Valsts meža zemju apsaimniekotāja, otra lielākā valstij piederošā uzņēmuma AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes ārkārtas sēdē 27. decembrī par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais LVM valdes loceklis Arnis Melnis, kurš uzņēmuma vadībā strādā kopš tā dibināšanas 1999.gadā, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.
Par jauna valdes priekšsēdētāja iecelšanu LVM padome lēma pēc ilggadējā uzņēmuma vadītāja Roberta Strīpnieka lēmuma atstāt amatu no 31.decembra.
Kā norāda LVM, Melnis līdz šim ieņēma LVM valdes locekļa amatu un, strādājot uzņēmuma vadībā, bijis arī LVM valdes priekšsēdētāja vietnieks un viceprezidents. Savu karjeru mežsaimniecības nozarē Melnis sāka 1980.gadu sākumā, strādājot vispirms "Ogres MRS" (mežrūpniecības saimniecība), bet vēlāk - "Saldus MRS".
No 1991. līdz 1997.gadam Melnis bija SIA "Silva" izpilddirektors, vēlāk divus gadus strādāja par valsts galveno virsmežzini Valsts meža dienestā, savukārt 1999.gadā - sāka savas profesionālās gaitas LVM.
LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka padomes mērķis, izraugoties jauno valdes priekšsēdētāju, ir nodrošināt stabilitāti, kas balstīta uz profesionālu kompetenci, LVM darbības un meža nozares pārzināšanu.
"Melnis ir LVM vadītājs ar gandrīz četrdesmit gadu pieredzi mežsaimniecības jomā un kopā ar jau esošo vadības komandu spēs turpināt pārliecinošu uzņēmuma izaugsmi, gādājot gan par ikdienas darbības nodrošināšanu, gan stratēģisku iniciatīvu ieviešanu," komentē Beļskis.
Jau ziņots, ka Strīpnieks pēc vairāk nekā 20 gadiem amatā nolēmis atstāt uzņēmumu, lai no nākamā gada sākuma kļūtu par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrības "Latraps" vadītāju.
LVM informē, ka konkurss uz valdes priekšsēdētāja amatu tiks rīkots vēlāk, bet pagaidām uzņēmuma padome iecēlusi valdes priekšsēdētāju no citu valdes locekļu vidus.
LVM valdē strādā arī Jānis Lapiņš, Gints Bumbieris un Edvīns Zakovics.
Strīpnieks bijis LVM valdes priekšsēdētājs kopš uzņēmuma dibināšanas 1999.gada oktobrī.
LVM apgrozījums 2020.gadā bija 349,693 miljoni eiro, kas ir par 6,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 40,7% un bija 62,286 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.