Delfi foto misc. - 80806
Foto: Pixabay

Stājies spēkā Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums un līdz ar to gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem un citiem patērētājiem pieejami vairāki atbalsta pasākumi tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai, informē Ekonomikas ministrija. Būtiski uzsvērt, ka atbalsta saņemšana visiem lietotājiem tiks sniegta automātiski.

No šā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim mājsaimniecībām un juridiskām personām būs pieejami četri atbalsta pasākumi elektroenerģijas, siltumenerģijas un dabasgāzes izmaksu mazināšanai.

Elektroenerģijas izmaksu mazināšanai visiem elektroenerģijas galalietotājiem valsts pilnībā segs elektroenerģijas sadales tīkla pakalpojuma izmaksas un obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksas, ieskaitot arī attiecīgo pievienotās vērtības nodokļa daļu. Līdz ar to lietotājiem pašiem būs jānorēķinās tikai par elektroenerģijas cenu un tai pievienoto PVN. Atbalstu visiem lietotājiem automātiski piemēros elektroenerģijas piegādātājs.

Siltumenerģijas izmaksu mazināšanai valsts sniegs atbalstu mājsaimniecībām tajās pašvaldībās, kur vērojams ekstremāls cenu pieaugums, t.i. kurās siltumenerģijas tarifs centralizētajā siltumapgādē ir virs 68 EUR/MWh.

Lai saņemtu šo atbalstu, centrālās siltumapgādes komersantam jāiesniedz aprēķins Ekonomikas ministrijā, kurā jānorāda starpība starp faktisko tarifu un noteikto siltumenerģijas tarifa atzīmi 68 EUR/MWh. Tiem siltumenerģijas komersantiem, kuriem siltumenerģijas tarifu neapstiprina ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (regulators), ne vietējās pašvaldības Dome, papildus jāiesniedz pozitīvs revidenta atzinums.

Kā zināms, regulators apstiprina siltumenerģijas tarifu siltumenerģijas ražotājiem, ja tā saražotā siltumenerģijas jauda ir lielāka par 5 000 MWh/gadā. Ja saražotā siltumenerģijas jauda ir zem 5 000 MWh/gadā, tad tarifu var apstiprināt arī vietējās pašvaldības Dome. Vienlaikus pastāv arī tādi centrālās siltumapgādes komersanti, kuru saražotais siltumenerģijas apjoms ir mazs un tam tarifus neapstiprina ne regulators, ne vietējās pašvaldības dome.

Regulators apstiprina aptuveni 240 komersantu (skaits ir mainīgs) siltumenerģijas tarifus, tas veido apmēram 93% no kopējā siltumapgādes tirgus apjoma Latvijā. Ar regulatora apstiprinātajiem tarifiem var iepazīties šeit.

Dabasgāzes izmaksu mazināšanai tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi ar patēriņu virs 221 kWh/mēnesī jeb 21 m3/mēnesī, valsts segs tarifa pieaugumu, proti, starpību starp SPRK aktuālo un 2021.gada 2. pusgada tarifu.

Šis atbalsts būs pieejams arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam vai apsaimniekotājam, kas dabasgāzi nodod tālāk izmantošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām, vai arī dabasgāzi izmanto siltuma ražošanai, un siltums tiek nodots šīm mājsaimniecībām. Norādāms, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir pienākums maksas samazinājumu piemērot norēķinos ar daudzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām, piesakoties pie dabasgāzes tirgotāja maksas samazinājuma saņemšanai ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša pēdējam datumam, no kura sākot piemērojams maksas samazinājums, iesniedzot apliecinājumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām un viņu patēriņu.

Valsts atbalsts paredz, ka maksas samazinājuma apmērs par vienu kWh ir atkarīgs no dabasgāzes patēriņa, proti:

  • ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kWh - 5269 kWh jeb 21 m3 - 500 m3, valsts segs 0,03045 EUR par vienu kWh bez PVN;
  • ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir virs 5269 kWh jeb 500 m3, valsts segs 0,02279 EUR par vienu kWh bez PVN.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" papildus var veikt gazificēto objektu fizisku apsekošanu, pārbaudot skaitītāja rādījumus. Ja tiek konstatēts, ka rādījumi ir sniegti nepatiesi, valsts atbalsts netiks piemērots.

Detalizēti atbalsta pasākumu nosacījumi ietverti š.g. 29. janvārī apstiprinātajos grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", un grozījumos Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", un grozījumos Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi".

Vienlaikus Ekonomikas ministrija atgādina, ka valdība jau 2021. gada rudenī un beigās apstiprināja vairākus atbalsta pasākumus elektroenerģijas cenu pieauguma mazināšanai – palielināja atbalstu aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rada risinājumu OIK straujākai samazināšanai no 2022. gada.

Tāpat ministrija atgādina, ka energoresursu cenu straujā pieauguma mazināšanai valdība lēmusi paplašināt arī sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti – no š.g. 1. janvāra līdz 30. aprīlim ģimenes ar bērniem saņems 50 eiro mēneša pabalstu par katru bērnu, tai skaitā studējošie līdz 24 gadu vecumam; savukārt seniori un cilvēki ar invaliditāti saņems 20 eiro mēneša pabalstu. Tāpat valsts piešķīrusi mērķdotāciju pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstu izmaksai līdz šā gada beigām. Papildu informācija par šiem atbaksta pasākumiem pieejama Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!