Ģeopolitiskie riski apēno citādi visnotaļ saulaino eksporta ainu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 35,2%. Kopumā 2021. gadā eksporta vērtība pārsniedza iepriekšējā gada rādītāju par 24%. Ekonomikas ministrijas ieskatā, pieprasījums noieta tirgos ir stabils un tas vieš cerību, ka arī šogad eksports turpinās augt. Tomēr joprojām nenoteiktība par Covid-19 globālo izplatību, kā arī augstās energoresursu cenas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempu.

2021.gada nogalē eksporta un importa cenas bija par aptuveni 20% augstākas nekā gadu iepriekš. Labā ziņa - izskatās, ka eksporta pusē gada pēdējos divos mēnešos auga ne tikai cenas, bet arī fiziskie apjomi, atzīmē “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Decembrī eksporta sniegumu eiro izteiksmē visvairāk palīdzēja uzlabot minerālprodukti (kāpums 3.8 reizes), kas izskaidroja gandrīz trešo daļu no kopējā kāpuma. CSP ziņo, ka šajā grupā visstraujāk audzis dabasgāzes eksports. Turklāt, izskatās, ka ne tikai cenu pieauguma ietekmē, bet arī apjomos. Nozīmīgu devumu kopējā eksporta pieaugumā veidoja arī ķīmiskās rūpniecības produkti (+71%), metāli un to izstrādājumi (+81%), kā arī koksne un tās izstrādājumi (+18%). Visās šajās preču grupās vērojams arī straujš, vismaz divu ciparu izteiksmē rakstāms cenu kāpums. Neskatoties uz augstākām cenām, eksportētājiem izdevās palielināt ķīmisko produktu fizisko apjomu, savukārt koksnes eksporta apjomi, visticamāk, saruka. Eksporta vērtības pieaugumu visbūtiskāk decembrī ierobežoja dzērienu un graudaugu eksporta samazinājums. Attiecībā uz lauksaimniecības produkciju, izskatās, ka pat augstās cenas nespēj kompensēt šī gada ražu apjoma un kvalitātes kritumu.

Gads kopumā gan eksportā, gan importā ir mērāms ar plus zīmi. Augošais preču pieprasījums pasaulē un straujais cenu kāpums palīdzēja sasniegt jaunus apgrozījuma rekordus, viņa secina.

“Kā noturēt sasniegto un saglabāt izaugsmi” varētu būt šā gada galvenais motīvs eksportā, saka AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis. Pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējai. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. “Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare,” viņš komentē.

Saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs un transportēšanas jaudās saglabājas būtiski un arī šogad sagādās galvassāpēs gan ražotājiem, gan eksportētājiem. “Tomēr dažādās Eiropas ražotāju aptaujās ir parādījušies signāli tam, ka situācija sāk lēnām uzlaboties. Neskatoties uz to, ka omikrona izplatība pasaulē īslaicīgi apdraud darbu nepārtrauktību darbinieku slimošanas dēļ, daudzās valstīs ierobežojumi šobrīd tiek mīkstināti, jo slimnīcu noslodze aug daudz mērenāk nekā saslimušo skaits. Lai gan ražotāji daudzviet ir bažīgi par šī brīža situāciju, optimisms par nākamo gadu janvārī ir audzis. Piegāžu problēmu atslābšanu apdraud Ķīnas nepiekāpīgi stingrie vīrusa ierobežošanas pasākumi, kas tiek iedarbināti pat pie mazākās vīrusa izplatības. Ķīna ir ļoti būtisks posms globālajās piegāžu ķēdēs,” norāda Buceniece.

Pandēmijas ierobežojumiem un valdību atbalsta pasākumiem mazinoties, preču pieprasījums šogad vairs tik strauji neaugs. Gaidāms, ka iedzīvotāji visā pasaulē sāks vairāk tērēt iepriekš mazāk pieejamajiem pakalpojumiem. “Liela daļa izaicinājumu mūsu preču eksportētājiem, protams, ir tādi paši kā konkurentiem, bet viena no atšķirībām ir algu kāpums, kas Baltijā ir straujāks nekā citur Eiropā. Tālākā nākotnē darba tirgus izaicinājumi var ierobežot eksporta apjomus. Riskus var mazināt, tālredzīgi investējot,” uzsver ekonomiste.

Riski un alternatīvo scenāriju klāsts ir paplašinājies, kas ne tikai eksporta, bet arī visas ekonomikas prognozes var strauji ievadīt citā gultnē, atzīst Gašpuitis.

Riski veidojas attiecībā gan uz eksporta tirgiem Krievijas un pārējo NVS tirgu virzienā, gan nozarēm, kuras atkarīgas no Krievijas izejvielām. Ekonomikas eirozonā izaugsme būs pakļauta arī pieaugušās inflācijas un sekojošo ierobežošanas pasākumu iespējamām kļūmēm.

“Īstermiņā individuāli uzņēmumi būs spiesti risināt arī infekcijas plašo izplatību, kas pakļaus to darbības pārrāvuma riskam. Lai arī iezīmējas pozitīvas vēsmas, šogad vēl būs jūtams spiediens no dažādu komponenšu trūkuma un augstajām izejvielu cenām. Tādēļ lielāks fokuss atkal būs jāpievērš izmaksu un konkurētspējas jautājumiem, lai noturētu ne tikai esošo vietu tirgū, bet to palielinātu. Šķiet, ka šogad turpinās mazināties Krievijas tirgus nozīme, kas pērn noslīdēja no 3. uz 5. vietu. Savukārt nostiprināsies Apvienotās Karalistes un Vācijas pozīcijas, kas pērn pacēlušās attiecīgi uz 2. un 4. vietu. Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, iespējas plašāk nāktos izmantot citām nozarēm, piemēram, pārtikas industrijai, jo galveno eksporta apjomu šajā tirgū veido kokrūpniecības produkti,” spriež “SEB bankas” eksperts.

2021. gads preču eksportētājiem bija lielisks, šis gads būs sarežģītāks, norāda “Luminor” bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Pandēmijas laika globālās ekonomikas nesabalansētības mazināšanās var pazemināt atsevišķu eksportpreču cenas. Lielāko centrālo banku monetārās politikas maiņa pazeminās pasaules ekonomikas temperatūru. Taču pats svarīgākais – ierastā pasaules kārtība ir apdraudēta, tas jau tuvākajā laikā var tieši ietekmēt Latvijas eksportu uz trim svarīgām partnervalstīm.

Viņš sīkāk analizē vairākus Latvijas tirdzniecības partnerus un iespējamo attiecību maiņu globālo notikumu kontekstā.

“Brīdī, kad publicēs janvāra ārējās tirdzniecības datus, būs jau lielāka skaidrība par Krievijas armijas mobilizācijas radītās spriedzes atrisinājumu miera vai bruņota konflikta virzienā. Šobrīd ir nenoteiktības augstākais punkts. Eksperti kā ļoti nelāgu ziņu uzskata Krievijas līderu atteikšanos šogad piedalīties Minhenes drošības konferencē, kas plānota 18.-20. februārī.

Vai ir iespējams vispārējs ekonomiskais embargo, kādu ASV vēsturiski ir uzturējusi attiecībā pret Kubu, kas aizliegtu jebkādu tirdzniecību un pat ceļošanu? Šāds variants netiek pat apspriests. Taču sankcijas var būt ļoti nopietnas. Brīdī, kad ir vai tiks apdraudēti Eiropas drošības pamati, Eiropas valstis būs gatavas uzņemties lielu ekonomisko cenu. Latvijai kā vēsturiski ar Krieviju saistītai valstij šī cena būtu lielāka. Radikālākais scenārijs, ko var uzskatīt par ticamu, būtu pieejas liegšana Krievijas bankām ASV dolāru norēķiniem un atslēgšana no SWIFT sistēmas. Tas ievērojami apgrūtinātu ārējo tirdzniecību, taču nepadarītu neiespējamus norēķinus, jo īpaši starp bankām, kurām ir sadarbības pieredze un savstarpēja uzticēšanās. Teorētiski nevar izslēgt “gāze pret Mildronātu un šprotēm” scenāriju jeb bartera tirdzniecību, taču tas būtu riskanti gan no praktiskā, gan reputācijas viedokļa,” iezīmē Strautiņš.

Tomēr nav sagaidāms, ka pilnīgi apstāsies jebkāda ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju. Taču, viņaprāt, ir svarīgi zināt, kas veido eksportu uz Krieviju un kādi uzņēmumi ir pakļauti lielākajam riskam. 2021. gadā eksports uz Krieviju veidoja 1,196 miljardus eiro, kas bija 7,3 % no kopējā eksporta. Šī daļa ir pakāpeniski samazinājusies kopš 2013. gada, kad tā bija 11,6%.

Kopsumma šajā gadījumā nozīmē ļoti maz, ir jāvērtē galvenās pozīcijas. Diemžēl Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, nav pieejami precīzi dati par mūsu valstī ražoto preču eksporta un reeksporta dalījumu. Ir jāizlīdzas ar to, kas ir zināms par nozarēm un uzņēmumiem, atzīmē eksperts.

Jau kopš 2008. gada lielākā pozīcija eksportā uz Krieviju ir alkohols (pērn: 25% jeb 304 miljoni eiro), kas gandrīz pilnībā ir reeksports. Latvijā ražoti dzērieni tiek eksportēti, taču to tirgi ir galvenokārt Baltija, ES un ASV. Vēl 11% jeb 137 miljonus eiro no eksporta uz Krieviju veido elektronika, audio un video tehnika. Vadošajiem nozares uzņēmumi pārdot Krievijā, taču, saskaņā ar nozares pārstāvja teikto, Latvijā ražotās preces varētu būt vien “daži procenti” no CSP datos redzamās summas. Turklāt uzņēmumi, kas ražo un eksportē elektroniku uz Krieviju, šobrīd par pieprasījuma trūkumu nesūdzas.

Lielākie riski preču eksportam ir divās pozīcijās – mašīnbūve (186 miljoni) un medikamenti (95 miljoni). Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs vairākiem mašīnbūves uzņēmumiem, piemēram, “RER”, “DLRR”, šī sadarbība ir mantojums no laikiem, kad visā PSRS darbojās vienotas tehnoloģiskās platformas dzelzceļa u.c. nozarēs. Nav šaubu, ka ārējās tirdzniecības datos redzamais medikamentu eksports ir ļoti tuvs faktiskajam Latvijā ražoto produktu eksportam uz Krieviju. Nozīmīgs tirgus Krievija joprojām ir apģērbu un audumu ražotājiem, šādas preces uz turp pērn eksportēja par 79 miljoniem eiro, kā arī plastmasas izstrādājumu ražotājiem (65 miljoni).

Pēc Strautiņa domām, ļoti iespējams, ka tiktu pastiprinātas sankcijas arī pret Baltkrieviju kā pret valsti, kura atbalsta Krievijas darbību. Tā ir ceļa mērķis 1,1% no Latvijas preču eksporta. Tirdzniecībā uz šo valsti svarīgākā ir farmācija (13%), optika, mērierīces un tamlīdzīga aparatūra (13%), mašīnbūves produkti (12%), kā arī plastmasas izstrādājumi (12%).

Savukārt nekādas sankcijas pret Ukrainu noteikti nav gaidāmas, taču ir skaidrs, ka sadarbība ar šo valsti būtu ļoti apgrūtināta, ja pret to tiktu vērsts liela mēroga uzbrukums. Eksports uz Ukrainu pērn veidoja 1,4% no kopējā preču eksporta, šī daļa jau ilgāku laiku ir svārstījusies bez noteiktas tendences. Šeit dominē tās pašas preces, kas eksportā uz Krieviju, tikai citā secībā. 18% veido medikamenti, 16% dzērieni, citu pozīciju daļa ir daudz mazāka.

Ir svarīgi arī zināt, cik lielu daļu šis trīs valstis kopā veido atsevišķu produktu eksportā. Tās veido vairāk nekā pusi vairākās apjoma ziņā mazās sadaļās, kā ādas izstrādājumi, pērles, ķīmiskās štāpeļšķiedras, speciāli audumi, alvas izstrādājumi. No lielajām sadaļām šo valstu kopējā daļa nozīmīgākā ir dzērienu eksportā (63%), kas, kā jau teikts, gandrīz pilnībā ir reeksports. Farmācijas eksportā šī daļa ir 29%, bet mašīnbūves eksportā 23%, akcentē Strautiņš.

“Eksports uz bijušās PSRS valstīm veido sarūkošu daļu mūsu ekonomikas, taču tas joprojām ir nozīmīgs risku avots. Turklāt riski ir saistīti ne tikai ar eksportu, bet arī importu, pirmkārt dabasgāzi, kuras piegāde no citiem avotiem būtu gan dārga, gan tehniski sarežģīta, lai arī vairs neiespējama kā laikos, kad nebija termināļa Klaipēdā un gāzesvadu savienojuma starp Lietuvu un Poliju. Turklāt liela mēroga sankcijas ietekmētu mūsu partnervalstis Eiropā, līdz ar to vairāk nekā pusi eksporta. Dzīvojam ļoti lielas ekonomiskās nenoteiktības laikmetā, kad jebkādu nākotnes prognožu vērtība ir ļoti nosacīta,” rezumē Strautiņš.

Buceniece piebalso, norādot, ka starptautiskās tirdzniecības norises mūsu reģionā vairāk nekā citus gadus ietekmēs ģeopolitiskā situācija, kā arī ar to saistītās oficiālās un neoficiālās sankcijas. Lietuvas un Ķīnas diplomātiskais konflikts attiecībā uz Taivānu pagaidām nav būtiski kaitējis ne Lietuvas, ne pārējo Baltijas valstu ekonomikām. Savstarpējā tirdzniecība nav plaši attīstīta, bet riski saglabājas.

“Baltkrievijas sankcijas pagaidām vairāk skar pakalpojumu sektoru un re-eksportētājus, it īpaši minerālmēslu tranzīta biznesā Lietuvā, bet var ietekmēt arī, piemēram, koksnes importu uz Latviju. Vislielākie riski saistīti ar Krievijas un Ukrainas konflikta saasināšanos. Militāra iebrukuma gadījumā ES un ASV ir solījušas ļoti bargas sankcijas Krievijai, uz ko Krievija noteikti atbildētu ar savām sankcijām. Abpusējās sankcijas, visticamāk, ārējo tirdzniecību skartu gan tiešā veidā, gan arī netiešā veidā, ierobežojot norēķinu iespējas. Ģeopolitiskie konflikti var ne tikai ietekmēt tirdzniecības plūsmas, bet arī veicināt kopējo cenu kāpumu, it īpaši energoresursu jomā.”