Foto: Shutterstock
Prognozēšanas vide gadu mijā ir sarežģījusies vēl vairāk – ģeopolitiskā situācija kļuvusi īpaši saspringta, centrālās bankas ir pakļautas inflācijas spiedienam, savukārt negatīvo ietekmi saglabā omikrona straujā izplatība. Lai gan lielākā daļa valstu cenšas izstrādāt ekonomikai saudzīgus ierobežojumus, IKP pieaugums īstermiņā neizbēgami palēnināsies, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook".

Ierobežojumi bremzē pieprasījumu, savukārt Covid-19 izplatība kaitē piedāvājuma pusei. Darbinieku prombūtnes samazina ražošanas jaudas un rada citas problēmas, piemēram, samazinātas veselības aprūpes iespējas. Tas pastiprina arī inflācijas spiedienu, īpaši transporta jomā.

"Omikrona cunami līdzīgajai izplatībai ir arī kādi pozitīvi aspekti. Arvien skaidrākas pazīmes liecina, ka tā simptomi ir vieglāki, taču situācija dažādos kontinentos ir atšķirīga. Cerības uz lielāku dabisko imunitāti, augstu vakcinācijas līmeni un piekļuvi jaunām vakcīnām un zālēm, likušas veselības organizācijām piesardzīgi runāt par pandēmijas beigām jau 2022. gada vidū. Omikrona viļņa raksturs strauji arī mainījis veidu, kā varas iestādes cīnās ar Covid-19. Variants izplatās tik ātri, ka saslimstība un ierobežojumi ir būtiskākie ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās faktori 2022. gada sākumā. Atkal vissmagāk ir skarti pakalpojumi. To valstu pieredze, kuras Omikrons skāra agrāk, piemēram, Dienvidāfrika un Apvienotā Karaliste, norāda uz ļoti strauju saslimstības virsotnes sasniegšanu un tai sekojošu lejupslīdi. Pašreizējais vilnis Eiropā, šķiet, kulmināciju sasniegs dažu nedēļu laikā, lai gan mēs nevaram būt simtprocentīgi par to pārliecināti. Sagaidāms, ka Covid-19 ietekme uz ekonomiku mazināsies. Kad vilnis būs pārgājis, salīdzinoši ātri varam nonākt jau krietni pozitīvākā situācijā," saka "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!