okupācijas muzejs vecrīga
Foto: DELFI

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā 2021. gadā pabeigti būvdarbi 29 valstij nozīmīgu objektu attīstībā par 38,77 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs, 2020. gadā – 17 ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro.

Ievērojamākais no tiem ir pabeigtais Latvijas Okupācijas muzeja komplekss un piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, kā arī sešām valstij nozīmīgām ēkām atjaunotās fasādes. 2021. gadā VNĪ īstenošanai nodoti arī divi jauni, nozīmīgi projekti – Saeimas nama rekonstrukcija un ārējās sauszemes robežas izbūve. Abi projekti pagājušajā gadā uzsākti, ārējās sauszemes robežas izbūves projektam piešķirta augstākā prioritāte.

No šobrīd 54 VNĪ pārvaldībā esošajiem attīstības projektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro 2022. gadā nozīmīgākie ir Jaunā Rīgas teātra būvniecība tā vēsturiskajā adresē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas atjaunošana.

2021. gadā VNĪ noslēgusi 100 pārdošanas līgumus par 5,64 miljoniem eiro, dodot īpašumiem jaunas attīstības iespējas, tostarp pārdotas 35 degradētas būves. Ievērojamākie no pārdotajiem īpašumiem ir vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā, (2,3 miljoni eiro) un agrākā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75, Rīgā, (1,2 miljoni eiro), kur atradās muzeja administratīvās telpas un lasītava. 2022. gadā plānots atsavināt 60 valstij piederošus īpašumus par kopējo vērtību 4 miljoni eiro.

Kopumā 2021. gadā VNĪ samazinājusi savā portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 43 būvēm: 35 pārdotas, divas nodotas pārvaldīšanā pašvaldībām, divas būves demontētas (Rūdolfa ielā 5, Rīgā, un "Rauziņas" Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā), trīs ēkas atjaunotas ("Saktas" māja Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Iekšējā drošības biroja mājvieta K. Valdemāra ielā 1A, Rīgā, un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēka Kandavas ielā 2A, Daugavpilī) un 1 ēka dzēsta no Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas. Vienlaikus VNĪ savā pārvaldībā pērn saņēmusi 32 jaunas degradētas būves, galvenokārt reģionos. Šobrīd uzņēmuma portfelī ir 96 degradētas būves (A un B kategorijas grausti), no tiem – 14 Rīgā, t.i., no visiem 1169 Rīgas graustiem ("Grausti.Riga.lv" iekļautajiem objektiem), VNĪ pārvaldībā ir ap 1,2%.

"Kopā ar nozares ekspertiem VNĪ 2021. gadā uzsākusi darbu pie dažādām nozares vadlīnijām, piemēram, ilgtspējīgas būvniecības vadlīnijām, kuras tiks publiskotas šī gada otrajā pusē. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi turpinās darbs pie kritēriju izstrādes kultūras mantojuma izvērtēšanai, kas ļaus ātrāk un precīzāk izvērtēt valstij piederošo objektu nākotnes attīstības iespējas," norāda Griškevičs.

Pērn, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 453 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību", VNĪ sniedza atbalstu 41 klientam, piešķirot atbrīvojumu no nomas maksas, tās samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma procentiem un līgumsoda, ja klients ir kavējis maksājumus.

VNĪ par attīstības prioritāti noteikusi būvniecības jomas digitalizāciju. Uzņēmums strādā pie Būves informācijas modelēšanas (BIM) attīstības VNĪ uzticētajos projektos un arī Latvijas publiskajā sektorā kopumā. Kopīgi ar Ekonomikas ministriju izstrādātas BIM vadlīnijas par BIM prasību ievērošanu publiskā sektora iepirkumos. 2020. gadā VNĪ īstenoja BIM pilotprojektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, bet šobrīd VNĪ īstenošanā ir jau 17 BIM projekti, tajā skaitā koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī. Palielinoties BIM projektu skaitam, VNĪ paplašinājusi digitālo rīku iespējas, kas nodrošina iespēju sarežģītos projektos pašiem veikt telpu un ēku lāzerskenēšanu, kā arī projektu kvalitatīvāku sagatavošanu.

Tāpat VNĪ prioritāte ir arī kopējā drošības un būvuzraudzības stiprināšana uzņēmumā un nozarē kopumā. Sarežģītākajos projektos, kuros ir lielāks būvapjoms vai kultūrvēsturiskais mantojums, VNĪ veic arī iekšējo būvuzraudzību. Šobrīd uzņēmuma komanda strādā pie būvuzraudzības vadlīnijām nozarei, lai veicinātu nozares pārstāvju ekspertīzes kvalitāti. Vadlīnijas plānots nodot sabiedrībai 2022. gada vidū.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!