EM: Karteļa vienošanos iespēju novēršanai iepirkumos milzīga nozīme ir pasūtītājiem

Viņa uzsvēra, ka iepirkumos iepriekš no pasūtītāju puses piemērotais zemākās cenas princips, nepilnīgās pretendentu kvalifikācijas prasības veidoja labvēlīgu augsni karteļu veidošanai starp pretendentiem.

"Tagad pasūtītāji vairumā ir sapratuši savu nozīmi, mainījuši pieeju publiskajiem iepirkumiem, kā arī attieksmi pret līgumiem, aizstāvot savas intereses," teica Feldmane.

Savukārt no valsts puses iespējamo karteļu prevencijai tiek veikts darbs ar pasūtītājiem to izglītošanai, izstrādāta metodoloģija kvalifikācijas kritēriju noteikšanai un veikti citi pasākumi, pauda Feldmane.

Viņa informēja, ka valdība pērn atbalstījusi pieeju, ka kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu līdzfinansētajos projektos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un citas publiskās investīcijas administrējošās iestādes neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu no finansējuma saņēmēja sāks pēc tam, kad kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmums par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu.

Patlaban nepārsūdzams šis lēmums ir tikai attiecībā pret diviem būvniecības kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem - SIA "Velve", kas atzinusi savu vainu un samaksājusi sodu, kā arī SIA "RBSSKALS Būvvadība", kurai sākts maksātnespējas process. Pārējie astoņi karteļa lietā iesaistītie uzņēmumi Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējuši tiesā, tāpēc tas vēl nav stājies spēkā.

Attiecīgi, informēja Feldmane, likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" ir paredzēts, ka pašvaldības kopējā pieļaujamā aizņēmuma palielinājuma ietvaros var ņemt aizņēmumus budžeta un finanšu vadībai ar atmaksas termiņu līdz trim gadiem, lai pašvaldībām būtu iespēja nodrošināt finanšu resursus Konkurences padomes 2021.gada 30.jūlija lēmumā identificēto Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu pabeigšanai.

Kā pasākumus pasūtītāja kvalifikācijas celšanai un izpratnes veidošanai par preventīviem karteļu novēršanas pasākumiem, Feldmane minēja aktualizētās Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadlīnijas, īpašu uzmanību pievēršot tirgus izpētes veikšanai, būvdarbu cenas noskaidrošanai pretendentu loka apzināšanai un pretendentu uzrunāšanai, kā arī metodiskā atbalsta sniegšanu pasūtītājiem.

Tāpat paredzēta metodiskā materiāla sagatavošana par pazīmēm publiskajos iepirkumos, kas varētu liecināt par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu, aktualizēts metodiskais materiāls izslēgšanas noteikumu piemērošanai, tostarp saistībā ar profesionālās darbības pārkāpumiem.

Šogad paredzēti arī grozījumi Būvniecības likumā, ieviešot inženierkonsultanta institūtu un tiks izstrādātas vadlīnijas kvalifikācijas prasību izvirzīšanai inženierkonsultantam publiskajos iepirkumos.

Feldmane informēja, ka paredzēta arī efektīvāka valsts informācijas sistēmās pieejamo datu izmantošana gan konkurences tiesību pārkāpumu identificēšanai un izmeklēšanai, gan izmantošanai nodokļu administrēšanas procesos.

Tāpat ir plānots izstrādāt ieteikumus publisko būvdarbu līguma regulējumam attiecībā uz līgumtiesisko atbildību par kontrolējošo institūciju konstatētajiem profesionālās darbības vai konkurences tiesību pārkāpumiem.

Arī Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko pastāstīja, ka galvenokārt darbs notiek ar pasūtītāju izglītošanu, kā nepieļaut iespējamas aizliegtās vienošanās. Tāpat Konkurences padome cenšas atklāt dīvainu prasību esamību iepirkumu nolikumos, kuras varētu diskriminēt atsevišķus pretendentus, kā arī sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm.

IUB vadītājs Artis Lapiņš informēja, ka līdz gada beigām tiks izstrādāta visaptveroša apmācību programma par iepirkumiem, kā arī IUB plāno sakārtot mājaslapu, lai metodiskie materiāli par iepirkumiem pasūtītājiem būtu vieglāk atrodami.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs skaidroja, ka patlaban iepirkumu pretendenti baidās no pasūtītāju patvaļas, bet pasūtītāji baidās no kļūdām iepirkumos. Zakatistova ieskatā, to varētu novērst Publisko iepirkumu likums, kas tiek gatavots trešajam lasījumam Saeimā. Tas noteiktu, ka pasūtītājam ir jāuzņemas, saprotot iepirkumu noteikumus, bet pakalpojumu sniedzējiem ļautu nebaidīties no pasūtītāju patvaļas.

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa informēja deputātus, ka pagaidām CFLA nav novērojusi būvniecības karteļa ietekmi uz ES fondu līdzfinansēto projektu pabeigšanu. Savukārt pārmaksāto ES līdzekļu piedzīšanu varēs sākt tikai pēc galīgajiem tiesas spriedumiem, piebilda Krūmiņa.

LETA jau ziņoja, ka Konkurences padomes (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.

Starp desmit sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" sākts maksātnespējas process, tāpēc sods netika piespriests.

Karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ēka, Liepājas cietums, VEF kultūras pils, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka estrāde, sociālās mājas Bolderājā, Rīgas Angļu ģimnāzija, citas izglītības iestādes un citas ēkas.