Novembrī kopumā Latvijā saražotas 426 952 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 53% vairāk nekā oktobrī un par 7,4% mazāk nekā pirms gada, savukārt Latvijas elektroenerģijas patēriņš oktobrī pieauga par 2,1% un bija 627 050 MWh. Novembrī izdevies saražot 68,08% no patērētā, kamēr oktobrī – 45,45% apmērā, bet pirms gada – 74,86% apmērā, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Novembrī pieaugums vērojams visos ģenerācijas veidos, izņemot vēja un saules elektrostacijas. Vislielākais saražotās elektroenerģijas pieaugums novembrī ir Daugavas hidroelektrostacijās un lielajās koģenerācijas stacijās. Tā Daugavas HES saražotais apjoms pieaudzis par 79,34% pret oktobri un par 14,92% pret 2020. gadu, kopā novembrī saražojot 163 017 MWh elektroenerģijas, bet līdz 174 216 MWh jeb par 64% novembrī pieaugusi lielo koģenerācijas staciju izstrāde, kas gan ir samazinājums 16,45% apmērā pret 2020. gadu. Savukārt pārējās Latvijas elektrostacijās novembrī ir saražotas 89 719 MWh elektroenerģijas, kas ir par 8,74% vairāk nekā oktobrī un par 18,88% mazāk nekā 2020. gada novembrī.
Būtisks HES ražošanas apjoma pieaugumu nodrošinājusi lielāka ūdens pieplūde Daugavā, savukārt ar fosilajiem resursiem darbināmo elektrostaciju ražošanas palielinājums skaidrojams gan ar elektroenerģijas cenu līmeņa paaugstināšanos, kas pie nepieredzēti augstām gāzes un CO2 izmešu kvotu cenām atļauj tomēr strādāt bez zaudējumiem, gan arī ar siltumenerģijas pieprasījuma pieaugumu zemākas gaisa temperatūras dēļ, kas darbu koģenerācijas režīmā padara izdevīgāku.
Jau ziņots, ka novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza - jaunu vēsturisko maksimumu – 125,39 EUR par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka. Vidējo cenu būtiski ietekmēja novembra pēdējās dienas, kad 29. novembrī tika sasniegts jauns diennakts vidējās cenas rekords - 263,96 EUR/MWh. Šajā datumā diennakts vidējā elektroenerģijas cena Baltijā bija vienāda gan ar Somijas, gan Zviedrijas (SE4 un SE3) cenu zonām, kas liecina, ka šī augstā cena veidojās reģionāli, bet vietējo elektroenerģijas ražotāju ietekme uz elektroenerģijas cenu bija minimāla, ņemot vērā elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visā Eiropā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
