Augstāk par savu asti neuzlēksi – vai esam gatavi 600 eiro minimālajai algai?  (1)

Eiropas Savienībā 21 no 27 valstīm ir likumā noteikta minimālā alga, savukārt pārējās sešās valstīs (Austrijā, Kiprā, Dānijā, Somijā, Itālijā un Zviedrijā) algu līmeni nosaka, vienojoties par to darba koplīgumā. Jānorāda, ka direktīva arī cenšas nodrošināt darba ņēmējiem vieglāku piekļuvi darba koplīguma noslēgšanai un uzliek par pienākumu ES valstīm izstrādāt atbilstošus rīcības plānus, lai veicinātu koplīgumu slēgšanu. Turklāt mēneša minimālā alga ES ir ļoti atšķirīga, sākot no 332 eiro Bulgārijā līdz 2202 eiro Luksemburgā, Latvijā tā kopš šā gada ir 500 eiro mēnesī, bet pārējās Baltijas valstīs – lielāka. Vienlaikus nākamgad Latvijā nav paredzēts kāpināt minimālo algu, savukārt Lietuvā bruto minimālā alga tiks celta līdz 730 eiro, bet Igaunijā sociālie partneri ir vienojušies par minimālās bruto darba alga celšanu līdz vismaz 654 eiro.

Bruto darba samaksas mediāna Latvijā šā gada 3. ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Līdz ar to 60% no darba samaksas mediānas veido 600 eiro, turklāt jāņem vērā, ka, ekonomistu ieskatā, vidējā darba samaksa Latvijā turpinās palielināties, kas, pēc direktīvā piedāvātās minimālās algas formulas, nozīmēs arī minimālās algas pieaugumu. Šobrīd mūsu valstī ir ap sešiem tūkstošiem uzņēmumu, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir minimālās algas apmērā vai mazāks, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati, tāpat ir uzņēmumi, kuros daļa darbinieku saņem minimālo algu.