Ministru kabinets 2021. gada 14. decembra sēdē lēma paplašināt energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu loku, kas varēs saņemt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumu par 2021. gadu, informē Ekonomikas ministrija.
Kvalificēties tiesībām uz OIK samazinājumu varēs arī mazākie energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kur vidējais darbinieku skaits pēdējo trīs kalendāro gadu laikā ir bijis mazāks kā 50. Līdz ar to OIK samazinājums būs pieejams plašākam energoietilpīgo uzņēmumu lokam.
"Augsto energoresursu izmaksu ietvarā vēl jo vairāk aktualizējies jautājums par atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, tāpēc izmantojam visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai piedāvātu risinājumus uzņēmumu izmaksu samazināšanai. No nākamā gada OIK samazinājums būs visiem patērētājiem, bet ar šo instrumentu papildus varēsim sniegt atbalstu vēl plašākam energoietilpīgo uzņēmumu skaitam," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
2020. gada 22. decembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam", par gadu pagarinot periodu, kurā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi var pieteikties OIK samazinājumam, kas veido līdz 85 % no pērnā gadā samaksātās OIK kopsummas. Ņemot vērā, ka pirms tam atbalstu varēja saņemt ievērojami šaurāks nozaru un uzņēmumu loks, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nosacījumi, kā arī Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz uzņēmumiem, tika arī paplašināts apstrādes rūpniecības nozaru tvērums uzņēmumiem, kas varēs saņemt šo atbalstu.
Tiesības uz OIK samazinājumu vienam kalendārajam gadam var iegūt komersanti, kas veic saimniecisko darbību kādā no noteikumos minētajām nozarēm, ja:
vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējos trijos kalendāra gados ir vismaz 10 % vai 20 % atkarībā no nozares;
kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā iepriekšējā kalendāra gadā bija lielāks par 0,5 gigavatstundām (GWh);
komersants apliecina, ka ir ieviesis energopārvaldības sistēmu, kas atbilst standartam LVS EN ISO 50001:2012 "Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)" vai Energoefektivitātes likuma 12. panta otrās un piektās daļas prasībām;
komersanta apgrozījums no saimnieciskās darbības, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām nozarēm, ir vismaz 30 % no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.
Minētie grozījumi cita starpā noteica, ka paplašināto atbalsta programmu uzņēmēji varēs sākt izmantot pēc tam, kad Ekonomikas ministrija to būs saskaņojusi ar Eiropas Komisiju. Tā kā noteikumu saskaņošanas procedūra ar Eiropas Komisiju ir noslēguma fāzē, paplašinātā valsts atbalsta programma energointensīvajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem būs pieejama savlaicīgi, proti, 2022. gadā uzņēmēji varēs pieteikties atbalstam par izmaksām, kas radušās līdz 2021. gada beigām.
Vairāk ar apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 395 "Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam" var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
