Lai gan šī gada janvārī inflācija bija zemāka nekā iepriekšējā mēnesī (7,4% 2022. gada janvārī, 7,9% 2021. gada decembrī), tomēr tas vēl nenozīmē, ka inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras, brīdina Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Valdības atbalsta pasākumu rezultātā patērētājiem samazinājās atsevišķu energoresursu cenas, nedaudz bremzējot arī kopējo inflācijas pieaugumu. Tomēr šie pasākumi ir īslaicīgi, tikai uz četriem mēnešiem, tādā veidā energoresursu cenu pieauguma ietekme uz inflāciju tiek vairāk nobīdīta uz gada vidu. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka maijā sagaidāms cenu atlēciens šī brīža līmenī – līdz tam, iespējams, mainīsies tirgus cena. Lielākais energoresursu patēriņš Latvijā ir tieši ziemas mēnešos, tāpēc, pat cenai pakāpjoties, tas, lai gan ietekmētu inflācijas rādītājus, patērētāju maciņu tik strauji vairs netukšotu, viņa skaidro.
Tomēr līdztekus enerģijas cenu pieaugumam šobrīd aktualitāti iegūst arī pārtikas cenu sadārdzinājums, akcentē ekonomiste. Iespējams, tieši pārtikas cenas, būs šī gada karstā tēma. Pārtikas cenu pieaugums skaidrojams ar pieaugošām ražošanas izmaksām (tostarp enerģijas un darbaspēka izmaksu dēļ), kas sākotnēji atspoguļojās neapstrādātās pārtikas cenu pieaugumā, bet turpina virzīties tālāk pa pārtikas ražošanas ķēdi līdz patērētājam. Līdzīgi kā enerģijas cenas, arī pārtikas cenas aug visā pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
