Ekonomisti: valdība paklupinājusi inflāciju, bet ir lielas bažas par rudeni  (3)

"Inflāciju janvārī paklupināja valdības iejaukšanās enerģijas cenu kāpumā, kas ir īstermiņa pasākums. Galvenais cenu virzības faktors šogad joprojām būs jūtams trīs nozīmīgākajās patēriņa sadaļās – mājoklis, pārtika un transports," saka AS "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš norāda, ka tieši enerģijas un pārtikas izmaksas Latvijas vidējā patēriņa grozā veido 40%, Lietuvā 31,6%, Igaunijā 34,6%, bet eirozonā – 26,8%. "Pakalpojumos cenu pieaugums daudzviet joprojām ir piezemēts, bet tas varētu paātrināties līdz ar ierobežojumu atbrīvošanu, kad arī tur izpaudīsies enerģijas cenu, algu un citu izmaksu kāpuma ietekme. Arī pārtikas cenu sadārdzināšanās, ko virzīja izejvielu un neapstrādātas pārtikas cenu pieaugums, turpināsies jau augstāku apstrādes izmaksu pieauguma ietekmē. Labvēlīgi laikapstākļi šo tendenci nobremzēs, bet ne apstādinās. Cenu pieauguma noturību noteiks enerģijas cenu tālākā attīstība. Šā gada inflācijas prognozes ir 6,5%," komentē ekonomists.

"Inflācija lielākajā daļā Eiropas valstu pēdējā pusgada laikā ir strauji paātrinājusies, sasniedzot augstāko līmeni kopš 90. gadu sākuma. Tas skaidrojams ar strauji augošajām elektrības un dabasgāzes cenām. Enerģijas cenas sasniedza kulmināciju tieši pirms Ziemassvētkiem. Šobrīd atelpu ir snieguši labvēlīgi laikapstākļi un cenas ir sarukušas. Bet elektrības un dabasgāzes cenas tuvāko divu gadu laikā, visticamāk, saglabāsies vēsturiski augstā līmenī," viņš akcentē. Tādēļ enerģijas cenas būs galvenais faktors, kas ietekmēs inflāciju. Pēdējo 30 gadu laikā iepriekšējie lielie preču un enerģijas cenu kāpumi ir izraisījuši tikai nelielu pamatinflācijas pieaugumu. Šoreiz tas notiek apstākļos, kad izejvielu cenu pieaugums jau raisījis straujāko ražotāju cenu kāpumu kopš 1970. gadiem. To pastiprina arī pastāvošie ražošanas un transporta traucējumi, skaidro Dainis Gašpuitis.

Viņa vērtējumā situācija Eiropā kopumā ir nopietnāka nekā ASV. Daļēji tāpēc, ka reģions ir atkarīgs no gāzes apkures un padara piegādes trūkumu īpaši jūtamu. Prognozes liecinot, ka Eiropā cenas pietuvosies ierastajiem līmeņiem laika posmā no 2024. līdz 2026. gadam.

"Lai mazinātu cenu pieauguma ietekmi, daudzas valstis ir samazinājušas enerģijas nodokļus vai ieviesušas subsīdijas. Tādēļ ietekmes atšķirība uz patēriņa cenām Eiropas valstīs ir ārkārtīgi liela. Piemēram, Nīderlandē elektroenerģijas un gāzes komponente kopš augusta ir palielinājusies par vairāk nekā 40%. Attiecīgais pieaugums Vācijā līdz šim ir tikai daži procenti. Lēnākas pieauguma ietekmes dēļ arī cenu kritums atspoguļosies lēnāk. Turklāt atbalsta pasākumi ir īslaicīgi," stāsta ekonomists.

Enerģijas cenu kāpums ietekmē ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumus. "Viens no izmaksu pieauguma rādītājiem ir ražotāju cenas, kas pieaugušas par vairāk nekā 20%. Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, piemēram, enerģijas cenas eirozonā ir augušas par 70%. Neraugoties uz nelielu enerģijas cenu kritumu 2022. gada sākumā, turpmāk patēriņa cenas ietekmēs arī ražotāju izmaksu kāpums. Protams, ne viss kāpums atspoguļosies patēriņa preču sadārdzinājumā. Spēcīgais pieprasījums un atbalsta pasākumi norāda, ka uzņēmumu spēja pārnest pieaugušās izmaksas uz patērētājiem pastāv. Bet tas nebūs ilgstoši, neietekmējot patēriņu. Tā kā enerģijas cenu lielākais kāpums notika tikai ceturtajā ceturksnī, netiešā ietekme uz cenām sāks izpausties šogad. Taču grūti prognozēt tās apmērus.

Vienkārši aprēķini liecina, ka mājsaimniecību netiešajam izmaksu pieaugumam vajadzētu būt aptuveni tikpat lielam kā augstāku enerģijas cenu tiešajai ietekmei. Taču pēdējo 30 gadu laikā faktiskā netiešā ietekme ir bijusi daudz mazāka, jo enerģijas cenu kāpums ir bijis īslaicīgs un to nosedza ražotāji. Šoreiz netiešā ietekme var būt lielāka. Noturīgs augšupejas risks pieaugs, ja enerģijas cenas nesaruks atbilstoši tirgus gaidām. Turklāt, lai inflācija kļūtu noturīgi augsta, ir jāpaātrinās atalgojuma pieaugumam. Pašlaik eirozonā par to pārliecinošu pazīmju nav. Ņemot vērā prognozes, ka enerģijas cenas samazināsies, inflācija drīzumā sasniegs kulmināciju. Tas samazina risku, ka pieaugs inflācijas gaidas un prasības pēc augstāka atalgojuma. Tas atšķir Baltiju no pārējās eirozonas, jo šeit algu kāpums pārsniegs inflāciju un vidējā pirktspēja turpinās uzlaboties. Temps gan būs pēdējos gados neierasti zems, vai pat uz īsu mirkli apstāsies. Bet jā, inflācija un soļi tās ierobežošanai būs viens no lielākajiem riskiem ekonomikai šogad," spiež Dainis Gašpuitis.

Latvijas valdībai ar atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma kompensācijai ir izdevies ierobežot patēriņa cenu kāpumu un janvārī inflācija Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, pat samazinājās, jaunākos datus komentē arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Inflācija Latvijā gan joprojām saglabājas augsta. Pēc manām aplēsēm, bez valsts atbalsta pasākumiem inflācija Latvijā janvārī būtu jau ap 9%. Dabasgāze cenas palielinājās par 23,5%, iepriekš plānotā 50-90% kāpuma vietā, savukārt elektrības cenas mēneša laikā saruka par 38%, kas gan daļēji ir saistīts ar elektrības cenu kritumu Nordpool biržā. Tas kopējo inflācijas līmeni janvārī samazināja par aptuveni 2%. Taču citas cenas turpināja augt," viņš piebilst.

Janvārī pārtikas cenas Latvijā palielinājās par 1,9% un pārtikas cenu gada inflācija sasniedza 8,8%, savukārt pakalpojumu gada inflācija pakāpās līdz 4%. "Inflācijas kāpumu ir izdevies ierobežot, taču inflācijas spiediens joprojām ir būtisks un tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, varētu atkal pieaugt. Energoresursu cenas Eiropā joprojām ir augstas, naftas cenas turpina kāpt un jau ir pārsniegušas 90 ASV dolārus par barelu, savukārt pakalpojumu nozaru darbību pagaidām vēl ierobežo ar Covid-19 saistītie ierobežojumi," skaidro ekonomists.

"Valsts atbalsts energoresursu cenu kāpuma kompensācijai šobrīd ir ļoti būtisks, bet tas ir dārgs un tā kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro uz četriem mēnešiem. Salīdzinājumam kopš 2016. gada dzīvojamo ēku energoefektivitātē ieguldīti aptuveni 400 miljoni eiro, savukārt tuvākajos gados no Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna energoefektivitātes uzlabošanā plānots investēt nedaudz vairāk nekā 300 miljonus eiro. Šobrīd nav skaidrs, ko darīsim rudenī. OPEC+ valstis nesteidz palielināt naftas ieguvi, tādēļ naftas cenas pasaulē turpina augt. Tikmēr dabasgāzes cenas Eiropā ir stabilizējušās augstā līmenī un bez Ukrainas-Krievijas konflikta deeskalācijas, visticamāk, būtiski nesaruks. Tas potenciāli varētu nozīmēt tālāku dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu kāpumu rudenī. Vienlaikus Baltijas reģions šobrīd saražo tikai 60% no sava elektroenerģijas patēriņa, tādēļ arī elektroenerģijas cenas varētu palikt augstā līmenī," šādu nākotnes ainu iezīmē Mārtiņš Āboliņš.

Viņš prognozē, ka šī gada otrajā pusē inflācija Latvijā noteikti kļūs lēnāka, taču kopējais cenu līmenis nemazināsies un inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 6,5-7%. "Inflācija šobrīd ir politiska problēma ne tikai Latvijā, un uz centrālajām bankām ir liels spiediens celt procentu likmes. Pagājušajā nedēļā, visticamāk, beidzās Latvijas iespējas aizņemties par 0%, un tagad par papildu parādu būs nedaudz jāmaksā. Vienlaikus no 2023. gada Eiropā atsāks darboties fiskālie noteikumi un valsts budžeta iespējas kļūs ierobežotākas. Tādēļ valstij ir jādomā ne tikai par īstermiņa kompensācijām, kas ir būtiski, bet arī ilgtermiņā jāplāno investīcijas energoefektivitātes palielināšanā un elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā," viņš uzsver.

Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka inflācija Latvijā strauji pārvēršas no ekonomiska par politisku rādītāju: "Cenu līmeni joprojām visumā nosaka pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība, taču janvārī ar joni šajā dejā iejaucās politika. Ja cenu līmeni joprojām noteiktu tirgus un atsevišķu cenu administratīva regulēšana saskaņā ar noteikumiem un formulām, gada inflācija būtu turpinājusi kāpt. Taču politiķi rīkojās izlēmīgi un gada inflācija janvārī samazinājās. Par to varam pateikties valsts subsīdijai elektrības sadales un OIK izmaksām mājsaimniecībām." Janvārī salīdzinājumā ar decembri elektrība kļuva par 38,3% lētāka, tādējādi mājokļos patērētā enerģija caurmērā kļuva par 8,9% lētāka, bet mājokļu uzturēšana un īre kopā palētinājās par 4,3%, samazinot kopējo inflāciju par 0,73 procentpunktiem.

"Par inflāciju šobrīd un dažu tuvāko mēnešu laikā var uztraukties mazāk arī tāpēc, ka elektrības un gāzes vairumcenas ir stabilizējušās. Taču ir lielas bažas par rudeni. Nākamajā ziemā daudziem enerģijas, jo īpaši siltuma cenas var izrādīties augstākas. "Rīgas Siltumam" un arī citiem uzņēmumiem bija izdevies mīkstināt pasaules biržu viļņošanās ietekmi ar no jauna noslēgtiem līgumiem. Turklāt daudz dārgāka ir kļuvusi biomasa. Varbūt līdz vasarai tirgus nomierināsies, bet droši zināt nevar," brīdina arī "Luminor Bank" ekonomists.

Viņš paredz, ka "ciešie apkampieni starp inflāciju un politiku nepazudīs": "Jau ļoti drīz Latvijas politiķiem radīsies ļoti viltīga dilemma – pārtraukt atbalsta pasākumus un ļaut cenām augt vai arī tos turpināt un kāpināt budžeta deficītu? Siltuma un gāzes cenu griestu atcelšanu maijā patērētāji ļoti skaudri neizjustu, jo tad līdz rudenim būs izdevumi tikai par silto ūdeni. Taču, vai politiķiem būs pietiekami bieza āda, lai pieļautu, ka uz vēlēšanām vēlētāji dosies ar apziņu, ka tūlīt būs jāmaksā daudz augstāki siltuma rēķini? Nav arī viegli atbildēt, vai šādā brīdī atbildīgi būtu vairāk rūpēties par valsts parāda ierobežošanu vai arī enerģijas cenu kāpuma ietekmes mazināšanu. Iedzīvotājiem ir bijis maz laika pielāgoties jaunajai realitātei, mainīt apkures katlus, siltināt mājas. Ir cilvēki, kuri nespēs samaksāt par nesubsidētu enerģiju. Taču arī bezgalīgi audzēt valsts parādu nevar."

Vienlaikus Pēteris Strautiņš spriež, ka varbūt no šīm dilemmām izdosies izvairīties: "Ja domstarpības starp Krieviju un rietumiem tiek puslīdz atrisinātas, var strauji kristies gāzes, līdz ar to arī elektrības un siltuma ražošanas izmaksas. Enerģijas deflācija rudenī joprojām ir iespējama, taču uz to nevar paļauties."