioni kredītu atmaksāšanas ziņā Eiropā – vidēji tas tiek nomaksāts 11 gados. Tas ir iespējams gan tāpēc, ka te vēl joprojām ir salīdzinoši ar citām pilsētām lēti īpašumi, un, kā jau ir iesakņojies, "parāds nav brālis", joprojām ir trauma no iepriekšējās krīzes.

Latvijā kopumā iedzīvotāju parāda slogs, viņaprāt, ir pat nepieklājīgi zems, salīdzinot ar kaimiņiem, vienā līmenī ar Krieviju, kas ir resursu zeme. "Neesam pieņēmuši to, ka te var būt ilgstoša stabilitāte, nav ticības," atzīst Škapars. Iepriekšējās krīzes cirstās brūces vēl arvien daudziem nav sadzijušas, tirgus atgūstas no traumas, piebalsoja Šmits. Tas sāk traucēt attīstībai kopumā.