Cer uz turpmāku ekonomikas izaugsmi, taču norāda uz nozīmīgiem riskiem

Tajā pašā laikā šaubu sēklu sēj nestabilā ģeopolitiskā situācija, nav skaidrs arī par vīrusa tālāko uzvedību. “Delfi Bizness” apkopojis ekspertu vērtējumu un prognozes šim gadam.

Jau vēstīts, ka, pēc CSP ātrā novērtējuma, 2021. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 3,4%, bet gada laikā auga par 4,7%. IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs un pieaugums pakalpojumu jomā.

Ekonomikas ministrija: “Neskatoties uz augstajām energoresursu cenām, kas, visticamāk, saglabāsies arī tuvākajos mēnešos, problēmām globālajās piegāžu ķēdēs un neskaidrībām par pandēmijas tālāko gaitu, prognozējams, ka arī šogad ekonomika turpinās augt

Darba samaksas kāpums un labvēlīga situācija darba tirgū veicinās privātā patēriņa pieaugumu. Investīciju apjomu kāpumu lielā mērā ietekmēs publiskais finansējums - Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kā arī jaunā ES fondu plānošanas perioda sākšana stimulēs ieguldījumus būvniecībā, mašīnās un iekārtās, kā arī intelektuālā īpašuma produktos. Savukārt ekonomikas izaugsme galvenajos Latvijas eksporta tirgos pozitīvi ietekmēs eksportētājus. Ekonomikas izaugsme kopumā 2022. gadā ir prognozēta ap 5% apmērā. Covid-19 vīrusa tālākā izplatība var samazināt ekonomikas pieauguma tempu, bet ne apturēt izaugsmi ilgtermiņā.”

“Pērn Latvijas ekonomika veiksmīgi viļņojās līdzi infekcijas uzplūdiem un spēja atgūties agrāk, nekā prognozēts. Tas noticis, pateicoties apbrīnojamajai uzņēmēju un iedzīvotāju spējai adaptēties jaunajiem apstākļiem. Tajā pašā laikā tas nebūtu bijis iespējams bez ECB īstenotajiem monetārajiem un, jo īpaši, bez valdības sniegtā atbalsta pasākumiem jeb aizņemtajai naudai. Tas noturēja ekonomiku un darba tirgu no dziļāka krituma.

Ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās gada nogalē atspoguļo saslimstības viļņa pieaugumu un arī šis gads ir iesācies uz visai piesardzīgas nots. Lai arī omikrons šķiet mazāk kaitējošs, noteiktības gada sākumā vairāk nav kļuvis. Pieauguši ir ģeopolitiskie un augstas inflācijas riski. Augošās cenas padeldēs mājsaimniecību noskaņojumu un pirktspēju. Taču ne kritiski, skatoties makrolīmenī. Darba tirgus uzsilšana, gan straujais algu kāpums nodrošinās pirktspējas stiprināšanos, lai arī tas notiks lēnāk, nekā ierasts iepriekšējos gados. Patēriņa pieauguma potenciāls pērn pilnā mērā nerealizējās, saglabājot izaugsmes jaudu arī šim gadam. Galvenais nosacījums joprojām ir ierobežojumu līmenis un efektivitāte, kā arī spēja nodrošināt piedāvājumu. Epidemioloģiskās un vakcīnu politika ir kļuvusi par nozīmīgu daļu no ekonomiskās politikas un tuvākajos gados nozīmīgumu nemazinās.

Kritiski svarīga tuvākajā laikā būs centrālo banku politikas korekcijas ar mērķi ierobežot inflācijas augšupeju. Tas, kā jau varam novērot reakciju uz FED plānotajām izmaiņām, viļņos finanšu un nekustamā īpašuma tirgu, ar potenciālu risku sabremzēt vai pat nograut atveseļošanos. Lai arī prognozējam inflācijas kāpuma mazināšanos gada otrajā pusē, paaugstinātas enerģijas un pārtikas cenas saglabāsies.

Paralēli patēriņam, sagaidām labvēlīgu tālāku eksporta izaugsmi. Lielākā likme, uzturot pozitīvo skatījumu uz šā gada izaugsmes perspektīvām, ir investīciju aktivitātes pieaugumam, ko veicinās pastiprināta ES fondu ieplūde ekonomikā. Vājais pērnā gada 4. ceturkšņa veikums veido arī labu bāzes efektu šim gadam. Ja izvairīsimies no ģeopolitisko risku īstenošanās, šogad ekonomikā vērosim līdzīgu scenāriju kā pērn. Jācer, ka gada beigas paies krietni mazāku ierobežojumu zīmē.

2022. gada izaugsmes prognoze ir 4.6%, tomēr vēl pērn šķita, ka infekcija ir viens no nozīmīgākajiem traucēkļiem, bet šogad izaicinājumu buķete, kas pievērsīs uzmanību, būs krietni plašāka”

“Par 2022. gadu šobrīd jebkāda prognozēšana ir bezjēdzīga, iespējams, Eiropa piedzīvos lielākos satricinājumus vairāku gadu desmitu laikā. Šķiet neticami, ka var būt tieši apdraudēta Latvijas drošība. Taču ir vērā ņemama iespēja, ka ekonomiskie sakari starp ES un Krieviju gandrīz pilnīgi pārtrūks. Tas nozīmētu augstu gāzes un līdz ar to arī elektrības cenu turpināšanos vairāku gadu garumā. Sekas pilnīgam Krievijas gāzes piegādes pārtraukumam Eiropā būtu katastrofālas. Pasaulē nav pietiekamu sašķidrinātās (LNG) gāzes ražošanas un piegādes jaudu, lai aizstātu iztrūkumu. Šāds solis ilgākā laikā būtu ļoti kaitīgs arī Krievijai, bet šobrīd tās rīcība ir neprognozējama. Stingras ekonomiskās sankcijas nozīmētu arī zaudējumus Latvijas uzņēmumiem, kuriem joprojām ir svarīgs Krievijas tirgus. Te pirmkārt jāmin farmācija (~1/3 noieta), arī atsevišķi metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, kā arī kokapstrādātāji, kuriem šī valsts un Baltkrievija ir svarīgs izejvielu avots. Liela mēroga konflikta gadījumā arī Ukrainas tirgū kādu laiku normāla darbība nebūtu iespējama. Krievija ir viens no galvenajiem Latvijas tūrisma pakalpojumu tirgiem.

Reģiona destabilizācija samazinātu patērētāju vēlmi tērēt ceļojumiem, izklaidei un luksusa precēm, taču īslaicīgi pastiprinātu pieprasījumu pēc pirmās nepieciešamības lietām. Tiktu negatīvi ietekmēta investīcija plūsma uz mūsu reģionu. Pieaugtu militārie tēriņi, bet no tiem galvenie ieguvēji būtu citu valstu uzņēmumi. Tā kā kritiskos brīžos valstīm drošība gūst virsroku pār visiem pārējiem apsvērumiem, ilgu laiku ekonomiskie apsvērumi politikas veidošanā spēlētu otršķirīgu lomu.

Varbūt var sevi mierināt ar ziņu, ka gada sākumā veiktajās uzņēmumu noskaņojuma aptaujās galvenajās nozares, izņemot mazumtirdzniecību, tas ir virs vidējā, celtniecībā - pat tālu virs tā. Pakalpojumu nozaru noskaņojuma indekss janvārī pacēlās virs vēsturiski vidējā pēc četru mēnešu pauzes, acīmredzot, pienākošās ziņas par sarūkošo vīrusa letalitāti ļauj saskatīt pandēmijas beigas. Rūpnieki ziņo par lielu uzkrāto pasūtījumu apjomu.

Patērētāji ir salīdzinoši pesimistiski, kas šobrīd ir raksturīgi arī pasaulei kopumā. Visiem viss kļūst dārgāks, taču uzņēmumi var pacelt cenu un to kompensēt. Algas Latvijā aug, bet kāpuma ātrums vēl nav daudz mainījies. Patērētāji pamatoti sagaida cenu pieaugumu, bet ir pārāk pesimistiski pelnīšanas iespējām, sagaidot bezdarba kāpumu.

Šobrīd visas publicētās prognozes vēsta, ka 2022. gadā reālais IKP pieaugums būs ap 4%. Taču droši zināt nevar gandrīz neko. Ja dzīve neapgriezīsies ar kājām gaisā, šis ekonomikā būs pakalpojumu gads, pretstatā pērnajam. Labvēlīgā scenārijā viesnīcu un restorānu nozare var augt pat par desmitiem procentu. Šis varētu būt labs gads arī transportam, komercpakalpojumiem. Ļoti daudzsološs, taču arī sarežģīts periods būs būvniecībā. Potenciālais pieprasījums ir milzīgs – ES fondi, citas sabiedriskā sektora investīcijas, ražotāju centieni palielināt jaudas, strauji atplaukstošais mājokļu tirgus.”

“Latvijas ekonomika šobrīd ir par aptuveni 1,6% lielāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas, taču situācija dažādās nozarēs būtiski atšķiras.

Rūpniecībai 2021. gads ir bijis ļoti labs, un strauji aug arī e-komercija un loģistika. Tikmēr pakalpojumu nozaru darbība joprojām ir ierobežota. Viesnīcas, restorāni un veikali tūrisma vietās ir ļoti cietuši pandēmijā, un paies laiks līdz šis nozares spēs pilnībā atkopties.

Latvijas ekonomikai ir labi priekšnosacījumi, lai spēcīga izaugsme turpinātos arī 2022. gadā. Spēcīgs globālais pieprasījums pēc precēm ir laba ziņa mūsu rūpniecībai. Tāpat neredzu iemeslus, lai 2022. gadā neturpinātu augt IT, profesionālie un biznesa pakalpojumi, bet ievērojams atkopšanās potenciāls ir arī dažādās pakalpojumu nozarēs, kas pagaidām nevar pilnvērtīgi darboties Covid-19 dēļ. Arī nekustamo īpašumu tirgus Latvijā ir aktīvs, ekonomikā šogad sāks ieplūst ES ekonomikas atjaunošanas fonda investīcijas, un banku kredītportfelis ir sācis stabili augt pirmo reizi kopš 2008. gada beigām. Ja pasaules ekonomikā nenotiek kādi negaidīti pārsteigumi, Latvijas ekonomika 2022. gadā varētu augt par 3,9%.

Tomēr attīstībai lielus riskus ir radījusi enerģētikas krīze Eiropā. Pēc manām aplēsēm, kopējais izmaksu pieaugums dēļ dārgajām energoresursu cenām var pārsniegt 1,5 miljardus eiro gadā. Tuvākajiem mēnešiem valdība ir plānojusi atbalsta pasākumus 250 miljonu apmērā un atbalsts mājsaimniecībām kopumā ir pietiekams labs. Uzņēmējiem tas ir mazāks, taču ir salīdzinoši maz komersantu, kas elektrību pērk pēc biržas tarifa. Ne visi ir sajutuši elektrības cenu kāpumu, un pērnā gada decembrī, neskatoties uz augstajām elektrības cenām “Nordpool” biržā, tās patēriņš Latvijā pieauga par aptuveni 8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākajā daļā uzņēmumu energoresursu izmaksas nepārsniedz 5-6% no apgrozījuma.

Šobrīd gan aug ne tikai energoresursu cenas, bet arī daudzu citu izejmateriālu cenas, tādēļ uzņēmumi šīs izmaksas nodos patērētājiem un, tas nozīmēs augstāku inflāciju. Diemžēl arī dabasgāzes nākotnes darījumu cenas Eiropā uz 2022. gada vasaru un rudeni šobrīd joprojām ir aptuveni 3 reizes augstākas nekā pēdējos gados. Tādēļ, visticamāk, ir jārēķinās ar kopumā augstākām energoresursu cenām un ir skaidrs, ka uz parāda rēķina no valsts budžeta nebūs iespējams kompensēt visu izmaksu pieaugumu.

Vienlaikus arī izaicinājumi globālajā ekonomikā kļūst vairāk. Inflācijas straujais kāpums, enerģijas krīze Eiropā, Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, ģeopolitiskie saspīlējumi un omikrona straujā izplatība ietekmēs gan globālo ekonomiku, gan Latvijas attīstību. Attīstītajām valstīm 2022. gadā būs liels izaicinājums ierobežot inflāciju, neapturot ekonomikas atkopšanos. ASV šogad varētu 3-5 reizes celt procentu likmes, bet Eiropā 2023. gadā ir gaidām atgriešanās pie fiskālajiem noteikumiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijai būs jāvirzās uz sabalansētāku budžetu un pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām rīcības brīvība budžetā, visticamāk, būs maza.

Vēsturiski inflācijas ierobežošana nereti ir nozīmējusi centrālo banku izraisītu recesiju un finanšu tirgos ir parādījušies arī pirmie signāli par iespējamu ekonomikas izaugsmes bremzēšanos. Šie riski arvien vairāk apspoguļojas arī zemākās ekonomikas izaugsmes prognozēs. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds šī gada janvārī ir samazinājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,9% uz 4,4%. Manuprāt, 2022. gada otrajā pusē skats uz ekonomiku varētu kļūt ievērojami piesardzīgāks nekā tas ir šobrīd.”

"Gada nogales trīs mēnešos kāpumu nodrošināja pakalpojumu nozares. Labi visdrīzāk veicās tādām nozarē kā veselība, IT nozare, profesionālie pakalpojumi un finanšu pakalpojumi. Aktivitāte, visticamāk, sarukusi tādās vīrusa ierobežojumu vairāk skartajās nozarēs kā ēdināšanā, izmitināšana, māksla un izklaide. Dati par preču eksportu liecina, ka ienākumi no eksporta oktobrī un novembrī ir turpinājuši strauji augt. Preču eksportā gan cenu pieaugums ir tas, kas pārsvarā skaidro ienākumu straujo kāpumu, tādēļ pienesums no eksporta ekonomikai 2021. gada ceturtajā ceturksnī visdrīzāk būs bijis mazāks nekā iepriekš. Ar eksportu cieši saistītajā apstrādes rūpniecībā izlaide visdrīzāk pērnā gada pēdējā ceturksnī kritusies pret 2021. gada 3. ceturksni, kas gan jāatzīmē bija rekord-ceturksnis šajā nozarē.

Ražojošajās nozarēs kopumā reģistrēts 1.4% kritums. Te visdrīzāk “pie vainas” lauksaimniecība, kur attīstību kavē šā gada ražas, kas bija sliktākas nekā pērn. Arī būvniecība acīmredzot joprojām pērnā gada nogalē bija nogaidošā pozīcijā pirms straujāka uzrāviena šogad.

Šā gada sākumā ekonomiku apdraud virkne risku. Vīrusa uzliesmojums, un lielas daļas darbinieku vai to ģimenes locekļu inficēšanās var radīt īslaicīgu darbības pārtraukumu atsevišķos uzņēmumos, kas var negatīvi ietekmēt ekonomikā saražotos apjomus. Gan iespējamie papildus ierobežojumi, gan augstā inflācija gada sākumā var tālāk bremzēt patēriņu.

Visbeidzot – lielais risks visai Eiropai ir arī Krievijas un Ukrainas konflikta iespējamais saasinājums. Tas nozīmētu enerģētikas krīzes saasināšanos, augstākas cenas, un līdz ar to – augstāku inflāciju arī pie mums. Turklāt Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju ir salīdzinoši ciešas – papildus enerģētikas un inflācijas problēmai, plašāku sankciju dēļ var tikt traucēta uzņēmējdarbība un ekonomikas izaugsme. Krievija joprojām ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Eksports uz Krieviju 2021. gadā veidoja 7.4% no kopējā preču eksporta, bet imports no Krievijas – 8.9% no visa Latvijas preču importa. Būtiska daļa no eksporta lielākajās preču eksporta grupās – dzērieni, mehānismi un elektroierīces – ir re-eksports. Tātad Latvijā šīs preces neražojam. Tomēr pievienoto vērtību nes ne tikai ražošana, bet arī loģistikas un vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas ar šo preču importu un eksportu uz Krieviju strādā. Ražošanas pusē ar Krievijas ekonomiku vairāk saistīta farmācijas nozare, kurai kaimiņvalsts ir nozīmīgs noieta tirgus, un metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi, kas savukārt importē izejvielas no Krievijas. Gan tiešas sankcijas, gan arī attiecību pasliktināšanās ar Krieviju var ierobežot mūsu tirdzniecības un izaugsmes iespējas nākotnē.

Saites ar Krieviju ir arī investīciju ziņā. Aptuveni 9% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā ir no Krievijas. No Kipras, kas bieži ir patiesībā ar Krieviju saistīti investori, nāk aptuveni 7% no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā. Atkarībā no sankciju veida, darbība varētu būt apgrūtināta arī šiem uzņēmumiem.

Visbeidzot, šie ģeopolitiskie saspīlējumi noteikti nav labas ziņas biznesa un investīciju videi Latvijā kā tādai. Mūsu reģions var tikt uzskatīts par mazāk stabilu būtisku investīciju veikšanai pat tad, ja Krievijas-Ukrainas konflikts tālāk nesaasinās.

“Swedbank” prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme līdzīgi kā pērnā gada beigās arī šā gada sākumā cīnīsies ar virkni izaicinājumu, taču uz gada vidu jau gaidām straujāku atgūšanos. Ekonomikā saražotais apjoms 2022. gadā būs par aptuveni 4.1% lielāks, nekā pērn, tomēr neskaidrība un negatīvie riski ap nākamā gada prognozi ir palielinājušies.”