Ekonomisti par ražošanu: tuvākā nākotne ir risku pilna  (2)

"Aizvadītā gada apstrādes rūpniecības rezultāti izskatās kā citāts no Nacionālā attīstības plāna optimistiskā scenārija – pieaugums bija straujš, notika strauja rūpniecības diversifikācija. Starp straujāk augošajām nozarēm pārsvarā redzam tādas, kuras klasificē kā vidēji augstu vai augstu pievienoto vērtību radošas – ķīmija, divas mašīnbūves nozares. Ja statistika ziņotu arī par elektroniku un farmāciju, arī tie būtu iepriecinoši skaitļi, tā liek domāt uzņēmumu rezultāti," salīdzina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Jāatgādina, ka 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 6,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. To ietekmēja kāpums apstrādes rūpniecībā – par 7,3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 4,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,9%.

"Latvijas ražotāji ieguva no augošā preču pieprasījuma pasaulē. Tas gan nebija viegli, ņemot vērā piegāžu ķēžu pārrāvumus, piegāžu kavēšanos, izejvielu un ražošanas komponenšu sadārdzināšanos, kā arī transportēšanas izmaksu kāpumu. Arī darbaspēka trūkuma problēma atkal lika par sevi vairāk manīt. Šiem izaicinājumiem gada nogalē pievienojās arī energoresursu cenu lēciens. Līdz šim liela daļa ražotāju ir spējusi veiksmīgi celt pārdošanas cenu, tādējādi mazinot augošo izmaksu spiedienu. Eksportējošiem uzņēmumiem zināms mierinājums ir tas, ka arī viņu konkurenti saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem. Tomēr ne visiem izdodas cenas celt, jo pieprasījums nav tik elastīgs, tāpēc var pasliktināties atsevišķu uzņēmumu finanšu rādītāji," skaidro "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs atgādina, ka decembrī gada griezumā turpināja strauji palielināties apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Par 16,7% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, savukārt vēl straujāk – eksportā realizētās produkcijas apjomi – par 25,2%. Straujāk auga ķīmiskās rūpniecības un automobiļi un piekabju ražošanas produkcijas realizācija. Jāatzīmē, ka par spīti ražošanas apjomu samazinājumam kokapstrādē, cenu kāpuma dēļ, tās realizācijas apjomi faktiskajās cenās pieauga par 21,8 procentiem. Kopumā 2021. gadā apstrādes rūpniecības apgrozījums pieauga par 21,4%. Nedaudz mērenāk auga realizācija vietējā tirgū, savukārt straujāk – eksportā.

"Savukārt 2022. gads uzsākts ar smagu izaicinājumu nešļavu – samilzušas enerģijas cenas, omikrons atsijā arvien kuplāku skaitu darbinieku – strādātāju rindas rūk. Droši vien vīrusa sezonas beigšanos, ja ne kovida galēju kapitulāciju, ar nepacietību gaida ikviens ražotājs, pat tie, kuri ražo pandēmijas periodā pieprasītas preces – dezinfekcijas līdzekļus, uztura bagātinātājus un citas," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Finanšu ministrijā norāda, ka šā gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena "NordPool" biržā bija 144 eur/KWh, kas ir par 31% mazāk nekā mēnesi iepriekš, taču joprojām šāds cenas līmenis uzskatāms par ļoti augstu un ir par 169% augstāks nekā pērnā gada janvārī. Tik augsts cenu līmenis arvien vairāk ietekmēs Latvijas rūpniecību, uzņēmumiem slēdzot jaunus līgumus ar paaugstinātiem elektrības tarifiem.

Apstrādes rūpniecības produkcijas reālie apjomi 4. ceturksnī nedaudz palielinājās, vienlaikus apgrozījums cenu kāpuma dēļ auga krietni straujāk. Apgrozījuma izaugsmi šoreiz īpaši labi raksturo ironiskas piezīmes par vidējo temperatūru slimnīcā, jo tas slēpj divus atšķirīgus stāstus – iekšējā tirgū vērojams kritums, savukārt ieņēmumi no pārdošanas ārvalstu tirgos turpināja palielināties.

Kritums iekšējā tirgū, visticamāk, saistāms ar stingrākiem ierobežojumiem oktobrī un novembrī, kas vājinājis tirdzniecību kopumā, tostarp pieprasījumu pēc vietējiem ražojumiem. Decembrī pārdošanas iespējas uzlabojās, labāk sekmējās arī ražotājiem, tomēr ceļu pārskrēja cits melns kaķis – vakcinācijas prasības darba vietās un saslimstība (tajā skaitā kontaktpersonu ierobežojumi). Šie aspekti radīja jaunus izaicinājumus ražošanas procesu uzturēšanā – sak', būtu kam preci pārdot, bet nav ražotāju. Šis viss nācis klāt jau iepriekš zināmajam, ražošanu būtiski ietekmējošajam "svētku komplektam" – ieilgušajiem globālajiem piegāžu ķēžu traucējumiem un visa veida izmaksu sadārdzinājumiem.

2022. gads uzsākts ar smagu izaicinājumu nešļavu – samilzušas enerģijas cenas, omikrons atsijā arvien kuplāku skaitu darbinieku – strādātāju rindas rūk. Droši vien vīrusa sezonas beigšanos, ja ne kovida galēju kapitulāciju, ar nepacietību gaida ikviens ražotājs, pat tie, kuri ražo pandēmijas periodā pieprasītas preces – dezinfekcijas līdzekļus, uztura bagātinātājus un citas.

1. attēls. Apstrādes rūpniecības izlaide (fiziskā apjoma indekss) un apgrozījums, 2019=100%

Avots: Centrālās statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini.

Aizvadītā gada apstrādes rūpniecības rezultāti izskatās kā citāts no Nacionālā attīstības plāna optimistiskā scenārija – pieaugums bija straujš (7,6%), notika strauja rūpniecības diversifikācija. Starp straujāk augošajām nozarēm pārsvarā redzam tādas, kuras klasificē kā vidēji augstu vai augstu pievienoto vērtību radošas – ķīmija, divas mašīnbūves nozares. Ja statistika ziņotu arī par elektroniku un farmāciju, arī tie būtu iepriecinoši skaitļi, tā liek domāt uzņēmumu rezultāti.

Pērnā gada decembrī ražošana gada griezumā auga par 5,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu par 2,1%. Savukārt 4.ceturksnī attiecīgie skaitļi bija 3,7% un 0,3%. Tātad ražošanas kāpuma temps pamazām noplaka pēc kopumā ļoti sekmīga gada.

Visstraujāk augošā nozare pērn kopumā bija autobūve, kas Latvijas gadījumā ir galvenokārt detaļu ražošana, bet arvien vairāk arī lietošanai gatavu transportlīdzekļu – ielu tīrāmo mašīnu, speciāli aprīkotu mikroautobusu būve. Tās kāpums par 34,5% lielā mērā atspoguļo "automātisku" atgūšanos pēc pandēmijas, taču ir noticis arī kas vairāk, decembrī ražošanas apjoms jau par ceturto daļu pārsniedza 2019. gada vidējo līmeni. Tas ir ievērības cienīgi, jo Eiropā autobūve joprojām piedzīvo grūtības, ko radījis komponentu trūkums. Lielā mērā tas skaidrojams ar specializāciju uz speciālās tehnikas un kravas auto komponentēm, to ražotājus mikroprocesoru deficīts skāris mazāk. 2020. gada īpatnējā rakstura dēļ ir vērts salīdzināt apakšnozaru aizvadītā gada sniegumu arī ar 2019. gadu. Šādā griezumā autorūpniecība ir augusi par 11%.

Otra straujāk augošā starp nozarēm ar zināmiem datiem pērn bija ķīmiskā rūpniecība, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu auga par 24,9%, bet divu gadu griezumā par 28%. Nozare kļūst ne vien lielāka, bet arī skaistāka – tajā aug kosmētikas īpatsvars, turklāt viens no šiem uzņēmumiem – "Kinetics Nail Systems", tikko paziņoja, ka startēs biržā, kas jau sekmīgi ir izdevies "Madara Cosmetics". Mēbeļu ražošanā pērnais gads izskatās izcili (+24,3%), bet pērnā gada bronzas medaļas ieguvējai kāpums divu gadu griezumā ir 23%.

Tūlīt aiz izaugsmes pirmā trijnieka ir mašīnu un iekārtu ražošana, kurai pērnā gada iespaidīgie +23,2% daļēji ir 2020. gada satricinājumu "nopelns", divos gados tā augusi par 18%. Citām nozarēm pieaugums pērn ir mazāks, bet dažām vienalga ļoti cienījams, piemēram, poligrāfija augusi par 15,9%, tai arī ir vislabākā ilglaicīgā tendence, kāpums trīs gados (pret 2018. gadu) ir 33%.

Visvājākais sniegums pērn bija iekārtu remontā un uzstādīšanā – kritums par 8,6%. Pērnā gada ietvaros gan vērojama stabilizācija, izlaide gada otrajā pusē bija lielāka nekā pirmajā, šogad nozarei noteikti palīdzēs aviosatiksmes atjaunošanās, varbūt nedaudz uzlabosies situācija tranzītā, var cerēt arī uz augošām investīcijām iekārtās citās rūpniecības nozarēs, vismaz uzņēmumu aptaujas uzrāda lielu apņēmību investēt. Vēl neliels kritums bija pārtikas ražošanā (-0,5%), šogad cerēsim uz investīciju projektu atdevi. Gandrīz nemainīga pārtikas ražošana ir bijusi arī divu un trīs gadu laikā, kritums attiecīgi par 1% un 2%, nekas gan nevar sacensties ar dzērienu ražošanas ilglaicīgo stabilitāti, tai attiecīgie skaitļi ir 0% un 0%. Salīdzinājumā ar 2020. gadu dzērienu ražošana auga par 9,9%. Lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē kokapstrādē pieaugums pērn bija zem vidējā (+3,7%) un tā ir arī galvenais risku avots šī gada sniegumam.

2022. gada sākumā nākotnes aina ir pretrunīga. Provizoriski vērtējot, apstrādes rūpniecības pieaugums šogad varētu būt apmēram puse no pērnā gada tempa. Uzņēmumu sniegtais pasūtījumu portfeļa vērtējums ir tālu virs vēsturiski vidējā, bet prognozes par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē – nedaudz uz pesimistisko pusi. Šķietami ar roku aizsniedzamās pandēmijas beigas sola mazākas rūpes ar darbinieku slimošanu un sanitārajiem pasākumiem, kā arī iepirkumu puses sarežģījumu pakāpenisku atrisināšanos. Taču šis ilgi gaidītais notikums varētu arī nozīmēt vājāku pieprasījumu, jo lielāku daļu izdevumu patērētāji veltīs pakalpojumiem, nevis precēm. Nedaudziem, bet svarīgiem uzņēmumiem nozīmīgs risks ir iespējamas ekonomiskās sankcijas starp ES un Krieviju.

Turklāt rūpniecībai kopumā nozīmīgs risks, bet atsevišķiem uzņēmumiem pat milzu galvassāpes ir enerģijas cenas. Situācija apakšnozarēs ir ļoti dažāda. Kokapstrāde maksā apmēram pusi apstrādes rūpniecības kopējā elektrības rēķina, taču tirgi joprojām ir gatavi maksāt ļoti labu cenu par produktiem. Lai arī kopš septembra cenas slīd lejup, decembrī tās joprojām bija 42% virs 2019. gada līmeņa. Metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika par elektrību maksā mazāku daļu apgrozījuma nekā nozare kopumā, turklāt to noieta tirgi izskatās diezgan labvēlīgi. Būvmateriālu ražotāji ir energoietilpīgi, taču, tā kā to tirgus ir izteikti reģionāls, tiem ir labas iespējas palielināt cenas, piemēram, gadu mijā strauji sadārdzinājās cements. Īpaša situācija ir AS "Valmieras Stikla šķiedra", par ko jau rakstījuši mediji – uzņēmums patērē daudz enerģijas, tas ir lielākais gāzes patērētājs apstrādes rūpniecībā. Tā tirgi ir izteikti globāli, liela daļa pārdošanas ir tādās valstīs kā ASV, kur enerģija ir daudz lētāka.

Latvijas patērētāji jau ir saņēmuši dāsnu palīdzību no valsts, kas lielai daļai iedzīvotāju pat pārsniedza papildu izdevumus par enerģiju. Taču uzņēmumi, atšķirībā no fiziskajām personām, nepiedalās vēlēšanās, varbūt tāpēc atbalsts nav tik dāsns. Par papildu atbalstu vēl notiek sarunas starp uzņēmumiem, asociācijām un Ekonomikas ministriju. Nav šaubu, ka valstij ir iespējas sniegt palīdzīgu roku. Piemēram, Francijā, kur lielākais elektrības ražotājs (EDF) pieder valstij, tāpat kā Latvijā, tas ir pazeminājis elektrības cenu atsevišķiem lielajiem klientiem, to pamatojot ar paša EDF ilglaicīgajām interesēm. Varbūt šādu iespēju var izmantot arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar gana labu kāpumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ražošanas apjomi decembrī pieauga par 5.9% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmās cenās), salīdzinot ar gadu iepriekš. Savukārt salīdzinājumā ar novembri produkcijas apjoms bija par 2.1% lielāks.

Salīdzinot ar situāciju 2020.gada beigās, spēcīgs sniegums bija vērojams gatavo metālizstrādājumu, iekārtu un mehānismu, tekstilizstrādājumu un ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā. Izlaides apjomi auga vairumā apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Savukārt kritums turpinājās koksnes un tās produktu, kā arī metālu ražošanā. Kokapstrādes uzņēmumi gada nogalē pieredzēja nelielu pieprasījuma vājināšanos, ko veicināja piepildītās noliktavas atsevišķos noieta tirgos. Aptauju dati rāda, ka pasūtījumu apjoms šī gada sākumā atkal atgūstas.

2021. gadā kopumā apstrādes rūpniecības nozare spēja saražot par 7.3% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt nozares apgrozījums augošo cenu ietekmē bija par 21% lielāks. Vairāk nekā divas trešdaļas no produkcijas apgrozījuma veidoja eksports. Gadā kopumā nozares sniegumu visvairāk veicināja koksnes un tās produktu, tai skaitā mēbeļu, gatavo metālizstrādājumu, iekārtu un mehānismu, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjomu pieaugums.

Latvijas ražotāji ieguva no augošā preču pieprasījuma pasaulē. Tas gan nebija viegli, ņemot vērā piegāžu ķēžu pārrāvumus, piegāžu kavēšanos, izejvielu un ražošanas komponenšu sadārdzināšanos, kā arī transportēšanas izmaksu kāpumu. Arī darbaspēka trūkuma problēma atkal lika par sevi vairāk manīt. Šiem izaicinājumiem gada nogalē pievienojās arī energoresursu cenu lēciens. Līdz šim liela daļa ražotāju ir spējusi veiksmīgi celt pārdošanas cenu, tādējādi mazinot augošo izmaksu spiedienu. Eksportējošiem uzņēmumiem zināms mierinājums ir tas, ka arī viņu konkurenti saskaras ar tādiem pašiem izaicinājumiem. Tomēr ne visiem izdodas cenas celt, jo pieprasījums nav tik elastīgs, tāpēc var pasliktināties atsevišķu uzņēmumu finanšu rādītāji.

Gaidāms, ka arī šī gada laikā izaicinājumu netrūks, un tie lielākoties būs tie paši. Piegāžu ķēžu saspīlējumi ir izrādījušies noturīgāki, nekā gaidīts. To veicina joprojām nepamierinātais preču pieprasījums, kā arī piedāvājuma puses ierobežojumi. Nepalīdz, piemēram, Ķīnas nulles tolerance pret Covid-19, kas izpaužas ļoti stingros pasākumos, apturot vai būtiski ierobežojot preču ražošanu un/vai transportēšanu. Omikrona vilnis, kas veļas pāri pasaulei, inficē vai aizsūta karantīnā darbiniekus, liekot šķēršļus ražošanas nepārtrauktībai. Piegāžu ķēžu saspīlējumu indekss pasaulē decembrī joprojām bija ļoti tuvu vēsturiski augstākajam punktam. Gaidāms, ka situācija pavasarī varētu sākt uzlaboties, bet tas nenotiks ātri. Ja nepiedzīvosim jaunu mutāciju veidošanas, tad varam cerētu uz pandēmijas atkāpšanos. Tas veicinās patēriņa pāreju no precēm uz pakalpojumiem, kas savukārt ierobežos pieprasījumu pēc patēriņa preču ražojumiem. Savukārt investīciju un būvniecības aktivitātes pieaugums reģionā sekmēs pieprasījuma pēc būvmateriāliem un investīciju precēm. Krievijas un Ukrainas konflikta saasināšanās ir risks ne tikai ekonomikai kopumā, bet arī apstrādes rūpniecībai, jo var ietekmēt gan pieprasījumu, gan arī noturēt energoresursu cenas augstā līmenī ilgāk.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par ražošanas apjomiem 2021. gadā liecina, ka rūpniecībā kopumā izaugsme sasniedza 6,5%, kas ir lielākā izaugsme kopš 2017. gada, tostarp apstrādes rūpniecībā 7,3%, ieguves rūpniecībā 4,7%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē pieaugums bija 2,9%. Izaugsmi rūpniecībā noteica gan zemā bāze 2020. gadā, kad rūpniecības nozari pirmo reizi skāra pandēmija, gan spēcīgais pieprasījums 2021. gadā vietējā un ārējā tirgū. Pērn rūpniecības izlaide par 4,6% pārsniedza arī pirmspandēmijas 2019. gada līmeni.

Pērnā gada decembrī apstrādes rūpniecībā izaugsme bija 5,9% apmērā, elektroenerģijas un gāzes apgādē pieaugums sasniedza 18%, kas ir augstākais pieaugums kopš 2021. gada aprīļa, turpretī, ieguves rūpniecībā bija kritums par 11,5%, kas, savukārt, ir lielākais ražoto apjomu samazinājums kopš 2020. gada jūnija.

Apstrādes rūpniecības pieaugumu 2021. gada decembrī nodrošināja tekstilizstrādājumu (+42,2%), ķīmisko vielu un produktu (+42,4%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu (+33,3%) un automobiļu, piekabju un puspiekabju (+36,2%) ražošanas apjomu pieaugumi. Par 39,6% pieauguši arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas darbi. Minētās nozares kopā veido 11% no kopējās rūpniecības izlaides, taču lielie pieaugumi nodrošināja visas apstrādes rūpniecības izaugsmi pērnā gada decembrī.

Tikmēr kokrūpniecībā, kuras īpatsvars Latvijas rūpniecībā ir 22%, 2021. gada decembrī fiksēts samazinājums 10,5% apmērā, bet pārtikas produktu ražošana kopš 2021. gada aprīļa neuzrāda būtiskas ražoto apjomu izmaiņas, decembrī izlaidei palielinoties par 1% pret 2020. gada decembri.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par uzņēmumu katlu mājām un koģenerācijas stacijām liecina, ka vislielākos kurināmā apjomus patērē kokrūpniecība un pārtikas ražošana, tādējādi kurināmā sadārdzināšanās vairāk var ietekmēt tieši šīs nozares.

Šā gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena "NordPool" biržā bija 144 eur/KWh, kas ir par 31% mazāk nekā mēnesi iepriekš, taču joprojām šāds cenas līmenis uzskatāms par ļoti augstu un ir par 169% augstāks nekā pērnā gada janvārī. Tik augsts cenu līmenis arvien vairāk ietekmēs Latvijas rūpniecību, uzņēmumiem slēdzot jaunus līgumus ar paaugstinātiem elektrības tarifiem.

Apstrādes rūpniecībā ražošanas cenas pērnā gada decembrī pieaugušas par 18,7% un divciparu skaitļa pieaugums vērojams kopš 2021. gada jūnija. Tostarp lielākie sadārdzinājumi ir kokrūpniecībā (40%), papīra un to izstrādājumu (22%), ķīmisko vielu un produktu (29,3%), metālu (32,1%) un gumijas un plastmasas izstrādājumu (17,8%) ražošanā.

Elektroenerģijas un gāzes saražotie apjomi 2021. gada decembrī auguši par 18%, tostarp elektroenerģija ražota par 30% vairāk nekā 2020. gada decembrī. Hidroelektrostacijās ražotie apjomi auguši par 58,1%, bet koģenerācijas staciju izlaide par 17,1%. 2021. gadā elektroenerģija saražota par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc lielā elektroenerģijas importa īpatsvara 2021. gada oktobrī un novembrī, decembrī eksporta apjomi ir kāpuši un atpaliek vairs tikai par 15% no importētajiem apjomiem.

Eiropas Komisijas dati par patērētāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences indeksu rāda, ka Latvijas apstrādes rūpnieku noskaņojums šā gada janvārī, pēc sarukuma pērnā gada novembrī un decembrī, ir uzlabojies un ir nedaudz zem vidējā līmeņa, taču krietni augstāks, salīdzinot ar 2021. gada sākumu, bet zemāks nekā maijā un jūnijā, kad indekss pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Turpretī Eiropas Savienības kopējais rūpnieku noskaņojums kopš 2021. gada maija pārsniedz pirmskrīzes līmeni un nav būtiski mainījies, kas liecina, ka pandēmijas ietekme uz nozari kļūst arvien mazāka, kaut gan Latvijā joprojām ierasta situācija ir ražošanas jaudas samazināšana darbinieku slimošanas dēļ.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2021. gada decembrī pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 8,8% lielāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem pieaugums bija mērenāks – par 5,9 procentiem.

Decembrī gada griezumā pieaugums bija vērojams lielākajā daļā apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Atbilstoši devumam nozares izaugsmē straujāk auga ķīmiskās rūpniecības (+46%, salīdzinot ar 2020. gada decembri) un gatavo metālizstrādājumu (+21,2%) apakšnozaru ražošanas apjomi. Tāpat arī pozitīvs ieguldījums nozares izaugsmē bija poligrāfijas (+44,7%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu (+37,7%) un automobiļu un piekabju (+37,8%) ražošanas nozarēm. Mērenāk pieauga arī otras lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – pārtikas produktu ražošanas apjomi.

Savukārt decembrī trešo mēnesi samazinājās lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrādes ražošanas apjomi. Decembrī turpināja samazināties arī metālu ražošanas apakšnozares apjomi.

Kopumā 2021. gadā apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi, pēc neizlīdzinātiem datiem, bija par 7,5% lielāki nekā pirms gada. To būtiski ietekmēja kokapstrādes un ķīmiskās rūpniecības izaugsme. Kopumā gadā ievērojami pieauga arī gatavo metālizstrādājumu, automobiļu un piekabju, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi.

Decembrī gada griezumā turpināja strauji palielināties apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Par 16,7% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi, savukārt vēl straujāk – eksportā realizētās produkcijas apjomi – par 25,2%. Straujāk auga ķīmiskās rūpniecības un automobiļi un piekabju ražošanas produkcijas realizācija. Jāatzīmē, ka par spīti ražošanas apjomu samazinājumam kokapstrādē, cenu kāpuma dēļ, tās realizācijas apjomi faktiskajās cenās pieauga par 21,8 procentiem. Kopumā 2021. gadā apstrādes rūpniecības apgrozījums pieauga par 21,4%. Nedaudz mērenāk auga realizācija vietējā tirgū, savukārt straujāk – eksportā.

Noturīgs pieprasījums lielākajos Latvijas preču noieta tirgos saglabā iespējas apstrādes rūpniecības uzņēmumiem turpināt uzrādīt labus izaugsmes rādītājus. Vienlaikus jāatzīmē, ka nozarei 2022. gadā būs izaicinājums saglabāt pagājušā gada izaugsmes tempus, ņemot vērā augstās energoresursu cenas, kā arī Covid-19 saslimstību un neskaidrību ar tās ierobežošanas tempiem.