"Šis gads kokrūpniecībā kopumā izskatās ļoti veiksmīgs – teju visās apakšnozarēs vērojams pārdošanas apjomu kāpums. To galvenokārt veicinājis būvniecības, jo īpaši mājokļu būvniecības, apjomu pieaugums nozīmīgākajos eksporta tirgos, kā arī interese par mājokļu uzlabošanu un labiekārtošanu. Tomēr atšķirīga situācija apakšnozarēs ir izejmateriālu pieejamībā un izmaksās. Zāģbaļķu cenas strauji kāpušas, pieaugot pieprasījumam, savukārt papīrmalkas cenas saglabājušās salīdzinoši zemā līmenī. Ja zāģbaļķu pārstrādes jaudas Latvijā pārsniedz zāģbaļķu piedāvājumu, tad papīrmalkas pārstrādes jaudas nav pietiekamas, tāpēc cenas būtiski ietekmē pieprasījums no Skandināvijas, kas pēdējā gada laikā bijis zemāks. Zemās papīrmalkas cenas mazina mežu īpašnieku vēlmi izstrādāt mežu, savukārt pozitīvi ietekmējis tos pārstrādes uzņēmumus, kuriem papīrmalka ir izejmateriāls, piemēram, kokšķiedru plātņu ražotājus," teic "SEB bankas" korporatīvo darījumu analītiķe Signe Nikolājeva.
Gada pēdējais ceturksnis ir ieviesis milzīgas korekcijas enerģētiskās koksnes (šķeldas un malkas) izcenojumos, kas daudziem spēlētājiem pavasarī var izrādīties kritiski saistībā ar līgumiem, kas noslēgti ar pašvaldībām.
"Delfi Bizness" kopā ar ekspertiem analizē, kāds bijis aizvadītais gads kokrūpniecībā un ko gaidīt no 2022. gada?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
