Eiropas zaļā kursa iedzīvināšanā paredz mobilitātes revolūciju Latvijā  (7)

Tāds bija viens no galvenajiem secinājumiem pilsētvides mobilitātes centra "EIT RIS Urban Mobility Hub Latvia" atklāšanas diskusijā.

Eiropas Komisijas pakotne "Fit for 55" jeb "Gatavi mērķrādītājam 55%" izstrādāta ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī veicināt virzību uz Eiropas Savienības klimatneitralitāti 2050. gadā.

Eiropas Zaļais kurss paredz vērienīgus mērķus virzībā uz zemu emisiju mobilitāti. Faktiski, nākamajos gados pieredzēsim mobilitātes revolūciju. Tā ir nepieciešama, jo transports rada trešdaļu visu kaitīgo emisiju, atgādināja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis. "Gan Eiropā, gan Latvijā pāreja uz videi draudzīgu transportu roku rokā ar nepieciešamās infrastruktūras veidošanu nav bijusi pietiekama. Mobilitātes paradumi mainās, un sabiedrība pieprasa zaļāku transportu," viņš uzsvēra.

Iedzīvotāju interesi par zaļākiem pārvietošanās veidiem apstiprina "Moller Baltic Import" izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde: "Līdz Rietumeiropai mums vēl ir daudz, kur augt, tomēr tirgū interese par elektroauto iegādi ir palielinājusies un pēdējā pusgada laikā arvien biežāk pāraug arī reālos darījumos. Uzņēmumiem autoparka atjaunošana ar elektroauto iekļaujas to ilgtspējas stratēģijās, savukārt privātpersonas pirms iegādes vairāk izvērtē kopējās izmaksas – ne tikai auto, bet arī uzlādes un servisa cenas. Šobrīd elektroauto lielākoties ir kā otrais auto ģimenē." Viņa norāda – elektroauto iegādi sekmēs valsts subsīdijas, pieejamāka informācija par uzlādes stacijām, kas jāpadara pamanāmākas, un uzlādes nodrošināšana tieši galamērķos – pie birojiem, apskates vietām un galvenokārt guļamrajonos.

Būtiska loma mobilitātes sektora attīstības ietekmēšanā ir pašvaldībām. Runa ir ne tikai par automašīnām, bet arī par infrastruktūru un pieejamību – viens bez otra šie elementi nevar darboties, teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta vadītājs Raimonds Kašs.

Rīgas domes ilgtermiņa plāns ir padarīt galvaspilsētu pievilcīgu ne tikai strādāšanai, bet arī dzīvošanai, tā samazinot iedzīvotāju ikdienas pārvietošanos no pilsētas centra uz Pierīgu un otrādi. "Primāri jāattīsta sabiedriskais transports ne tikai Rīgā, bet visā metropoles areālā, un dzelzceļš "jāsaslēdz" ar Rīgas sabiedriskā transporta tīklu. Papildus jāattīsta nulles emisijas mobilitātes rīki – velosipēdi, auto, skūteri," iezīmēja Vilnis Ķirsis, atgādinot, ka šobrīd top pētījums par zemo emisiju zonu ieviešanu Rīgā, kā arī tiek izvērtēta stāvvietu politika, pievēršot uzmanību elektroauto uzlādes iespējām.

Eksperti redz biodegvielas izmantošanu kā starpposmu ceļā uz klimata neitralitātes mērķi, kā arī cer, ka jau tuvākajos gados mainīsies iedzīvotāju paradumi – pieņemamāka un populārāka kļūs kopbraukšana, atgriezīsies sabiedriskā transporta pievilcība un ļaudis rūpīgāk izvērtēs brauciena nepieciešamību kā tādu.