Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai – Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums. Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi".
Zemes darbi – grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. – turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.
Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem. Satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ patlaban nav ieviesti, norāda "Latvijas Valsts ceļi".
Pavasarī jārēķinās ar palēninātu satiksmi Bauskas virzienā
Lai arī patlaban būvdarbu objektā nav ieviesti satiksmes ierobežojumi, jau pavasarī autovadītājiem varētu būt jārēķinās ar zināmām neērtībām un jāplāno papildu laiks ceļā, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi pie Valdlaučiem un Baložiem, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.
Foto: Renārs Koris
Vietējās nozīmes autoceļš V6
Iedzīvotājiem jārēķinās, ka pēc Ķekavas apvedceļa izbūves izveidosies autoceļa Ķekava–Plakanciems (V6) pārrāvums – šķērsojums pār apvedceļu nebūs iespējams, bet tā abās pusēs tiks izveidoti apgriešanās laukumi. Autoceļš V6 saglabāsies un turpinās nodrošināt piekļuvi īpašumiem abpus apvedceļam, braucot ar transporta līdzekļiem un izmantojot esošo ceļu tīklu no Jaunciema un Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils–Babīte) pusēm, taču būs jārēķinās ar garāku maršrutu.
Patlaban autoceļa V6 un Ķekavas apvedceļa šķērsojums netiek plānots. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka patlaban tiek izstrādāti risinājumi ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" trasei, kas atradīsies apvedceļa un autoceļa V6 tuvumā, līdz ar to pagaidām nav zināms, kādā attālumā un ar kādiem tehniskajiem parametriem tiks izvietots jaunais dzelzceļš. Tāpēc arī patlaban nav iespējams paredzēt, kādi risinājumi būtu nepieciešami vietējā autoceļa un abu ātrgaitas transporta maģistrāļu šķērsojumam. Nākotnē piekļūšanas risinājumi minētajā apvidū tiks vērtēti kontekstā ar "Rail Baltica" risinājumiem, kā arī plānoto Rīgas apvedceļa (A5 Salaspils–Babīte) pārbūvi par ātrgaitas autoceļu.
Veidos satiksmes vadības centru
Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem, sola projekta attīstītāji.
Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.
Būvniecība un uzturēšana
Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
