Jaunu mājokļu trūkuma dēļ nekustamo īpašumu tirgus atkal piedzīvo pirms pusotras desmitgades pieredzēto scenāriju, kad dzīvokļi tika izpirkti jau labu laiku pirms ēkas uzbūvēšanas. Augstais pieprasījums «dzen augšup» dzīvojamās platības cenu, turklāt potenciālie pircēji ir spiesti rīkoties ātri, lai iegādātos noskatīto īpašumu. Taču pat šādos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi rūpīgi salīdzināt banku hipotekārā kredīta piedāvājumu, lai sapņu dzīvokļa vai mājas pirkums nekļūtu par grūti panesamu slogu uz vairākām desmitgadēm, informē "Bigbank" pārstāvji.
Nepietiekama piedāvājuma dēļ pieprasījums pēc jauniem mājokļiem joprojām ir nemainīgi augsts. Taču šā gada aktualitāte ir jauno projektu pieejamības samazināšanās. To ietekmēja pērn novērotais mājokļu būvniecībai nepieciešamo materiālu cenu pieaugums, savukārt resursu sadārdzinājums īpašu ietekmi uz mājokļu cenām atstās tieši šogad.
«Ja 2021. gadā vēl bija pieejami un tika reģistrēti iepriekšējos periodos rezervētie dzīvokļi ēkās, kuras vēl nebija skāris aktuālais cenu sadārdzinājums, tad jau šogad ekonomiskās klases mājokļu cenas sasniedz 2 000 eiro/m². Fakts, ka dzīvokļi tiek izpirkti pirms ēkas būvniecības pabeigšanas, ir normāls pārdošanas plānošanas rezultāts, ja rezervācija ir vienmērīga no ēkas būvniecības uzsākšanas līdz nodošanai ekspluatācijā. Ja dzīvokļi ir izpirkti un ēkas nodošana ekspluatācijā vēl tālu, tad noteiktā cena ir bijusi par zemu un attīstītājs ir zaudējis iespējamo apgrozījuma palielinājumu,» skaidro nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" un Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Vislielākais pieprasījums nemainīgi ir pēc ekonomiskās klases dzīvokļiem – šobrīd jau par cenu ap 2000 EUR/m². Pašpatēriņam pieprasītākie mājokļi ir funkcionāli, platību ziņā nelieli 2-4 istabu dzīvokļi vietās ar attīstītu infrastruktūru. Iegādei investīciju nolūkā pieprasītākie ir 1-2 istabu dzīvokļi. Pagājušajā gadā tika novērota tendence, ka cilvēki, kas var atļauties, vēlas platību ziņā ērtākus un plašākus dzīvokļus, nevis standarta platības, ko piedāvā apjoma ziņā populārākie attīstītāji.
«Dzīvojamās platības cenu kāpums nozīmē tikai to, ka pircējiem jārēķinās ar lielāku kopējo pirkuma summu, kas pat vidēji liela jauna dzīvokļa gadījumā ir ap 100 tūkstošiem eiro. Pie šādiem skaitļiem, procentu likmes apmēram ir ārkārtīgi liela nozīme, jo pat viens procents var pārvērsties vairākos desmitos eiro ik mēnesi. Tādēļ aicinu mājokļu pircējus kritiski izvērtēt ne vien sava algas konta bankas sagatavoto hipotekārā kredīta piedāvājumu, bet arī paprasīt piedāvājumu citiem finansētājiem. Bieži vien mums izdevies patīkami pārsteigt šādus apzinīgos piedāvājumu prasītājus,» stāsta "Bigbank" Latvijas filiāles vadītāja vietnieks Edgars Surgofts.
Nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte visvairāk atkarīga no cenu līmeņa un projekta atrašanās vietas. Statistiku pārsvarā veido jauno projektu tirgus Rīgā, bet, ja ir piedāvājums citās Latvijas pilsētās, tad tas ir neliels un mājokļi tiek strauji izpirkti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
