Analītiķi: apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Latvijas rūpniecībā 2021.gads ir bijis veiksmīgs un apstrādes rūpniecības sniegums ir ievērojami apsteidzis daudzas citas Latvijas ekonomikas nozares. Viņš prognozē, ka 2021.gadā kopumā Latvijas apstrādes rūpniecības pieaugums, visticamāk, būs aptuveni 7% un tas ir būtiski vairāk nekā ekonomikas kopējais pieaugums.

Vienlaikus Āboliņš uzsver, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies un ar to saistītie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi darboties pakalpojumu nozarēm. "Tādēļ mēs vairāk nekā ierasts patērējam preces un globālais pieprasījums pēc precēm saglabājas spēcīgs. Tā ir laba ziņa Latvijas ražotājiem. Latvijas ražotāju noskaņojums ir pozitīvs un eksporta pasūtījumi aug, tādēļ Latvijas rūpniecībā, visticamāk, šogad ir gaidāms labas izaugsmes gads," saka ekonomists.

Viņš arī atzīst, ka ražotāji pašreiz saskaras ar strauju izmaksu un energoresursu cenu kāpumu, ko ražotāji arvien biežāk ir spiesti nodot patērētājiem. Tādējādi kopš marta rūpniecības fiziskie ražošanas apjomi faktiski nav mainījušies un apgrozījuma kāpums ir noticis pārsvarā uz cenu rēķina.

Āboliņš arī atzīmē, ka enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. "Labā ziņa ir tā, ka pagaidām elektroenerģijas cenu kāpums nav būtiski ietekmējis rūpniecību Latvijā un arī elektrības patēriņš Latvijā turpina augt. Uzņēmumiem, kuriem ir fiksēti tarifi, elektrības cenas nav augušas tik strauji kā to rāda biržu indeksi, un enerģijas izmaksas kopumā veido 5-7% no Latvijas rūpniecības apgrozījuma," stāsta ekonomists, tomēr piebilst, ka Eiropā augstās dabasgāzes un elektrības cenas jau ierobežo ražošanu atsevišķās energointensīvās nozarēs, piemēram, minerālmēslu un alumīnija ražošanā. Latvijā tas visvairāk varētu ietekmēt būvmateriālu ražošanu.

Viņš skaidro, ka augstākas ražošanas izmaksas nozīmēs straujāku patēriņa cenu inflāciju un zemāku iedzīvotāju pirktspēju. Lai arī siltāks laiks un sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no ASV ir pēdējās nedēļās ļāvušas samazināt dabasgāzes cenas Eiropā par aptuveni 40%, tās joprojām ir trīs līdz četras reizes augstākas nekā iepriekšējos piecos gados. Tas nozīmē, ka ar augstākām enerģijas cenām mums, iespējams, ir jārēķinās ilgākā laika periodā un inflācija jau ir kļuvusi par politisku problēmu," skaidro Āboliņš.

Pēc viņa teiktā, Rietumvalstīs šogad liels izaicinājums būs ierobežot inflāciju, neapturot ekonomikas atkopšanos. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu divas līdz trīs reizes celt procentu likmes un pat Eiropas Centrālā banka varētu sākt mazināt negatīvās likmes. Tikmēr Ķīna atkal ir sākusi stimulēt savu ekonomiku, taču Covid-19 izplatība un Covid-19 Omicron varianta parādīšanās nozīmēs jaunus ierobežojumus un ražošanas ķēžu pārrāvumus. "Tas viss kopā var nozīmēt lēnāku pieprasījuma kāpumu un augstākas izmaksas, tādēļ šogad Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsme varētu nepārsniegt 3-4%," prognozē Āboliņš.

Tikmēr bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka Strautiņš.

Vienlaikus viņš norāda, ka vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, novembra dati būtu lieliski, ja vien nebūtu krituma kokapstrādē par 10,1%. "Par to nevajadzētu uz šo nozari apvainoties, jo tā ir stabilizējusi Latvijas rūpniecību un ekonomiku kopumā sarežģītajā pandēmijas laikā, kas kociniekiem bija labvēlīgu sakritību periods. Taču nav šaubu, ka ārējo procesu ietekme uz kokapstrādi ir viens no galvenajiem riskiem rūpniecības attīstībai 2022.gadā," saka ekonomists.

Tāpat viņš atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu, ka kokapstrādē šogad ievērojami samazināsies apgrozījums. Kā norāda Strautiņš, uz to var skatīties filozofiski, jo pērn nozares eksports bija tuvu 3,5 miljardiem eiro, kas ir apmēram par miljardu vairāk nekā jebkad līdz šim. "Cenu līmenim bija jākrīt, un tas notiek," saka Strautiņš.

Viņš prognozē, ka nozarē visdrīzāk samazināsies arī reālais ražošanas apjoms, ne tikai naudas aprite. Jau novembrī ražošana bija sarukusi par desmito daļu salīdzinājumā ar 2021.gada vasaru.

Strautiņš atzīmē, ka daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Strautiņa ieskatā ļoti nepatīkams risks ir iespējama apaļkoku un tālākai pārstrādei domāto dēļu importa apstāšanās uz austrumu robežām. "Tas var notikt gan tad, ja saasinās konflikts starp Krieviju un Ukrainu, gan pat bez šāda traģiska pavērsiena," saka ekonomists.

Tai pat laikā viņš atzīmē, ka lielisks ir kāpums mēbeļu ražošanā, kas Latvijas gadījumā būtībā ir kokapstrādes daļa. "Tālākā nākotnē nozarei jāturpina specializēties lietkoksnes dziļākā pārstrādē, ko tā sekmīgi dara jau vairākus gadus. Tā sauktajam zaļajam kursam būs pozitīva ietekme uz koksnes izmantošanu būvniecībā, jo enerģijas cenu pieaugums ceļ cenas koksnes konkurentiem - cementam, tēraudam, alumīnijam un stiklam, jo to ražošana ir ļoti energoietilpīga," klāsta Strautiņš.

Viņš min, ka tuvākajā nākotnē līdzās iespējamiem koksnes importa ierobežojumiem rūpniecībai jāpārvar vēl vairāki izaicinājumi. Strautiņa ieskatā iespējami ierobežojumi tirdzniecībā ar Krieviju var pamatīgi ietekmēt farmāciju, kurai šī zeme joprojām veido ap trešdaļu noieta. Var ciest arī atsevišķi mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi.

"Taču visnenovēršamākais risks varētu būt [Covid-19] omikrona [paveida] izplatības vilnis janvārī un februārī. Šo koronavīrusa paveidu jau vairāk iepazinušo valstu dati liecina, ka draudi cilvēku dzīvībām samazinās. Piemēram, Dienvidāfrikas Republikā mirstība šī varianta gadījumos ir 0,3% salīdzinājumā ar 2% mirstību Delta paveida vilnī," apgalvo Strautiņš.

Tomēr viņš atzīst, ka saslimušo skaits būs lielāks nekā jebkad līdz šim, un tas var nozīmēt gan jaunus valsts noteiktus ierobežojumus, gan grūtības uzņēmumiem darba organizēšanā. "Redz arī cerību stariņu - pēc omikrona un papildu vakcinēšanās kopējā imunitāte būs tik augsta, ka turpmākie vīrusa varianti jau radīs mazāku risku. Latvijas rūpniecības nākotne ir gaiša, diemžēl šī nākotne visu laiku attālinās, taču varbūt šogad beidzot izdosies to noķert. Taču gadā kopumā apstrādes rūpniecības pieauguma temps drīzāk būs lēnāks nekā ekonomikā kopumā, attiecīgi ap 3% un 4%," saka Strautiņš.

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne atzīmē, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtiskāko devumu kopējā ražošanas apjomu kāpumā novembrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas palielinājās par 13,8%. To, pēc Orleānes paustā, visticamāk, veicināja aktivitātes pieaugums būvniecības nozarēs, gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Savukārt ražošanas apjomus uz augšu esot cēlusi arī automobiļu un puspiekabju ražošana, kas palielinājās par 33,7%, kā arī dzērienu (+24,1%) un ķīmisko produktu ražošana (+30%). Tomēr pieauguma tempus novembrī būtiski slāpēja kritums 10,2% apmērā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā. Salīdzinājumā ar pērnā gada pirms - breksita vienošanās uzrāvienu apjomi šogad krietni sarukuši. Turklāt, iespējams arī, ka augstās cenas bremzē pieprasījumu un līdz ar to - reālos apakšnozarē saražotos apjomus," saka Orleāne.

Tāpat viņa norāda, ka 2021.gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 7,5%, salīdzinot ar pagājušo gadu. "Nozare ātri atguvās no pandēmijas radītajiem triecieniem, balstīja ekonomikas izaugsmi, un 2021.gada vasaras beigās sasniedza rekord-augstu līmeni ražošanas apjomos," skaidro ekonomiste.

Pēc viņas teiktā, būtiskākā apstrādes rūpniecības "vilcēja" šogad bijusi koksnes un koksnes izstrādājumu ražošanas nozare. Liels pozitīvais pienesums ražošanas apjomos bijis arī gatavo metālizstrādājumu, automobiļu un piekabju un mēbeļu ražošanai. Tāpat strauji pieaugošais ražošanas cenu līmenis ir balstījis apgrozījuma pieaugumu.

Tai pat laikā Orleāne atzīst, ka būtiskas problēmas ražotājiem visā pasaulē sagādā piegāžu ķēžu pārrāvumi. Lai arī novērots neliels uzlabojums, piegādes ķēžu pārrāvumi nekur nav pazuduši un tos papildina arī citas problēmas ar ko jāsaskaras ražotājiem, piemēram, izejvielu, energoresursu un ražošanas komponenšu cenas un darbaspēka trūkums.

Viņa min, ka ražošanas nākotnes aktivitāti var kavēt arī Covid-19 omikrona vai citu paveidu attīstība - vīrusa uzliesmojuma un jaunu ierobežojumu riski. "Kopumā jāsaka, ka apstrādes rūpniecības sniegums šogad būs mazāk vērienīgs nekā 2021.gadā. Pieprasījums saglabāsies augsts, taču neturpinās kāpt tik strauji kā 2021.gadā bija ierasts," prognozē Orleāne.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada novembrī rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,1%, salīdzinot ar analogu periodu 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP norāda, ka pieaugumu ietekmēja ražošanas apjoma kāpums par 1,9% apstrādes rūpniecībā un par 2,3% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, bet kritums par 4,7% bija elektroenerģijas un gāzes apgādē.