Ņemot vērā ekonomikas atgūšanos pēc Covid-19 krīzes, atbalsta pasākumi jāsāk mazināt un pakāpeniski jāizbeidz, piektdien Latvijas Universitātes 80.starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, prezentējot referātu "Monetārā politika Latvijā un eirozonā: quo vadis?".
Kazāks skaidroja, lai gan atbalsta pasākumi Covid-19 pandēmijas laikā bija ļoti nepieciešami un apjomīgi, tomēr patlaban tie jāsāk mazināt un pakāpeniski jāizbeidz, jo šobrīd atbalsta pasākumi jau sāk veicināt inflāciju, radot augstu pieprasījumu.
Latvijas Bankas vadītājs sacīja, ka ilgtermiņā Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķis ir 2% inflācija, tāpēc patlaban, kad ekonomika atgūstas un bezdarbs mazinās, atbalsts vairs nav nepieciešams. Tāpat ECB jau drīzumā būs jāsāk paaugstināt procentu likmes.
Patlaban augstās inflācijas galvenais iemesls ir energoresursu cenas un globālās piegāžu ķēžu problēmas, teica Kazāks, norādot, ka piegāžu ķēžu problēmas turpināsies vēl vismaz gadu un arī energoresursu cenu straujš kritums tuvākajā laikā nav gaidāms.
Līdz ar to ar monetārās politikas palīdzību šos inflācijas faktorus nav iespējams samazināts, pauda Kazāks. Viņš piebilda, ka vienīgais veids būtu apturēt pieprasījumu un mākslīgi izveidot ekonomisko krīzi, bet tādā gadījumā "zāles būtu rūgtākas par slimību".
Kazāks piebilda, ka tuvākajos gados Latvijā ieplūdīs būtiski Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, taču tikai ar to palīdzību Latvijas ekonomika nespēs panākt kaimiņvalstis. Kazāks uzsvēra, ka būtiskākie atpalicības iemesli ir niecīgās investīcijas uzņēmumos un gausā kreditēšana. "Ja neinvestēsim uzņēmumos, tad nebūs iespējams panākt ne Lietuvu un Igauniju, ne arī sasniegt ES vidējo līmeni," teica Latvijas Bankas prezidents.
Viņš piebilda, ka ņemot vērā apjomīgos ES līdzekļus nākamajos gados, būvniecības nozare būs "šaurais pudeles kakls", kas var apdraudēt spēju izmantot visus līdzekļus.
Tāpat Kazāks uzsvēra, ka valstij būtu jāskatās nevis uz kādu projektu apturēšanu vai atlikšanu, bet uz būvniecības nozares jaudu palielināšanu. Nepieciešama arī vienmērīga līdzekļu plūsmas plānošana, lai neradītu milzīgu apmēru pieaugumu vienā gadā.