Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozaru asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira un veselības ministra Danielu Pavļuta demisijas pieprasījumu. Tāpat nozares asociācijas neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, "ja valdības vadītājs Krišjānis Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā", teikts šodien izplatītā paziņojumā.
Asociācijas uzsver, ka neesot korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas esot aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiekot sadzirdēta valdībā. "Īpaši tāpēc, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021. gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro," norādīts paziņojumā.
"Desmit vadošās tūrisma, viesu izmitināšanas, ēdināšanas, neregulāro pasažieru pārvadājumu, skaistumkopšanas un sporta nozares uzņēmēju organizācijas jau divus gadus izmisīgi lūgušas tikšanos un sarunu ar premjeru. Diemžēl Ministru prezidents uz pagājušās nedēļas ilgi gaidīto tikšanos tā arī neieradās, viņu pārstāvēja biroja vadītājs un Valsts kancelejas vadītājs. Mēs gribējām skaidrot skaudro situāciju, kādā nonākusi lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā, kā arī prasīt kompensēt ilgstošo ierobežojumu radītos zaudējumus. Īpaši nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, kad mūsu darbinieki pamet Latviju, bet tūristi un pašmāju iedzīvotāji savu naudu dodas tērēt tuvējās ārzemēs," norāda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu Covid-19 pandēmijas laiku, izņemot 2020. gada periodu, kad tika īstenots "Baltijas burbulis", esot bijusi sliktāka nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs. Par to liecinot dati - starptautisko tūristu skaits (ieceļotāji), kas veido tūrisma eksportu, Eiropā 2021. gadā pieauga par 19%, salīdzinot ar 2020. gadu. Savukārt Latvijā kopējais tūristu skaits 2021. gadā samazinājies par 12% pret 2020. gadu (Latvijā 2021. gadā ir samazinājies arī vietējo tūristu skaits). Turpretī Lietuvā pagājušā gada 11 mēnešos - +4% pret 2020. gadu.
"Šādā situācijā atrodamies, jo nebūtiskas ieceļošas aizliegums Latvijā tika atcelts tikai no 2021. gada 15. jūnija, bet pozitīvas izmaiņas cilvēku mobilitātē bija vērojamas tikai, sākot ar jūlija beigām. Savukārt kopš pērnā gada 11. oktobra Latvijā ir ārkārtas stāvoklis, bet jau kopš 15. novembra ir jauni ierobežojumi, kuri tiešā veidā skar tūrisma un viesmīlības nozares. Arī joprojām tiek īstenoti ierobežojumi viesmīlībā, kas neļauj sniegt tūrisma un viesmīlības pakalpojumus, piemēram, cilvēku skaita ierobežojumi pie galdiņa, telpu platību ierobežojumi pasākumu un semināru norisei, pulcēšanās privātos pasākumos (līdz 10 personām), kas neļauj izdzīvot un apmaksāt komunālos rēķinus naktsmītnēm reģionos, ieceļošanas ierobežojumi no trešajām valstīm u.tml. Vienlaikus atgādinām, ka ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.
Finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu uztur Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija ALTA, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs", Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Kongresu birojs, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, Latvijas Neregulāro pasažieru pārvadātāju biedrība, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Veselības un fitnesa asociācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!