Banku analītiķi šogad sagaida vidējās bruto darba samaksas kāpumu Latvijā par apmēram 8%  (6)

Latvijas "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija sacīja, ka spējais vidējās darba samaksas kāpums 2021. gadā pārsteidza, un to skaidro ne tikai atkopšanās, bet arī vienreizēji efekti, piemēram, minimālās algas celšana, algu kāpums un virsstundu piemaksas veselības sektorā, kā arī joprojām - darba tirgus struktūras izmaiņas krīzes ietekmē.

"Prognozējam, ka, vienreizējiem efektiem izzūdot, algu kāpums nedaudz pierims 2022. gadā, taču, arvien lielāka darbaspēka trūkuma apstākļos, bruto vidējā darba samaksa joprojām augs strauji - par 8%," teica Zorgenfreija.

Viņa minēja, ka, pieņemot, ka vīruss neizspēlē kādu jaunu ļaunu joku, starp nozarēm straujāk varētu augt algas vairāk cietušajos pakalpojumu sektoros, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslā un izklaidē, kur tika atlaisti un būs jāpieņem darbā no jauna virkne darbinieku. Algas augs strauji arī būvniecības sektorā, kur darbaspēka trūkums ir akūta problēma un tikai saasināsies.

Tāpat Zorgenfreija atzīmēja, ka arī 2022. gada budžetā ieplānots nozīmīgs atalgojuma kāpums publiskajā sektorā - gan veselības un izglītības nozarēs, gan kultūras jomā, gan iekšlietu nozarē. Veselības nozarē gan, visdrīzāk, algu kāpums būs krietni mērenāks nekā 2021. gada datos vērojams. Lai gan pamatalga ārstniecības personām tiks celta, vīrusa ietekmei mazinoties, mediķu virsstundu apmērs saruks.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teica, ka, ņemot vērā gaidāmo inflāciju, ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeni, vidējās algas kāpums 2022. gadā varētu pārsniegt 8%.

"Domāju, ka algu kāpums būs pietiekoši horizontāls lielākajā daļā nozaru. Izņēmums varētu būt tranzīta nozare, kas turpina sarukt un pielāgoties būtiski zemākam pārvadāto kravu apmēram. Savukārt straujākie algu kāpumi 2022. gadā varētu būt zemi atalgotajās pakalpojumu nozarēs, kad tās varēs atsākt darbu, un būvniecībā, kur ieplūdīs lielas Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas," teica Āboliņš.

Tāpat viņš norādīja, ka pakalpojumu nozarēm, visticamāk, būs lielas grūtības atrast darbiniekus, jo darbiniekus ir piesaistījušas citas nozarēs, kuras ir augušas Covid-19 pandēmijas laikā. Tāpat samazinājušies citi darbaspēka avoti, piemēram, sarucis ārvalstu studentu skaits, kas uzturas Latvijā, un demogrāfisko faktoru ietekmē turpina sarukt iedzīvotāju skaits ekonomiski aktīvajā vecumā. Tāpat algas augs valsts sektorā strādājošajiem, jo valsts budžetā ir plānots pietiekami straujš atalgojumu kāpums. Savukārt rūpniecībā un transporta nozarēs papildu algu spiedienu varētu radīt relatīvi zemāks Covid-19 vakcinācijas līmenis, un vakcinācijas prasības klātienē strādājošajiem.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis pauda, ka 2021. gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā darba samaksa Latvijā palielinājās par 10,4% - līdz 1280 eiro, kas pēc nodokļu samaksas bija 940 eiro. Lielāka alga mēnesī par vidējo valstī bija finanšu nozarē, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), profesionālo, komercpakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes, enerģētikas nozarēs, kā arī valsts pārvaldē, ieguves rūpniecībā un būvniecībā. Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (855 eiro) un izglītībā (988 eiro).

"Pie tik augstas inflācijas biežāk parādīsies jautājums par iespēju algu pārskatīt jau divreiz gadā. Īpaši zemāk atalgotajās profesijās. Prakse varētu nostiprināties, ja izveidosies jau noturīgas paaugstinātas inflācijas vide. Algu pieaugumu diktē visai labvēlīgie apstākļi ekonomikā un darbinieku deficīts, īpaši nozarēs, kurās algu līmenis jau ir virs valsts vidējā. Šādas tendences tuvāko gadu laikā pat pastiprināsies. Kāpums kļūs jūtamāks arī krīzes skartajās pakalpojumu nozarēs darbinieku trūkuma dēļ, jo arī darbības apstākļi stabilizēsies. Darbinieku trūkumu pastiprina arī sertifikācijas nosacījumi," klāstīja Gašpuitis.

Tāpat viņš minēja, ka gan algu pieaugums valsts sektorā, gan minimālās algas kāpums būs svarīgs faktors vidējās samaksas pieaugumā 2022. gadā. "Nepatīkami redzēt izglītības zemās pozīcijas, kas norāda uz nepieciešamību steidzami un būtiski celt algas un reizē arī motivāciju nozarē strādājošajiem," piebilda Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka pandēmija ir ietekmējusi darba samaksas struktūru - pieaugot lielo algu saņēmēju un samazinoties zemo algu saņēmēju skaitam, kas ir pastiprinājis nevienlīdzību. "Plaisa 2022.gadā varētu turpināt augt. Straujajam algu kāpumam turpina cieši sekot inflācija. Tomēr tā nespēs panākt vidējās pirktspējas krišanos, kaut pieaugs to darbinieku skaits, kam algu kāpums nespēs nokompensēt cenu celšanos, īpaši nesaudzējot tos, kam ienākumi ir zemi un paliks nemainīgi," teica Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka tuvākajos gados algu kāpums variēs ap 8%.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka 2021. gadā vidējais algu pieaugums Latvijā varētu būt bijis tuvu 10%, kā arī 2022. gadā kāpums varētu būt līdzīgs vai, visdrīzāk, nedaudz mazāks. "Sagaidu, ka vidēji algas nākamgad augs par apmēram 8%," viņš teica.

Strautiņš piebilda, ka vidējās algas kāpumu varētu piebremzēt darba tirgus struktūras maiņa. "Atjaunojoties tūrismam, pieaugs strādājošo skaits nozarēs ar samērā zemām algām. Taču šī ietekme nebūs liela, izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumiem nāksies paaugstināt algas, lai piesaistītu darbiniekus, no kuriem liela daļa ir devusies strādāt uz citām nozarēm," teica Strautiņš.

Viņš minēja, ka 2021. gadā viens no straujākajiem algu kāpumiem bija komercpakalpojumu, kā arī informācijas un sakaru nozarē, kas ir likumsakarīgi, jo to eksports strauji aug. Arī turpmāk šiem darbiniekiem ir labas izredzes saņemt algu pielikumus.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka aizvadīto piecu gadu laikā medicīnas darbiniekiem algas ir divkāršojušās, kamēr vidēji tās augušas par 45%. Iespējams, ka 2022. gadā algu kāpums šajā nozarē būs lēns, varbūt daļai darbinieku pat negatīvs, samazinoties piemaksām par papildu darbu.