Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmas operatori saņems Eiropas Savienības infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) līdzfinansējumu 170 miljonu eiro apmērā no kopējām Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas izmaksām. Latvijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" piešķirti prasītie 37,12 miljoni eiro jeb maksimāli iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā, liecina CEF koordinācijas komitejas lēmums.
"Kopīgi ar Baltijas un Polijas kolēģiem sagatavotais pieteikums ieguva augstāko vērtējumu starp pieciem infrastruktūras izbūves projektiem, kas šajā finansējuma piešķiršanas kārtā saņēma atbalstu. Esam gandarīti par izrādīto uzticību, kas liecina, ka Baltijas valstu elektrotīklu droša sinhronizācija ieplānotajos termiņos ir svarīga ne tikai reģionāli, bet arī Eiropā kopumā. Piešķirtais līdzfinansējums tiks izmantots nākamo sinhronizācijas nosacījumu izpildei – elektropārvades tīkla un elektroapgādes drošuma paaugstināšanai, kā arī frekvences regulēšanas un kontroles nodrošināšanai. Kopējais Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai patlaban jau piešķirto CEF līdzekļu apjoms ir vairāk nekā miljards EUR", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.
Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (PSO) – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A" (PSE) pērnā gada nogalē iesniedza pieteikumu CEF atbalstam, lai saņemtu finansējumu plānotajām investīcijām Baltijas sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektiem. Iesniegtais pieteikums tika atzīts kā viens no pieciem nozīmīgākajiem Eiropas enerģētikas infrastruktūras projektiem laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam, un tas ir saņēmis augstāko novērtējuma punktu skaitu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
