FM: mazumtirdzniecībā pagājušais gads noslēdzies ar 2,5% izaugsmi  (1)

2021. gada pieaugumu pozitīvi ietekmēja nepārtikas preču (bez degvielas) mazumtirdzniecības (+3%) un degvielas mazumtirdzniecības (+6,3%) pieaugums, tikmēr pārtikas preču tirgotie apjomi saglabājušies 2020. gada līmenī (+0,1%).

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu norāda, ka 2021. gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā palielinājās par 8,3% salīdzināmās cenās, ko galvenokārt noteica zems bāzes efekts 2020./2021. gada mijā, kad bija spēkā pastiprināti ierobežojumi Covid-19 slimības izplatības novēršanai. Turpretī 2021. gada decembrī ierobežojumi tirdzniecībā tika mīkstināti pēc mājsēdes oktobrī un novembrī.

Ņemot vērā, ka pastiprināti tirdzniecības ierobežojumi 2020. gada nogalē visvairāk ietekmēja tieši nepārtikas preču tirdzniecību, šo preču tirdzniecības vietām esot slēgtām mājsēdes laikā, par likumsakarīgu var uzskatīt augsto 16,2% pieaugumu šajā preču grupā pret 2020. gada decembri. Tajā pašā laikā pārtikas preču tirdzniecības apjomi palielinājās par 1%, bet autodegvielas tirdzniecība – par 4,4%.

Starp nepārtikas precēm lielākais pieaugums fiksēts būvmateriālu un santehnikas (+17,7%), kultūras un atpūtas preču (+43,8%) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (+62,8%) mazumtirdzniecībā. Turklāt pērn, 11 no 12 gada mēnešiem spēcīgs pieaugums bija tirdzniecībai pa pastu un interneta veikalos, decembrī pieaugumam esot 14,1% apmērā. Vienīgais kritums starp nepārtikas preču grupām decembrī fiksēts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mazumtirdzniecībā (-2,6%).

Krasi pieaugušas arī patēriņa cenas. 2021. gada decembrī tās augušas visās pozīcijās, visvairāk pieaugot izdevumiem par mājokli (+16%) energoresursu sadārdzinājuma iespaidā un izdevumiem par transportu (+14,8%) naftas cenu kāpuma dēļ. Savukārt pārtika kļuva par 7,2% dārgāka.

Brent markas jēlnaftas cena šā gada 26. janvārī pārsniegusi atzīmi 89 dolāru par barelu, kas ir jauns cenas rekords un liecina par degvielas sadārdzināšanās turpinājumu. Tikmēr degvielas cenas Latvijā 2021. gada decembrī palielinājās par 30,3% pret 2020. gada decembri un vidēji par 18,5% visa pērnā gada laikā.

Arī mājsaimniecību noguldījumu apjoms uzrādīja pieaugumu visa pērnā gada laikā, un, kā liecina Latvijas Bankas dati, 2021. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, Latvijas komercbanku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 15,2%, sasniedzot 9,67 miljardus eiro. Lai gan noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ir samazinājušies, kopējo noguldījumu pieaugumu noteica iedzīvotāju norēķinu kontu atlikumu uz dienas beigām kāpums, kas veido izteikti lielāko daļu jeb 89% no visiem mājsaimniecību noguldījumiem, un tie gada laikā palielinājušies par 19,6%. Tas norāda uz iedzīvotāju rīcībā esošo līdzekļu pieaugumu, ko varētu novirzīt patēriņam. Taču, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmē radušos piesardzību, mainīgo noskaņojumu par savu finansiālo situāciju nākotnē, kā arī noteikumus, kuri ierobežo iepirkšanos, iedzīvotāji savus brīvos finanšu līdzekļus pagaidām uzkrāj.

Eiropas Komisijas apkopotais patērētāju un uzņēmēju sentimenta indekss liecina, ka decembrī mazumtirgotāju noskaņojums nedaudz uzlabojies pēc pārdzīvotās mājsēdes oktobrī un novembrī, taču tas joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa. Tirgotāji paredz gan augstākus noieta, gan nodarbinātības līmeņus, taču paredzamās pārdošanas cenas rādītājs sasniedz 2008. gada līmeni, kad tas līdz šim bijis visaugstākais. Savukārt patērētāju noskaņojums pēdējos mēnešos bijis ļoti svārstīgs, decembrī tam nedaudz uzlabojoties pēc krituma novembrī. Patērētāji labāk vērtē savu finansiālo situāciju, kā arī vairāk plāno nozīmīgus pirkumus turpmākā gada laikā.

Pandēmiskie apstākļi arvien mazāk ietekmē situāciju mazumtirdzniecībā, valdībai mīkstinot ierobežojumus un iedzīvotājiem arvien vairāk iegādājoties preces attālināti. Situāciju 2022. gadā lielā mērā ietekmēs augstais energoresursu cenu kāpums, kas sadārdzina gan pārtikas, gan nepārtikas preces. Arvien aktuālāks kļūs jautājums par iedzīvotāju pirktspēju un valdības sniegto atbalstu, skaidro Finanšu ministrijā.