KM pavēstīja, ka, īstenojot Nacionālās akustiskās koncertzāles projektu Rīgas Kongresu namā, valsts varētu finansēt starptautiska metu konkursa norisi un ēkas pārbūves projektēšanas darbus, kā arī apzināt iespējas būvniecības darbiem piesaistīt starptautisku, tostarp Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Tāpat Valsts kase Rīgas domei var izsniegt aizdevumu Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības darbu veikšanai, kas pēcāk tiek izmaksāts nomas maksas veidā.
Jau ziņots, ka koalīcija 7.februārī atbalstīja Nacionālās akustiskās koncertzāles attīstīšanu Rīgas Kongresu namā, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Šāda politiskā izšķiršanās koalīcijas sanāksmē panākta pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) sniegtās informācijas uzklausīšanas un plānots, ka valdība par šo jautājumu lems tuvākajā laikā, norādīja premjers.
Kā ziņots, Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja vienojusies par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei.
Puntulis iepriekš atzīmēja, ka akustiskās koncertzāles projekts Rīgā ir būtiskākā prioritāte viņa amatā, turklāt tā realizācija ir ierakstīta arī valdības deklarācijā.
"Attīstības komitejā pieņemtais lēmums šai valdībai būs jau trešais mēģinājums pietuvoties koncertzālei, bet, atceroties Raiņa lugas "Zelta zirgs" motīvus - tas iedvesmo! Jau tuvākajā laikā KM virzīs to uz Ministru kabinetu," iepriekš norādīja Puntulis.
Jau vēstīts, ka pērn februārī Latvijas Arhitektu savienība (LAS) sāka analizēt 36 potenciālās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes Rīgā. Atlasi veica LAS padomes īpaši izveidota profesionāļu komisija.
Savukārt pagājušā gada vasarā valdība apstiprināja nacionālās koncertzāles projekta attīstību Elizabetes ielā 2, kur kādreiz atradās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja, vēlāk - "Pasaules Tirdzniecības centrs".