Lai gan šī gada janvārī inflācija bija zemāka nekā iepriekšējā mēnesī (7,4% 2022. gada janvārī, 7,9% 2021. gada decembrī), tomēr tas vēl nenozīmē, ka inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras, brīdina Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Valdības atbalsta pasākumu rezultātā patērētājiem samazinājās atsevišķu energoresursu cenas, nedaudz bremzējot arī kopējo inflācijas pieaugumu. Tomēr šie pasākumi ir īslaicīgi, tikai uz četriem mēnešiem, tādā veidā energoresursu cenu pieauguma ietekme uz inflāciju tiek vairāk nobīdīta uz gada vidu. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka maijā sagaidāms cenu atlēciens šī brīža līmenī – līdz tam, iespējams, mainīsies tirgus cena. Lielākais energoresursu patēriņš Latvijā ir tieši ziemas mēnešos, tāpēc, pat cenai pakāpjoties, tas, lai gan ietekmētu inflācijas rādītājus, patērētāju maciņu tik strauji vairs netukšotu, viņa skaidro.
Tomēr līdztekus enerģijas cenu pieaugumam šobrīd aktualitāti iegūst arī pārtikas cenu sadārdzinājums, akcentē ekonomiste. Iespējams, tieši pārtikas cenas, būs šī gada karstā tēma. Pārtikas cenu pieaugums skaidrojams ar pieaugošām ražošanas izmaksām (tostarp enerģijas un darbaspēka izmaksu dēļ), kas sākotnēji atspoguļojās neapstrādātās pārtikas cenu pieaugumā, bet turpina virzīties tālāk pa pārtikas ražošanas ķēdi līdz patērētājam. Līdzīgi kā enerģijas cenas, arī pārtikas cenas aug visā pasaulē.
"Ņemot vērā, ka izdevumi pārtikai veido aptuveni ceturto daļu no patērētāju kopējiem izdevumiem Latvijā, pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu. Turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem pārtikas izdevumu īpatsvars viņu patēriņa grozā ir vēl lielāks.
Ko darīt Latvijas patērētājam, kuram nav iespējas mazdārziņā izaudzēt savu dilli un kartupeli? Nevaram gaidīt, ka valsts kompensēs visus iespējamos cenu pieaugumus, tomēr droši vien šī gada laikā arvien aktuālāks kļūs jautājums par atbalstu mazāk turīgajām iedzīvotāju grupām," saka Ieva Opmane.
"Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt augstās energoresursu cenas. Patēriņa cenas 2022. gada janvārī palielinājās par 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales augstās inflācijas tendence. Svarīgi atzīmēt, ka salīdzinājumā ar pērnā gada decembri patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs. Tādējādi ir pārtraukta iepriekšējo 12 mēnešu tendence, kad patēriņa cenas nepārtraukti pieauga katru mēnesi, tomēr pagaidām nevar teikt, ka cenu līmenis stabilizējies un cenas vairs nekāps," savā komentārā par jaunākajiem inflācijas datiem norāda arī Finanšu ministrija.
Tā atgādina, ka no šā gada 1. janvāra stājās spēkā valdības pieņemtie atbalsta pasākumi energoresursu cenu mazināšanai. Mājsaimniecībām tagad ir pieejami vairāki atbalsta instrumenti, kuri mazinās elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas strauju cenu kāpumu. Atbalsta pasākumi būs spēkā līdz šā gada aprīļa beigām un, beidzoties atbalsta periodam, augstākminēto cenu pieauguma temps varētu atkal augt. Turklāt elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas cenas noteiks arī gāzes cenu dinamika pasaules biržās, kur gāzes cena pašreiz saglabājas stabili augstā līmenī.
"Straujš energoresursu cenu kāpums pērnā gada nogalē vēl nav pilnā apmērā atspoguļojies pārējo preču un pakalpojumu cenās. Tā kā energoresursi ir būtiska ražošanas un loģistikas izmaksu komponente, kas ietekmē preču un pakalpojumu gala cenu, tad to otrreizējiem efektiem vēl būs ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām," prognozē ministrijā.
Šā gada janvārī degvielas cena bija par 26,3% augstāka nekā pērn, bet gāze sadārdzinājās par 65,3%. Siltumenerģija bija dārgāka par 25,2% un turpmākajos mēnešos pieaugums tikai palielināsies, jo pašvaldības siltumenerģijas piegādes uzņēmumi turpina palielināt tarifus. Ministrija atzīmē, ka bez valsts atbalsta siltumenerģijas cenu kāpums būtu vēl straujāks.
"Pērnā gada nogalē iezīmējas vēl viena negatīva tendence, kuru nevar nepamanīt Latvijas veikalos, un tas ir pārtikas cenu pieaugums," norāda arī Finanšu ministrijā. Ja pērnā gada janvārī pārtikai bija vērojama deflācija 0,5% apmērā, tad šā gada janvārī pārtika bija par 9,4% dārgāka. Cenu kāpums ir visiem pārtikas veidiem, bet straujāk palielinājās maizes, piena produktu, eļļas, dārzeņu un cukura cenas. Pārtikas daļa mājsaimniecību patēriņa grozā veido gandrīz ceturto daļu. Tādējādi, lai arī pārtikas cenu pieaugums nav tik straujš kā gāzei vai degvielai, tam ir būtiska ietekme gan uz vidējo inflāciju, gan arī uz iedzīvotāju pirktspēju. Pagājušajā gadā neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni desmitgadē, ko ietekmēja slikta raža, preču piegādes traucējumi, augstas energoresursu cenas un straujš pieprasījuma kāpums. 2021. gadā pārtikas cenas Latvijā pieauga vien par 2,6%, bet šogad vidējais pārtikas cenu pieaugums varētu pārsniegt 5%," liecina ministrijas aplēses.
Sagaidāms, ka inflācija saglabāsies 7,5%-8,0% līmenī visu šā gada pirmo pusgadu, ko lielā mērā ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums. Savukārt gada otrajā pusē inflācija pakāpeniski mazināsies, prognozē Finanšu ministrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
